Basketbola spēle, kas šokēja pasauli

NBA spēlētājiem tika atļauts piedalīties olimpiskajā basketbola turnīrā, sākot ar 1992. gadu, un, pateicoties viņiem, ASV ir bijusi gandrīz nepārspējama. Tomēr pirms 20 gadiem komandu, kuru vadīja tādas zvaigznes kā Alens Aiversons un Tims Dankans, uzvarēja valsts, kurai neviens nebija paredzējis uzvarēt.

Kopš Barselonas spēlēm amerikāņi ir saglabājuši ciešu satvērienu basketbolā, zaudējot tikai četrās spēlēs. Viens no šiem zaudējumiem tika piedzīvots pirms trim gadiem Tokijas grupu turnīrā pret Franciju, bet pārējie trīs tika piedzīvoti 2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs.

Amerikāņi, kas Grieķijā ieradās kā trīskārtējie valdošie olimpiskie čempioni, bija pārliecinoši favorīti uz uzvaru visā turnīrā. Komanda bija jauna, 29 gadus vecais Alens Aiversons bija izlases vecākais spēlētājs.

Nākotnes leģendas vēl vairāk nostiprināja jauneklīgo pārpilnību. Lebrons Džeimss, Dveins Veids un Karmelo Entonijs arī bija daļa no komandas, kas tika nosūtīta uz Grieķiju, un neviens no šīs komandas NBA līdzjutējiem nebija svešs, parādot, ka viņiem ir pietiekami daudz kvalitātes.

Amerikāņu mērķis bija dzēst kaunu par to, ka 2002. gada pasaules čempionātā, kas notika viņu dzimtenē, viņi ierindojās tikai sestajā vietā. ASV nolīga Leriju Braunu par galveno treneri, lai turpinātu savu olimpisko dinastiju. Brauns spēlēs devās kā esošais NBA čempions, izcīnot savu pirmo un vienīgo titulu kopā ar Detroit Pistons.

Brīdinājuma zīme

Desmit dienas pirms olimpiskajām spēlēm parādījās pirmās pazīmes, ka ASV Grieķijā gaida izaicinājumiem pilns turnīrs. Iesildīšanās spēlē Ķelnē, Vācijā, viņi zaudēja Itālijai ar 78:95, atzīmējot visu laiku lielāko sakāvi ASV komandai, kuru veidoja NBA spēlētāji.

Tomēr amerikāņu zaudējums itāliešiem viņus īpaši nesatrauca. Tims Dankans un Lamārs Odoms to uzskatīja par mācību pieredzi. Brauns uzsvēra vajadzību pēc labākas aizsardzības, un Aiversons kritizēja savas komandas vājo komunikāciju aizsardzībā.

Itālijas plāns, kā uzvarēt amerikāņus, bija salīdzinoši vienkāršs: labi kustēties ar bumbu. Viņi trāpīja 15 trīspunktniekus, no kuriem septiņus realizēja Džanluka Bazile, bet piecus Džakomo Galanda.

Kamēr ASV izlase zaudējumu uzņēma ar mieru, līdzjutēji ne. Nedēļu pirms spēles ESPN “SportsNation” ziņoja, ka 78,2% skatītāju ticēja, ka amerikāņi izcīnīs zelta medaļu olimpiskajās spēlēs.

Pēc minētās 17 punktu sakāves šis skaitlis noslīdēja līdz 42%. Ja iepriekš tikai 6% uzskatīja, ka ASV paliks bez medaļas, līdz 3. augustam šis skaits bija pieaudzis līdz 24%.

Vēl negaidītāka sakāve

ASV pirmā spēle Atēnu turnīrā notika 11 560 skatītāju klātbūtnē nu jau nojauktajā Hellinikon Olimpiskajā arēnā, kas tika celta par 49 miljoniem eiro. Pūlis cerēja redzēt NBA zvaigznes, iespaidīgus dankus un to, kā amerikāņi nodrošinās savu 25. olimpisko uzvaru pēc kārtas.

Nevienam nebija ne jausmas, ka viņi būs liecinieki kaut kam daudz nozīmīgākam.

Ikviens arēnā gaidīja pārliecinošu un dominējošu sniegumu ASV izpildījumā. Tā vietā Brauna komanda tika pieveikta ar 19 punktu pārsvaru. Vēl ievērojamāku to padarīja tas, ka amerikāņi nezaudēja tādam smagsvaram kā Lietuvai vai pasaules čempionei Serbijai un Melnkalnei.

