Labākais Eirolīgas spēlētājs, par kuru Tu, iespējams, nekad neesi dzirdējis

Mūsdienās ir kļuvis ierasts, ka ASV basketbolistiem ir citas valsts pilsonība, pat ja viņam ar attiecīgo valsti nav nekādas saistības. Tomēr to nevar teikt par Veinu Brabenderu.

Vispirms noskaidrosim, kāpēc mēs vispār rakstām par šo spēlētāju. Bez šaubām, daudziem jaunajiem basketbola entuziastiem viņa vārds ir pilnībā nezināms, un, iespējams, pat vecākiem līdzjutējiem par viņu nav daudz izpratnes. Tomēr viņš ir 13 kārtējs Spānijas čempions, četrkārtējs Eirolīgas čempions, 1973. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs un tā paša gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs. Turklāt Starptautiskā Basketbola federācija viņu iekļāva starp 50 labākajiem spēlētājiem, kuri 1991. gadā piedalījās turnīros organizācijas paspārnē. Starp citu, balsojumā uzvarēja krievs Sergejs Belovs, apsteidzot horvātu Draženu Petroviču un lietuvieti Arvīdu Saboni.

Turklāt nav nepareizi teikt, ka Brabenders ir celmlauzis. Kā rakstīts Madrides Real oficiālajā tīmekļa vietnē, viņš bija pirmais amerikāņu snaiperis, kurš savu amatu pildīja Spānijā.

Lai gan Brabenders nāk no štatiem, dīvainā veidā viņa starptautiskā karjera nepārsteidz. Galu galā viņš ir dzimis Montevideo, Minesotas štatā (nevis Urugvajas galvaspilsētā, kuru arī sauc Montevideo) un vidusskolu apmeklējis Milānā, Minesotā (nevis Itālijā).

Kā viņš nokļuva Spānijā?

Lai gan Brabenders neizpelnījās lielu slavu ASV koledžu basketbolā, viņš atstāja pietiekami labu iespaidu, lai 1967. gadā ar 145. numuru 14. kārtā viņu draftētu Filadelfijas 76ers. Jā, Tu izlasīji pareizi – NBA drafts toreiz bija pilnīgi savādāks nekā šodien.

Tomēr Brabenderam nekad neizdevās spēlēt pasaules spēcīgākajā līgā, jo viņš bija pārliecināts, ka viņš nav pietiekami labs. Par to liecināja tas, ka pirms drafta viņš bija sācis strādāt par fizkultūras skolotāju.

Šodien šāds lēmums izklausās amizanti. Par laimi Brabenderam nebija grūti atrast vietu, kur spēlēt, jo par viņu interesi izrādīja Pedro Ferandiss. Leģendārais bijušais Real galvenais treneris bieži meklēja interesantus spēlētājus ASV, lai gan pats īsti nerunāja angliski.

Lai gan Brabenders nebija klasisks mazais uzbrucējs, Ferandisam viņš ļoti patika. Brabendera brālis Lails atcerējās, ka tad, kad spānis apmeklēja viņu fermu, lai savervētu Veinu, viņš sākotnēji vēlējās runāt ar vecāko brāli Lailu. Ferandiss vienkārši nespēja noticēt, ka viņa priekšā stāvošais kalsnais puika ar cirtainiem blondiem matiem patiesībā bija spēlētājs, kurš laukumā atstāja uz viņu neaizmirstamu iespaidu.

Kad Brabenders nolaidās Madridē un sāka savu Spānijas piedzīvojumu, daudzi bija pārsteigti. Vairs ne par to, ka Ferandiss bija atvedis spēlētāju no otrpus okeāna, bet gan to, ka Brabenders nebija augumā ražens.

Ferandisam bija ļoti svarīgi izdarīt gudru izvēli attiecībā uz ārzemju spēlētājiem, jo Spānijas līgas noteikumi katrā komandā atļāva tikai vienu leģionāru. Līdzās Brabenderam tajā sezonā Real bija Mails Eikens, jo Klifords Luiks, kurš klubam pievienojās 1962. gadā, trīs gadus pēc ierašanās Madridē ieguva Spānijas pilsonību un tādējādi tika uzskatīts par pašmāju spēlētāju.

Sākotnēji Ferrandisa plāns bija, ka Brabenders spēlēs tikai Eirolīgā. Tas nozīmēja, ka lielāko daļu nedēļas nogales amerikānis pavadīja vienatnē, trenējoties, jo pārējā komanda bija aizņemta ar vietējās līgas spēlēm.

