30 gadi kopš Imolas traģēdijas – Airtona Sennas un Rolanda Racenbergera pēdējais GP

Šīs nedēļas nogales Emīlijas-Romanjas GP izcīņa Formulas fanu vidū ir labāk pazīstama ar Imolas pilsētu. Taču, pieminot tādus atslēgvārdus kā “Imola” un “maijs”, nevar aizmirst traģiskos notikumus, kas tur notika pirms 30 gadiem, kuru rezultātā gāja bojā Rolands Racenbergers un trīskārtējais pasaules čempions Airtons Senna.

1994. gada Sanmarīno GP satricināja F1 tikpat stipri kā Hokenheimā 1968. gadā, kad mūžībā aizgāja divkārtējais pasaules čempions Džims Klārks.

Šokējošās nedēļas nogales beigās nevienam neinteresēja, ka Mihaels Šūmahers pagarinājis savu panākumu Pasaules sērijā, ka Nikola Larīni nopelnījis pirmos punktus karjerā vai ka Mika Hakinens un Karls Vendlingers aizvadījuši karstu dueli par trešo vietu.

Aiz muguras bija atstāta šausmu pilna nedēļas nogale, kuru savā traģēdijā var salīdzināt tikai ar 1973. gada Indianapolisas sacīkstēm vai 1960. gada Beļģijas GP, kad, tā teikt, debesu sacīkšu trasēs finišēja arī divi cilvēki.

Brīdinājums ar nosaukumu Barikello

Toreiz liktenis jau deva mājienus par saviem ļaunajiem plāniem Imolā piektdienas brīvajos treniņos, kad ar Jordan braucošais Rubenss Barikello, braucot pa apmali ar ātrumu 225 km/h, izbraucot no Variante Bassa līkuma, pacēlās gaisā un avarēja riepu sienā.

Brazīlietis masīvās sadursmes dēļ zaudēja samaņu – tās stiprums tika mērīts pie 95 G – un viņu no aparāta izcēla tikai uz notikuma vietu izbraukušie mediķi. FIA ārsts Sids Vatkins bija tas, kurš palīdzēja Barikello atgūt samaņu, pēc kā viņš tika nogādāts slimnīcā, kur viņam tika konstatēts deguna lūzums un plaukstas locītavas trauma. Nākamajā dienā brazīlietis atgriezās trasē, taču uz rokas uzliktās šinas dēļ kā skatītājs, nevis konkurents.

1996. gada pasaules čempions Deimons Hils vēlāk atcerējās, ka, uzzinot par Barikello savainojumiem, pārējie piloti pārliecinājās, ka viņu formulas ir stiprākas par tankiem, kas var tikt smagi ievainotas, taču joprojām izkļūt sveikā bez nopietniem savainojumiem. Tomēr, kā mēs uzzinājām dienu vēlāk, šāda domāšana izrādījās ļoti, ļoti nepareiza.

Racenbergera pēkšņā nāve

Kvalifikācija Imolas GP ilga tikai 18 minūtes, un tad viss apstājās. Austriešu pilots Rolands Racenbergers, izbraucot no Villeneuve stūra, būtībā ar galvu ietriecās betona sienā. Lai gan negadījumā Simtek formulas kabīne palika vairāk vai mazāk neskarta, sadursmes spēks austrietim izrādījās liktenīgs: viņš mira acumirklī.

Negadījuma izmeklēšanā vēlāk atklājās, ka Racenbergers apli iepriekš Acque Minerali šikānā braucot pāri apmalēm, bija sabojājis savas formulas priekšējo spārnu, taču pirms došanās boksos debitants nolēma veikt vēl vienu ātru apli.

Galu galā bojātais priekšējais spārns padevās un salūza zem formulas apakšas, kur tas arī iestrēga. Tajā pašā laikā tas nedaudz pacēla gaisā formulas priekšējos riteņus, kā rezultātā austrietis pilnībā zaudēja kontroli un iebrauca Villenueve līkumā ar ātrumu 314 km/h.

Diemžēl Racenbergeram šajā vietā nebija riepu sienu vai citu triecienu absorbējošu instalāciju, tāpēc viņš trāpīja tieši pa betona sienu. Avārijas G-spēks tika mērīts 500 G, kas ir līdz šim lielākais F1 reģistrētais trieciens.