Nē, vareno ASV izlasi ar 92:73 pārspēja Puertoriko.

Spēles liktenis izšķīrās otrajā ceturtdaļā, kur Puertoriko ar 28:7 pārspēja amerikāņus, puslaikā panākot 20 punktu pārsvaru. Trešajā ceturtdaļā amerikāņi izmisīgi mēģināja atspēlēties, taču atguva tikai piecus punktus.

Gala rezultāts iezīmēja vairākas interesantas detaļas. Pirmkārt, Puertoriko spēlēja tikai ar septiņu spēlētāju rotāciju, bet deviņi ASV spēlētāji nospēlēja vismaz desmit minūtes.

Par mača zvaigzni kļuva Karloss Arojo. Pirms olimpiskajām spēlēm aizsargs aizvadīja savu labāko NBA sezonu, atklāšanas ceremonijā nesa Puertoriko karogu un sāpināja amerikāņus ar 24 punktiem, septiņām rezultatīvām piespēlēm un četrām pārtvertām bumbām.

Lai gan Brauns un Aiversons olimpiskajās spēlēs vēlējās redzēt labāku aizsardzību nekā iesildīšanās spēlēs, viņu cerības sabruka. Puertoriko 92 punkti jau liecināja par amerikāņu vājumu, tāpat kā tas, ka pretinieki realizēja 50% trīspunktnieku un 56,4% divpunktu metienu.

Zaudējums Puertoriko apstiprināja arī Brauna bažas, ka amerikāņiem trūkst uzticamu trīspunktu metēju. Viņi veica 24 metienus no distances, realizējot tikai trīs. Īpaši smaga nakts bija pašam Aiversonam un Ričardam Džefersonam, kuri realizēja attiecīgi 1 no 10 un 0 no 6.

ASV pārsteidzoši lielais zaudējums ir vēl šokējošāks, ja paskatās uz cīņām par atlēkušajām bumbām. Viņi dominēja ar attiecību 46:27, izcīnot 25 atlēkušās bumbas uzbrukumā, taču nespēja izmantot svarīgās otrās iespējas. Īpaši iespaidīgs zem groza bija Dankans, kurš savāca 11 atlēkušās bumbas.

Amerikāņu kļūdas aizsardzībā, vājie trīspunktu metieni un pārāk individuālistiskā spēle — Mārberijs vidēji atdeva visvairāk rezultatīvo piespēļu, tikai 3,4 — nozīmēja, ka Brauna komandai katra spēle bija izaicinājums, izņemot pārliecinošo uzvaru pār Angolu.

Pēc zaudējuma pret Puertoriko viņi uzvarēja Grieķiju un Austrāliju, bet pēc tam piedzīvoja vēl vienu aukstu dušu, ar četriem punktiem zaudējot Lietuvai. Viņi ceturtdaļfinālā pārspēja Spāniju ar astoņu punktu pārsvaru, ar tādu pašu pārsvaru zaudēja topošajai čempionei Argentīnai, bet bronzas spēlē pret Lietuvu jau atkal uzvarēja ar astoņu punktu pārsvaru.

Šī ASV bija otrā šāda pieredze pēc kārtas, kas pierāda, ka uz galveno turnīru ir nepieciešams ņemt līdzi vairāk nekā tikai NBA spēlētājus. Bija vajadzīga saliedēta komanda un treneris, kas spētu apvienot viņus visus vienā milzīgā spēkā. Vai arī komanda, kurā viena superzvaigzne stāv blakus otrai…

Puertoriko Atēnās iekļuva arī grupu turnīrā, taču zaudēja sudraba medaļas ieguvējai Itālijai un spēlē par piekto un sesto vietu piekāpās mājiniecei Grieķijai.

Taču atšķirībā no medaļu ieguvējiem amerikāņiem viņi uz turnīru atskatījās ļoti pozitīvi. Pirmkārt, viņi iegāja olimpiskā basketbola vēsturē, uzvarot ASV, un, otrkārt, viņu komanda augstāku vietu olimpiskajās spēlēs bija panākusi tikai vienu reizi : 1964. gadā, kad viņi ieņēma ceturto vietu.