AFCON 2024: futbola svētki Āfrikā

Daudzi labāko komandu īpašnieki, treneri un atbalstītāji droši vien teiktu, ka Āfrikas Nāciju kauss ir tikai laika tērēšana. Visi, kuri tā domā, lūdzu, pavērsiet skatienus prom un nokaunieties. Paldies. Pārējiem priekšā ir vēl viens maģisks futbola mēnesis.

“The pressure’s on, you feel it
But you got it all, believe it…”

Visu laiku labākā futbola dziesma? iespējams. Jebkurā gadījumā desmitais visvairāk skatītais mūzikas videoklips YouTube. Šakiras dziesma “Waka Waka” tika izdota par godu 2010. gada Pasaules kausa izcīņai, kas ir pirmā (un līdz šim vienīgā) reize, kad Āfrika uzņēma labākos no labākajiem. Dziesma kļuva par tūlītēju hitu, sasniedzot pirmo vietu daudzās valstīs.

Āfrikas izlasēm Pasaules kausa piedzīvojumi gan nav tik jautri. Lai gan Pelē 1977. gadā pasludināja, ka kāda no Āfrikas komandām uzvarēs Pasaules kausā pirms 2000. gada, kontinents reāli nekad nav bijis pietiekami konkurētspējīgs. Maroka iegāja vēsturē 2022. gadā, iekļūstot pusfinālā (un ierindojoties ceturtajā vietā), taču viņi bija pastarīši visa turnīra garumā.

Tas vietējo kausu padara vēl interesantāku. Āfrikas Nāciju kausā jeb saīsināti AFCON ir bijuši 15 dažādi uzvarētāji 33 turnīros, un vēl piecas citas komandas, kas iekļuvušas finālā. Pēdējos septiņos turnīros uzvarējušas septiņas dažādas valstis; Maroka un Tunisija, kuras 2024. gadā ieņem attiecīgi pirmo un trešo vietu šajā kontinentā, nav iekļautas šajā sarakstā.

AFCON ir neparedzams, labi līdzsvarots un ļoti jautrs turnīrs. Tāpēc, lai paliktu uzticīgi AFCON garam, mēs piedāvājam ļoti nepilnīgu 2024. gada turnīra priekšskatījumu, kurā šoreiz aplūkosim piecas komandas, kurās spēlētāji gadu gaitā spējuši pārsteigt ar ikoniskām frizūrām. Protams, bez īpašas secības.

Nigērija

Kādreizējais futbolists, tagad mācītājs Taribo Vests (attēlā) jau sen ir devies pensijā kopā ar Super Eagles zelta paaudzi, kurā cita starpā spēlēja arī Džejs Džejs Okoča un Nvankvo Kanu. Okoča 1994. gadā jaunībā izcīnīja Nāciju kausu, taču 1996. gada olimpiskie čempioni to vairāk nekad nespēja atkārtot. Nigērijai bija jāgaida 19 gadi līdz triumfam 2013. gadā.

Tagad viņiem ir iemesls atkal ticēt un cerēt, pateicoties topošajām zvaigznēm. Napoli uzbrucēja Viktora Osimhena vadībā uzbrukuma potenciāls ir patiešām neticams, ko papildina arī ir Samuels Čukvueze (Milan), Viktors Bonifeiss (Leverkusen) un Alekss Ivobi (Fulham). Izlases aizsardzība dažkārt var būt neizteiksmīga, ko papildina arī fakts, ka viņu pirmais vārtsargs spēlē Kiprā. Tomēr tikai daži var mēroties spekiem ar “Superērgļu” uzbrukuma sparu.

Kongo DR

Kongo Demokrātiskā Republika ir otrā lielākā valsts Āfrikā pēc zemes platības un ceturtā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Varētu sagaidīt, ka izlase spēlētu visaugstākajā līmenī, taču tas notiek reti. Pasaules kausa izcīņā viņi nav figurējuši kopš 1974. gada, un savus abus Āfrikas čempionu titulus svinēja tālajā 1968. un 1974. gadā. Toreiz dzīve bija pavisam citāda – valsts bija pazīstama kā Zaira, totalitāra diktatūra, kas izveidota ar militāru apvērsumu.