Pirmā avārija

Racenbergera nāve bija pirmā fatālā avārija sacensību nedēļas nogalē kopš 1982. gada Kanādas Grand Prix, kurā gāja bojā Rikardo Paletti. Tomēr ar to nebija pietiekami, lai atceltu sacīkstes. Laika atskaite tika turpināta arī pēc trases notīrīšanas: tajā uzvarēja Airtons Senna.

1994. gada Imolas GP sākās ar līdzīgi lielu avāriju: Benetona JJ Lehto formula noslāpa uz starta līnijas pēc sarkano lukturu nodzišanas, bet Pedro Lamijs, kurš bija startējis no aizmugures, to nepamanīja, kā rezultātā ietriecās tajā no aizmugures.

Lai gan abi vīri sadursmē izdzīvoja, visa starta līnija bija pilna ar automašīnu fragmentiem. Tā nu trasē tika izsaukta drošības mašīna, un piloti tai sekoja, lai strādnieki varētu iztīrīt trasi.

Taču šobrīd ir vērts uzsvērt, ka drošības mašīna tolaik bija salīdzinoši jauna parādība, kas F1 tika ieviesta tikai gadu iepriekš, un daudzi braucēji ar Sennu un Gerhardu Bergeru priekšgalā bija sūdzējušies pirms Imolas. GP, ka tā brauc pārāk lēni, kā dēļ formulām atdziest riepas un samazinās saķere.

Traģiska otrā avārija

Līdz piektajam aplim ekipāžai izdevās notīrīt trasi un sacīkstes varēja turpināties pilnā ātrumā. No otrās vietas startējušie Senna un Mihaels Šūmahers bija tie, kas izvirzījās vadībā.

Tas solījās būt satriecošs duelis, taču septītajā aplī tam priekšlaicīgi pienāca traģisks gals. Proti, Senna nespēja savaldīt savu formulu ātrajā kreisajā Tamburello līkumā, kopumā ar sākotnējo ātrumu 300+ km/h ieskrienot betona sienā.

Lai gan brazīlietis paguva nobremzēt īsi pirms sadursmes, avārija tomēr notika ap 211 km/h, ar ko diemžēl bija pietiekami. Tādējādi FIA galvenajam ārstam Sidam Vatkinsam pēc ierašanās notikuma vietā neatlika nekas cits, kā paziņot: trīskārtējais pasaules čempions ir miris.

Tomēr šī informācija nekavējoties netika plaši izplatīta. Brazīlietis tika izņemts no formulas un nogādāts slimnīcā, kā noteikts protokolā. Sacīkstes turpinājās, noslēdzoties ar Šūmahera triumfu, bet divarpus stundas pēc rūtainā karoga krišanas sabiedrību informēja arī Madžoras slimnīcas mediķi.

Trases darbinieki, kas tīrīja Sennas avāriju, avārijas vietā atrada arī Austrijas karogu, kas, kā vēlāk izrādījās, Sennam bija līdzi mašīnā, lai godinātu dienu iepriekš sacensību beigās mūžībā aizgājušo Racenbergeru.

Šis žests palika nerealizēts, taču nākamajā Monako GP pirmās divas starta pozīcijas tika nokrāsotas Brazīlijas un Austrijas karogu krāsās, lai godinātu abus vīrus, kā arī tika aizvadīts minūti ilgs klusuma brīdis.

Kāpēc trīskārtējais pasaules čempions un 41 F1 GP uzvarētājs Senna Imolā izbrauca no trases, joprojām nav zināms, jo, kad viņa salauztā automašīna ieradās boksos, tur parādījās nepazīstams vīrietis, kurš paņēma līdzi automašīnas melno kasti. Kopš tā laika tā nekad vairs nav tikusi redzēta.

Diemžēl bez tās izmeklēšanu bija grūti veikt, un 2007. gadā – jā, 13 gadus pēc negadījuma – tika konstatēts, ka avāriju izraisījis bojāts stūres statnis. Taču tas neapgāžami neapstiprinājās, tāpēc nevar izslēgt nedz braucēja kļūdu, nedz arī riepas plīsumu trasē esošo mikrodaļiņu dēļ…

Emīlijas-Romanjas GP sāksies svētdien pulksten 16:00 un tuvāko divu stundu laikā būs skaidrs, vai Makss Verstapens jau atkal (neizbēgami) uzvarēs, vai tomēr situācija sacīkšu kalendārā atkal kļūs vairāk vai mazāk aizraujoša.