Atlaišana Eirolīgā: labāk šausmīgas beigas nekā bezgalīgas šausmas

Nav noslēpums, ka tad, kad basketbola klubs streiko ar labiem rezultātiem, galvenā trenera maiņa ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā atgriezties uz pareizā ceļa. Eirolīgas basketbols nav nekāds izņēmums.

Pirms šīs nedēļas Vecās pasaules sezonas spēcīgākajā sērijā tika atlaisti trīs treneri: Vilērbānas ASVEL, Belgradas Crvena Zvezda un Baskonia oktobrī visas nomainīja trenerus. Tajā pašā laikā vienīgais Eirolīgā palika Zvezda galvenais treneris Duško Ivanovičs, kurš Baskonia pievienojās jau ceturto reizi.

13. decembrī atlaisto sarakstu papildināja grieķis Dimitrios Itudis no Stambulas Fenerbahçe. Viņš bija viens no līgas leģendārākajiem treneriem un divreiz ticis kronēts par Eirolīgas čempionu.

Godīgi sakot, Turcijas giganta lēmums nemaz nav pārsteidzošs. Tā kā tas ir viens no bagātākajiem klubiem Eiropā, Fenerbahçe ir labs sastāvs gan kvalitātes, gan dziļuma ziņā, taču komandas sniegums ir bijis ļoti nepastāvīgs. Sešas uzvaras un septiņi zaudējumi Eirolīgā ir tālu no katastrofas, ja runa ir par kvalifikācijas spēlēm, taču Fenerbahçe nespēlē tikai tāpēc, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs. Stambulas milzis, kurš pēdējo reizi par Vecās pasaules jaudīgāko klubu kronēts 2017. gadā, atkal vēlas virs galvas pacelt ilgi kāroto trofeju.

Pārāk rožaina situācija nav arī Turcijas čempionātā, kur ar astoņām uzvarām un trim zaudējumiem klubs ieņem ceturto vietu. Kā rakstīja Eiropas basketbola mediji, Fenerbahçe labākos vīrus saniknoja tieši 11. decembra cīņa pret pilsētas sāncensi Anadolu Efes, kurā tika zaudēts ar 80:81. Šim zaudējumam ļoti svarīgu kontekstu piešķir fakts, ka būtībā puse Efes komandas nespēlēja savainojumu dēļ.

Pēc ziņām par Itudisa atlaišanu nekavējoties sekoja baumas par to, kurš varētu būt grieķa pēctecis. Visvairāk tiek runāts par Šarunu Jasikeviču un Andrea Trinkjēri, taču kā vienmēr ar Eiropas basketbola medijiem, tenkas prot uzsākt jebkurš.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Fenerbahçe ir pietiekami daudz kvalitātes, lai līdz regulārās sezonas beigām sasniegtu, piemēram, labāko četrinieku. Viņu komanda uz papīra krietni apsteidz trešajā vietā esošo Boloņas Virtus, taču atšķirībā no Itālijas kluba trenera Lukas Banki, Itudis nespēja saliedēt komandu vienotā uzbrukuma dūrē. Ja tas izrādīsies veiksmīgi, no Fenerbahçe baidīsies ikviens.

Pirmssezonas neveiksmes

Itudisa atlaišanu savā ziņā var pielīdzināt Ivanoviča aiziešanai no Zvezda, jo kluba vadītāji lēmumu nepieņēma, skatoties tikai uz pašreizējo sezonu. Kad pagājušajā sezonā Zvezda neiekļuva Eirolīgas labāko astotniekā, klubam bija iespēja labot kļūdas Adrijas līgā, taču finālsērijā tas galu galā piekāpās sāncensei Belgradas Partizan.

Pagājušajā sezonā Fenerbahçe – kas arī toreiz bija ļoti labi ekipēta – knapi tika līdz kvalifikācijas spēlēm, kurās tā aizvadīja varenu cīņu ar vēlāko finālisti Olympiacos, taču palikšana ārpus labāko četrinieka noteikti sagādāja vilšanos. Kļūdu dzēšana Turcijas čempionātā gāja secen, jo no sacensībām viņi izstājās jau pusfinālā, kur ar 1:3 piekāpās vēlākajai čempionei Efes.

Domājot par šo sezonu, Itudis piedzīvoja pirmās neveiksmes, pirms bumba tika raidīta gaisā pēc spēles sākuma svilpes. Vasarā klubs mēģināja tikt vaļā no menedžera Nika Kalatesa, jo Itudisam nepatika viņa spēles stils. Grieķis gan palika, jo viņam bija saistošs līgums ar Fenerbahçe un viņš nevēlējās doties prom, jo citur nesaņēma piemērotu piedāvājumu.

Tiesa, tas nenozīmē, ka Kalatess pēc tam tika paturēts Turcijā. Savainojumi lika Itudisam viņu diezgan daudz izmantot, un bijušais NBA spēlētājs kopumā ar uzdevumiem tika galā labi.

Taču daudz nopietnāka neveiksme bija gaidāmajam jaunajam pamatsastāva aizsargam Raulam Neto. Brazīlietis, kurš bez īpašiem panākumiem NBA spēlējis kopš 2015. gada, augustā parakstīja līgumu ar Fenerbahçe, taču piedzīvojua ļoti nopietnu ceļgala savainojumu Pasaules kausa izcīņā, kas dzēsa cerības viņu šosezon vēlreiz redzēt laukumā.