Viņu vienīgais šķietami veiksmīgais sniegums šajā gadsimtā bija 2015. gadā, kad, pateicoties Jannika Bolasija, Djemersi Mbokani un 38 gadus vecā vārtsarga Roberta Kidiabas (attēlā) pūlēm, bronzas godalgu izcīnīja visai nepazīstama komanda. Šoreiz izlasei jau atkal pietrūkst lielu uzvārdu. Ja vien Romelu Lukaku, kura tēvs Rodžers pārstāvēja Zairu, būtu izvēlējies savu vecāku dzimteni…

Ēģipte

AFCON veiksmīgākajai valstij – septiņi triumfi, no kuriem trīs tika izcīnīti pēc kārtas 2006., 2008. un 2010. gadā – viss, kas ir mazāks par pirmo vietu, tiek uzskatīts par neveiksmi. Tomēr izlase atkal un atkal ir piedzīvojusi neveiksmi. 2017. gadā viņi zaudēja finālā. 2021. gadā viņi atkal sasniedza finālu, kurā šoreiz piekāpās pēc 11 metru soda sitienu sērijas. Faraoniem tas ir bijis pārāk ilgs laiks.

Ja arvien pretrunīgi vērtētais Mohameds Zidans (attēlā) palīdzēja komandai uzvarēt gan 2008., gan 2010. gadā, tagad tiek gaidīts, ka viņa vārdabrālis Mohameds Salāhs būs tas, kurš nesīs panākumus. Tad, kad viņš aizies pensijā, viņš to darīs kā viens no visu laiku izcilākajiem Āfrikas spēlētājiem, taču prieka sagādāšana vietējiem līdzjutējiem būs viņa motivācija nākamajam mēnesim. 31 gadu vecumā viņš, iespējams, nesaņems daudz vairāk iespēju.

Gana

“Black Stars” regulāri piedalās Pasaules kausa izcīņā kopš 2006. gada. Pie tam 2010. gadā izlase bija tikai Asamoa Gjana soda sitiena attālumā no pusfināla. Arī AFCON ainavā viņi bijuši pastāvīgi: trešā vieta 2008. gadā, otrā 2010. gadā, ceturtā 2012. un 2013. gadā, atkal otrie 2015. gadā un ceturtie 2017. gadā… Tomēr izlase nav spējusi uzvarēt turnīru kopumā kopš 1982. gada. Tātad pirms veselas paaudzes.

Taču uzvara šoreiz nebūs viņu pirmais mērķis. Mubaraks Vakaso (attēlā) bija tur pirms diviem gadiem, kad Gana noslīdēja līdz jaunam zemākajam punktam, piedzīvojot zaudējumu pret Komoru salām (!) ar 2:3 pēdējā grupas spēlē. Tas nozīmēja arī priekšlaicīgu došanos mājās. Vai viņi ir atguvušies? Ironiski, bet savā pēdējā spēlē Pasaules kausa kvalifikācijas ietvaros novembrī, viņi jau atkal zaudējazaudēja… Komoru salām.

Angola

Mēs varējām izvēlēties pieminēt Gvineja-Bisavu, Kaboverdi vai Tanzāniju, taču šķita pienācīgi izteikt cieņu spēlētājam ar iesauku “Loco”. Manuels Kange (attēlā) spēlēja Angolas izlasē, kad tā bija savas spēles smailē, kas nozīmē vienīgo dalību Pasaules kausa izcīņā 2006. gadā, kā arī izstāšanos no ceturtdaļfināla 2008. un 2010. gada AFCON turnīros.

Visticamāk, ka neviens no Angolas spēlētājiem neizskatīsies un neizklausīsies pazīstams. Viņi ir turnīra “autsaideri”, taču tieši tās ir komandas, kuras mīl atbalstīt ikviens neitrālais futbola līdzjutējs. Mums visiem patīk Pelnrušķīšu stāsti, un tieši AFCON šādi stāsti nav nekāds retums. Vērot, kā Skotijas otrās līgas spēlētāji cīnās ar Pasaules kausa pusfinālistiem? Jā, lūdzu!