Kas īsti ir jaunie Spānijas futbola dūži?

Viņi zina gandrīz visu par saviem dziļi nīstajiem sāncenšiem Barselonā. Atlético, cita Madrides komanda, kas spēj radīt galvassāpes, mitinās gandrīz blakus pagalmā. Taču šoreiz Real Madrid mērojas spēkiem ar šķietami nezināmu vienību. La Blanquivermells.

Pirmdien es pamodos Barselonā, ne vairāk kā desmit minūšu attālumā no slavenās La Rambla ielas. Nē, tas nebija “Paģirām” raksturīgais rīts; Es atceros, kā ierados, taču nakts dziļumā nekā daudz nebija atvērta. Rīts bija savādāks…

Lai pamanītu Barcelona kluba kreklu, nevajadzēs vairāk par piecām minūtēm. Tos pārdod katrā otrajā veikalā. Man par pārsteigumu, diezgan labi bija pārstāvēti arī citi Eiropas vadošie klubi. Pat Ronaldu un Benzemā, kuri nu aizvada karjeru Saūda Arābijas klubos. Bet es meklēju kaut ko citu. Es domāju, ka to, iespējams, būs diezgan viegli atrast. Tomēr tā nebija.

Īsu laiku es apšaubīju, vai vispār zinu, kā tas izskatās. Girona krekls. Es mēģināju, bet bez panākumiem. Līdz vēlāk vakarā ieklīdu vietējā lielveikalā un bridzot to atradu… Konfekšu ailē (kur gan citur?). Tur tas bija, 37 gadus vecais kapteinis Kristians Stuani skatījās tieši uz mani no krekeru kastes.

Komanda starpsezonā La Liga kopvērtējumā bija aizcīnījusies līdz tabulas augšgalam, kur tā dalīja līderpozīciju ar Real Madrid. Vēl jo labāk – klubs joprojām ir pienācīgs titula pretendents. Vien 38 minūšu vilciena brauciena attālumā uz ziemeļiem no Barselonas, Tu varētu sagaidīt, ka Žironas klubs būs Katalonijas mīlulis, taču izskatās, ka viņiem ir vienalga, vismaz Barselonā. Vai viņi netic? Vai viņi nav Pelnrušķītes stāsta cienītāji?

Aizkadrā

Diez vai viņi varēja to paredzēt. 93 gadu vēsturē Girona ir spējusi triumfēt tikai ceturtajā (piecas reizes) un trešajā līmenī (vienu reizi, 2007./2008. gada sezonā); viņi nebija izgaršojuši LaLiga futbolu līdz pat 2017. gadam. Pie tam gadu vēlāk klubs izkrita no Spānijas augstākās līgas, lai tajā atkal atgrieztos 2022. gadā. Trīs sezonās valsts augstākajā līgā viņi ieņēma attiecīgi 10., 18. un atkal 10. vietu. Vasarā viņu neto izdevumi bija nieka 2 miljoni eiro. Nekas neliecināja par strauju izaugsmi.

Protams, neatsverama palīdzība ir dalība City Football Group — Abū Dabī vadītajā uzņēmumā, kura pakļautībā ir Manchester City un 12 citi klubi. Taču ne visas viņu komandas bauda panākumus, un, kā minēts iepriekš, Girona panākumi nav saistīti ar finansiālajām iespējām. Protams, viņiem tagad ir pieejami labāki resursi, taču to pilnīga izmantošana ir pavisam cits stāsts.

“Īpašnieki ir futbola cilvēki. Viņiem ir zināšanas par spēli un viņi ir izveidojuši dažus patiešām labus projektus”, ESPN pastāstīja Girona sporta direktors Kvike Karsels. “Bet lēmumi tiek pieņemti 100% tieši šeit. Budžetu iezīmē LaLiga. Mēs to nevaram pārsniegt, un iekšēji esam smagi strādājuši, lai sasniegtu to, kur esam šodien, spējot izveidot patiešām konkurētspējīgu komandu ar pieticīgu budžetu”.

Uzticēšanās (galvenajam trenerim) Mišelam arī ir bijusi meistarība. 48 gadus vecais bijušais spēlētājs, dzimis un audzis Madridē, bija viduvējs spēlētājs, kurš lielāko daļu savas karjeras pavadīja Rayo Vallecano rindās. Tieši tur viņš sāka savu trenera karjera un ieguva savu lielo iespēju 2017. gadā, taču divus gadus vēlāk tika atlaists. Tas pats notika arī ar Huesca, kas viņu atlaida jau pēc pusotra gada.