Pagrieziena punkts Brabendera karjerā bija turnīrs, kas notika ap Ziemassvētku sezonu 1967. gadā. Viņš teicami darbojās uzbrukumā un lieliski saspēlējās ar Eikenu un Luiku. Ferandiss un Real menedžeris Raimundo Saporta saprata, cik efektīvs var būt Brabenders, un sāka darbu pie tā, lai viņu naturalizētu.

Jaunā pase tika izdota 1968. gada 22. maijā, nepilnus sešus mēnešus pēc šī procesa sākuma. Spānija bija ieviesusi likumu, kas atļauj pilsonību personām, kuras ir devušas būtisku ieguldījumu valsts labā vai varētu to darīt sportā. Spānijas pilsonība nozīmēja, ka Brabenders neaprobežojās tikai ar Eirolīgas spēlēm, bet arī varēja palīdzēt Real vietējā līgā kā pašmāju spēlētājs.

Netipiska zvaigzne

20. gadsimta Eirolīgas statistika ir nedaudz nepilnīga, taču zināms, ka Brabenders piedalījās 170 spēlēs, vidēji spēlē gūstot 20 punktus. Vecajā Eirolīgā par viņu vairāk punktus guvuši tikai divi vīri: Izraēlas leģenda Mikijs Berkovičs un grieķu ikona Nikos Galiss.

Brabendera efektivitātes un pašcieņas sajaukums padarīja viņu par vienu no stūrakmeņiem gan Real, gan Spānijas izlasē. Pēc Spānijas pilsonības iegūšanas savu jauno valstsvienību viņš pārstāvēja 190 reizes.

Brabendera bijušais komandas biedrs gan Real, gan izlasē Hosē Luiss Lorento Džento viņu raksturoja šādi: “Lielisks aizsargs, nerimstošs šāvējs. Kad viņi man jautā, kurš ir labākais spēlētājs, ar kuru esmu spēlējis, mana atbilde vienmēr ir viena un tā pati: Mirza Delibašičs kā viselegantākais, savukārt Veins Brabenders kā vispilnīgākais”.

“Viņš bija netipiska zvaigzne, īpaši savas pieticības dēļ. Komandas biedri viņu mīlēja un konkurenti cienīja”, 2013. gadā žurnālam Koš Magazine sacīja Eiropas sporta rakstnieks Vladimirs Stankovičs, atzīmējot, kā fermas puika no Minesotas bija iejuties savās jaunajās mājās Spānijā.

“Fakts, ka Brabenders joprojām dzīvo Spānijā, pierāda, ka atšķirībā no pašreizējās situācijas, kurā dažādu Eiropas valstu pases tiek izsniegtas kā loterijas biļetes, tā bija patiesa nacionalizācija”, rakstīja Stankovičs.

Šobrīd 78 gadus vecais Brabenders joprojām dzīvo netālu no Madrides, un pirms dažiem gadiem tika ziņots, ka bijušais basketbolists aktīvi nodarbojas ar trenera un skautu darbu. Viņam ir trīs bērni ar sievu Meitu Paskālu, kura tika nolīgta, lai mācītu Brabenderam spāņu valodu, kad amerikānis ieradās Madridē.

Viens no Brabendera bērniem ir Deivids Veins Brabenders Paskāls. Viņš dzimis Madridē 1970. gadā un Spānijas līgā aizvadījis 398 spēles. Lai gan viņš neiekļuva labākajās komandās, 12 sezonas ar vidēji gandrīz 18 aizvadītām minūtēm spēlē, 4,9 punktiem un 2,1 rezultatīvu piespēli bija pienācīga karjera.

Real leģendas dēls pēc spēlētāja karjeras beigām nav pametis savu iemīļoto sporta veidu. Viņš ir aģentūras You First rīkotājdirektors un partneris, kas pārstāv vairākas basketbola zvaigznes, piemēram, Reju Alenu, Dominiku Vilkinsu, Seržu Ibaku un Villiju Ernangomesu. Interesanti, ka spēlētāja karjeras laikā jaunā Brabendera ceļš krustojās ar vienu no viņa tēva veco komandas biedru dēliem: Serhio Luiku, Kliforda Luika dēlu, kurš ar viņu kopā spēlēja Valladolid rindās.

Brabenderi noteikti ir atstājuši pēdas Spānijas basketbolā, jo īpaši Veins. No viņa pazemīgajiem pirmsākumiem Minesotā līdz vēsturiskajai karjerai Madridē un Eiropā, Brabenders pārspēja visas cerības un atrada jaunu vietu, ko patiesi saukt par mājām.