Bijušie Francijas valdnieki nu ir drupās

2000. gadu sākumā Francijas futbolā nebija lielāka spēka kā Lionas Olympique. Septiņi čempionāti pēc kārtas kluba līdzjutējus aizveda uz paradīzi, no kuras vēlāk ar tie sāpīgu kritienu bija spiesti atgriezties uz zemes.

Ne jau ilgstošais trofeju sausums ir Lionas atbalstītāju lielākā vilšanās. Lai gan pēdējo reizi viņi par Francijas čempioniem tika kronēti pirms 15 gadiem, klubs kopš tā laika ir pastāvīgi bijis Eirosērijā un augstākā līmeņa spēlē.

Ja iepriekšējā sezona noslēdzās ar septītās vietas finišu, tad šogad situācija ir katastrofāla. Pēc astoņām spēļu kārtām Lyon līgā ir priekšpēdējā vietā 18 klubu konkurencē ar pieciem zaudējumiem un trīs neizšķirtiem. Bijušā pasaules čempiona Fabio Groso vadītā komanda spējusi gūt tikai sešus vārtus. Vēl mazāk izdevies gūt tikai pēdējā vietā esošajai Clermont.

Pašreizējā situācijā Liona cīnās par palikšanu Francijas augstākajā līgā. Sezonas noslēgšana 16. vieta klubu aizvestu uz izslēgšanas spēlēm, bet tas šobrīd atrodas piecu punktu attālumā no šī sliekšņa. Tikmēr 15. pozīcija, kas ļautu saglabāt vietu čempionātā, ir sešu punktu attālumā.

Lionas straujais kritums ir vēl jo pārsteidzošāks, ņemot vērā, ka ilgu laiku tas bija vislabāk pārvaldītais klubs Francijā. Tātad, kāpēc situācija ir kļuvusi tik drūma?

Cilvēks, kurš pacēla klubu spārnos

1987. gadā Lionu iegādājās IT biznesmenis Žans Mišels Aulas, kura mērķis bija klubu nogādāt Ligue 1 un sasniegt labu līmeni Eiropā. Vienam no stūrakmeņiem bija jābūt jaunatnes sistēmai un labam darbam ar talantīgiem spēlētājiem, ar ko klubs tika galā ļoti labi. Vairāki slaveni spēlētāji no Lionas akadēmijas ir nonākuši futbola pasaules virsotnē, piemēram, leģendārais uzbrucējs Karims Benzemā, kurš noteikti ir viens no slavenākajiem.

Aula vadībā Liona divdesmit gadus sasniedza vienus mērķus pēc otra, taču apmēram pēdējā desmitgadē sāka pieļaut būtiskas kļūdas. Bija vairākas problēmas ar laba galvenā trenera atrašanu, kā arī neizdevās modernizēt komandas jaunatnes sistēma.

Pērn Aulas pameta Lionu, pārdodot savu vairākuma daļu akciju amerikānim Džonam Tekstoram. Viņa paspārnē kluba vadība ir nonākuši dziļos ūdeņos, un vairāki bijušie spēlētāji ir norādījuši, ka pašreizējie priekšnieki nav savu uzdevumu augstumos.

Piemēram, Musa Dembele, kurš šobrīd iztiku pelna Saūda Arābijā. “Viņi teica, ka spēlētāji ir tikai detaļas. Kas par cieņas trūkumu! Vai mēs esam uz vergu kuģa? Es neesmu īpašums. Es esmu cilvēks. Ja spēlētāji ir īpašums, kas tad ir līdzjutēji? Klienti?” sūdzējās 27 gadus vecais centra uzbrucējs.

Dembele piebilda, ka piecu gadu laikā Lionā viņš spēlēja zem pieciem galvenajiem treneriem, kurus nolīga trīs dažādi sporta direktori. “Cik daudz galveno treneru viņi grasās atlaist, pirms viņi ieskatīsies spogulī?”, presei jautāja francūzis.

Četras spēles un uz redzēšanos!

Arī šosezon Lionu trenējuši jau divi galvenie treneri: Lorāns Blāns šajā amatā palika četras spēles, bet pēc tam vadības grožus pārņēma Groso. Lai nostiprinātu klubu janvāra transfēru periodā, Tekstors plāno pārdot savu Ziemeļamerikas profesionālajā līgā spēlējošo sieviešu komandu, sieviešu Eiropas izlasi un jaunuzcelto iekštelpu arēnu, kas nonācis Eirolīgā spēlējošā basketbola kluba Vilerbanas ASVEL uzmanības centrā.

Liona var iegūt naudu, taču tas nenozīmē, ka viņi to var izšķērdēt transfēros. Francijas futbola finanšu uzraugs DNCG vasarā ierobežoja Lionas tēriņus pēc tam, kad Tekstors nespēja pierādīt, ka klubam ir 60 miljoni eiro. Vietējie mediji vēsta, ka, iespējams, ierobežojumi būs spēkā arī gaidāmajā ziemā.

Lionas situācija ir slikta, un Groso to zina. “Mēs nevaram cīnīties par augstām vietām. Mūsu vienīgā cīņa ir par izdzīvošanu, ”sacīja itālietis pēc pagājušās nedēļas nogales neizšķirta 3:3 ar Lorient. Vērts pieminēt, ka klubs šājā spēlē bija vadībā ar 3:1 pirms vēl divu vārtu ielaišanas.

Bijušais Francijas milzis ir lieliska mācība, kā panākumus nekad nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamiem. Pirms divdesmit gadiem klubs devās cīņā par tituliem, taču tagad ir jāsāk cīņa, lai izvairītos no katastrofas.