Nekas nevarēja paredzēt viņa panākumus, un patiesi, ne vairāk kā desmit spēles viņa vadībā pie Girona stūres, bija cilvēki, kas vēlējās, lai viņš jau tiktu izlaists. Komanda bija uzvarējusi tikai divās no pirmajām desmit spēlēm. Taču padome uzticējās Mišelam un tajā pašā sezonā klubs tika apbalvots ar paaugstinājumu uz LaLiga. Tas liek domāt, ka varbūt nevajadzētu tik steidzīgi atlaist klubu galvenos trenerus.

Bandinieki

Mišels dod priekšroku plūstošam 4-4-2 formējumam, bet dažreiz aizmugures līnijā mēdz iekļaut arī piekto spēlētāju. Bieži vien ir grūti precīzi noteikt pozīcijas, jo viņu spēle ir ļoti elastīga un uzbrūkoša, un viņi mīl kontrolēt bumbu. Bet galu galā viss ir atkarīgs no spēlētājiem, kas šajā klubā likās šķietami neatbilstoši kopīgiem panākumiem…

Sāksim ar veterāniem. Pirmās izvēles vārtsargs Paulo Gazaniga (32), kurš savulaik bija otrā vijole Tottenham vārtos. Holandietis Deilijs Blinds (33), kurš iepriekšējos sešus mēnešus Minhenē spēlēja tikai 130 minūtes. Super-rezervists Stuani (37), kurš pirms tam pārstāvēja Middlesbrough Premjerlīgā (… šķiet pirms jau gadsimta). Tikmēr aizsardzības enkurs Davids Lopess (34), iepriekš bijis Espanyol izcilnieks.

Tāpat komandas rindās atrodami arī malējais aizsargs Jans Kuto (21), kurš ticits izīrēts no Manchester City, savukārt talantīgais Savio (19) pieder Ligue 2 klubam Troyes, kas ir cita City Football Group daļa. Pussargu duets Aleikss Garsija un Jangels Herera (abi 26 gadus veci) jau iepriekš bijuši zem CFG radara. Tikmēr daži citi tikpat labi varētu būt ieradušies Žironā ar vilcienu – centra aizsargs Ēriks Garsija (23) un pussargs Pablo Torre (20) ir izīrēti no Barcelona.

Un tad nāk abi ukraiņi, abi arī 26 gadu vecumā. Malējais uzbrucējs Viktors Cihankovs no Dinamo Kyiv ieradās pagājušā gada janvārī, bet uzbrucējs Artems Dovbiks tika iegūts no Dnipro-1 vien šovasar. Pagājušajā sezonā viņš Ukrainas Premjerlīgā guva 24 vārtus 30 spēlēs, taču tas, kas kādreiz tika uzskatīts par talantu kopumu, tagad cīnās par pastāvēšanu – dažreiz pat burtiski – Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.

Kā cilvēkiem mums ir tendence atbalstīt savus mazākos, vājākos līdziniekus. Neapšaubāmi ikviens iemīlēja un apbrīnoja Leicester City stāstu 2015./2016. gada sezonā. Un nu pēc sezonas laikā aizvadītām 22 spēlēm līdzīgu viedokli par to, ka patiešām jebkas ir iespējams, pauž arī Girona. Pēdējo reizi kāds klubs savu pirmo LaLiga titulu izcīnīja tālājā 1980./1981. gada sezonā – pirms 43 gadiem. Kas zina, kā beigsies šīs sezonas stāsts?

* * *

Karsels: “Tagad uz ielām redzam daudz bērnu Žironas kluba kreklos. Pirms desmit gadiem, kad es šeit ierados, tādu nebija necik. Visi lepojās ar saviem Barcelona krekliem.

Tagad beidzot ir redzams – arī Girona pārdod kreklus. Šajā sezonā prognozes paredz, ka viņiem vajadzētu pārdot 13 000 kreklu vēl pirms sezonas beigām, kas ir diezgan iespaidīgs apjoms.

Protams, salīdzinoši… Kad Lionels Mesi no Barcelona pārcēlās uz Paris Saint-Germain, tika pārdoti 830 000 kreklu. Jau pirmajā dienā!

Neskatoties uz to, šobrīd mēs dotu priekšroku kādam no Artema Dovbika krekliem.