Kas nogāja greizi?

Raugoties uz statistiku, Fenerbahçe kopvērtējums ir maldinošs. No piektās vietas viņus šķir tikai divas uzvaras, bet gan uzbrukumā, gan aizsardzībā viņi pēc dažādiem skaitļiem ir vieni no sliktākajiem vai pat sliktākais klubs Eirolīgā. Un daži trūkumi ir īpaši pamanāmi.

Sāksim ar uzbrukumu. Nav skaidrs, vai pie vainas ir Neto savainojums vai Itudisa spēles stils, taču grieķa vadībā Fenerbahçe aizvadīja vienu no individuālākajiem uzbrukumiem Eirolīgā. Viņi nebija arī agresīvi, apdraudot pretinieku grozu, jo tikai divas komandas nopelnīja mazāk soda metienu nekā Fenerbahçe (kas vidēji 15 reizes spēlē izpildīja metienus aiz viena punkta līnijas): Kauņas Žalgiris (12,8) un Minhenes Bayern (12).

Fenerbahçe nebija diezgan pasīva tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā. Piemēram, pretinieki, spēlējot pret Turcijas milžiem, vidēji izdarīja tikai 11,5 kļūdas, kas ir ceturtais sliktākais rādītājs līgā. Tikmēr ar 5,2 pārtvertām bumbām spēlē viņi ir pēdējie šajā kategorijā.

Galvenā problēma bija Fenerbahçe perimetra aizsardzība. Tas, protams, nav nekāds šoks, jo Skotijs Vilbekins, Marko Guduričs un citi viņu aizsargi nav pazīstami kā izteikti aizsardzības spēlētāji. Pēdējo gan var teikt par malējiem spēlētājiem Naidželu Heisu-Deivisu un Dišonu Pjēru, bet Itudisam par nelaimi viņi nevarēja būt visur vienlaicīgi, turklāt Pjērs izlaida dažus mačus kājas savainojuma dēļ.

Tomēr lielākā Fenerbahçe vājība izrādījās tieši metieni. 32,3 garām aizmesti metieni spēlē ir viens no līgas zemākajiem pieciem rādītājiem. Tomēr vēl bēdīgāka ir statistika, kas parāda, cik atlēkušās bumbas tika izcīnītas pret Fenerbahçe. Šis skaitlis ir 36,5 un tas dod viņiem pēdējo vietu attiecīgajā rādītājā.

Itudis zaudēja spēlētāju uzticību?

Raugoties uz to, kā Itudisam vasarā veicās ar Grieķijas izlasi, nemaz nebūtu pārsteidzoši, ja treneris, kurš pazīstams ar savu sīksto raksturu un attieksmi, vienā brīdī zaudētu spēlētāju cieņu. Gluži kā tas notika ar Tīdžeju Pārkeru un ASVEL vai Džoanu Penarojalu un Baskonia – abos gadījumos vienā brīdī bija skaidrs, ka trenera laiks ar komandu ir beidzies, jo klubu nekādi nav izdevies izvilkt no bedres. Protams, tas nenozīmē, ka viņi ir slikti pasniedzēji.

Ar vairākiem būtiskiem nespēlējošiem dalībniekiem – tika baumots, ka daži spēlētāji palika malā tieši Itudisa dēļ – Grieķija Pasaules kausā aprobežojās ar starpgrupu, kur tā izšķiroši zaudēja Lietuvai un piekāpās Melnkalnei. Kā liecina Dimitri Agravanis gadījums, Itudis vismaz vienam komandas biedram teica vienu lietu, bet darīja citu. Protams, šāda uzvedība neietilpst nevienā veiksmes formulā.

Agravanis pēc aiziešanas no Pasaules kausa izlases atcerējās, ka, kad vasaras sākumā Itudis viņam piezvanīja, spēlētājs lūdza, lai treneris viņu neizmanto kā pērn. Toreiz Agravanis pārbaudes spēlē pret Spāniju guva 25 punktus, bet pēc tam sekojošajā draudzības turnīrā tik tikko piedalījās spēlē. Pēc viņa teiktā, Itudis solīja, ka šoreiz pret Agravani viņš izturēsies godīgi.

“Sākās kontroles spēles, un es jutu, ka kaut kas nav kārtībā. Pret Slovēniju dabūju tikai četras, pēc tam desmit un tad tikai vienu minūti spēles laika. Kad uzzināju, ka neesmu pat izlasē pret Itāliju, es teicu Itudisam, ka viņš mani neciena.

Itudis man jautāja, par ko es runāju. Es viņam atbildēju “Zini ko” un atgādināju mūsu sarunu pirms treniņnometnes. Tad viņš sāka lamāties serbu valodā, es pagriezu muguru, sakravāju mantas un aizgāju”, spēlētājs stāstīja augustā.

Būs interesanti redzēt, ko Itudis darīs tālāk pēc aiziešanas no Fenerbahçe. Pēc pasaules čempionāta viņš izstājās no Grieķijas valstsvienības, tāpēc tagad ir brīvs vīrs ar jauku CV, bet nožēlojamu sniegumu pēdējās sezonās. Tāpat Itudis noteikti nav svaigākā zivs, ko tvert pašreizējā darba tirgū.