Divi slavenie Sardīnijas rallija lēcieni: viens priekš faniem, otrs braucējiem

Šonedēļ notiekošais Sardīnijas rallijs ir pazīstams ar saviem ātrajiem, putekļainajiem, šaurajiem grants ceļiem, kur autovadītājiem nav daudz iespēju kļūdīties. Taču sacensības uz Vidusjūras otrās lielākās salas ir pazīstamas arī ar saviem lēcieniem.

Protams, tie tiek sadalīti uz katru kilometru, tāpēc ik gadu daudzi piloti nokļūst ceļa malā ar salauztu transportlīdzekli. Bet mums galvenokārt ir prātā divi lielākie. Pirmais no tiem, Mikija lēciens Monte Lerno testā, ir paredzēts tikai faniem. Ja netici mums, ieklausies 2019. gada pasaules rallija čempionā Otā Tanakā.

“Šis ir īpašs lēciens. Braucot tajā, Tu neredzi neko – tikai debesis! Rezultātā jābrauc 100% pēc tempa piezīmēm, jo ​​pretējā gadījumā nav ne jausmas, kur tālāk nogriezties”, viņš aprakstīja.

Un tad viņš piebilda: “Es teiktu, ka kopumā rallija mašīnas mūsdienās jau ir uzbūvētas tik labi un spēcīgi, ka lielākajai daļai lēcienu var pārlidot pāri, bet šis ir tāds, kuram nevar, jo tad būs grūti piezemēties”.

Stāvi uz augšu, vēl stāvāk lejup

Mikija lēcienu īpašu padara tā leņķis, kas ir salīdzinoši stāvs. Tomēr vēl stāvāks ir nolaišanās leņķis, kas to padara vēl grūtāku. “Šis lēciens vienkārši izmet tevi gaisā, tāpēc automašīna tiecas piezemēties uz deguna”, sacīja pašreizējais Toyota komandas vadītājs Jari-Mati Latvala.

2006. gadā Kriss Atkinsons trāpīgi nodemonstrēja, kāds tieši ir šis lidojums, kad viņš pēc lēciena gandrīz ielidoja klints sienā.

Un tas nav tikai jautājums par lēkšanu. Par nelaimi pilotiem, lidojumam uzreiz seko ātrs kreisais pagrieziens, kas ir diezgan liels izaicinājums uzreiz pēc nosēšanās. Gan reakcijas, gan fiziskuma ziņā – diezgan liels izaicinājums griezt stūri, kad gravitācijas spēki vēlas pretējo.

Tātad, kā ar šo šķērsli būtu jācīnās? Latvala skaidro: “Vispirms ir jāpielāgo sava sacīkšu līnija. Ja sāc no vidus, vari nedaudz dreifēt pa labi, tāpēc ideālā gadījumā, dodoties lēcienā, vēlies nedaudz turēties pa kreisi, jo īpaši tāpēc, ka nākamais pagrieziens ir tieši pa kreisi. Tev jābremzē arī pirms paša lēciena un, iespējams, pat jāpārslēdz divi pārnesumi uz leju, bet īsi pirms virsotnes vēlreiz jāspiež gāzes pedāli. Ja to nedarīsi, grūdiens būs vēl lielāks, un Tu piezemēsies uz deguna”.

Spiediens no faniem

Taču to visu, protams, ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, kā teica arī 2020. gada WRC2 pasaules čempions Madss Estbergs. “Es nezinu, cik reizes esmu braucis šajā lēcienā, bet katru reizi, kad tur nokļuvu, biju neizpratnē par to, kādā pārnesumā vai ātrumā to veikt. Es cenšos pierakstīt tempa piezīmes, taču tās katru gadu ir atšķirīgas.

Tev vienkārši jājūt ātrums un jāizbauda lēciens, jo zini, ka simtiem fanu skatās uz Tevi. Tu nevēlies viņus apbēdināt – Tu vēlaties parādīt šovu, tāpēc spied gāzi nedaudz vairāk”.

Skatīšanās ieteikums no viena no slavenākajiem WRC sērijas fotogrāfiem Kolina Makmāstera: Pēc 600 metriem Mikija lēcienam seko secīgu pagriezienu kaskāde, ko var vērot ar Lerno ezeru fonā. Tāpēc, ja kāds vēlas maģisku pieredzi no rallija, uzmanieties no lēciena Monte Lerno un nākamajā – stūru posmos, kas izvietoti starp akmeņiem.

Otrs slavenais Sardīnijas rallija lēciens līdzjutējiem ir grūtāk sasniedzams, lai gan tas atrodas Algēro, salas piektajā lielākajā pilsētā. Proti, tur atrodas sacensību centrs, tāpēc pa piestātni nevar klaiņot. Taču tie, kas pagadās īstajā vietā un īstajā laikā, var redzēt, kā Sardīnijas rallija uzvarētājs ar galvu vai kājām pa priekšu ielec Vidusjūrā.

Paldies, Peter Solberg

Tieši tā, otrs slavenais Sardīnijas rallija lēciens ir ŠIS ostas lēciens. Pīters Solbergs lika pamatus šai tradīcijai 2004. gadā, kad noslēdzās Porto Cervo rallijs. Tomēr, kad pēc 12 mēnešiem norvēģis finišēja otrais, viņš piespieda Sebastjēnu Lēbu darīt to pašu.

Ierodoties Algēro, Sebastjēns Ožjē, kurš tur uzvarēja 2013. gadā, atdzīvināja piestātnes lēcienu. Bet francūzis, protams, smēlies iedvesmu no Solberga.

Pērn Tjerī Noivils apstākļu dēļ nevarēja ielēkt ūdenī – organizatori to aizliedza, jo ostas teritorija visu vasaru tika attīrīta no atkritumiem –, taču šogad piesārņojums ir likvidēts un mols atkal ir atvērts. Tāpēc ir vērts vērot gaidāmo ralliju, kura uzvarētājs un komanda aiz viņa ielec Vidusjūrā.

Ceļa apstākļus un lēcienus atstājot malā, ir trešā lieta, ar ko Sardīnija ir (ne)slavena – temperatūra. Zem svelmainās saules temperatūra tur nereti paceļas virs 30 grādiem, kas rallija mašīnas iekšpuse ir vēl augstāka, brīžiem sasniedzot 50-60. Īsāk sakot – kārtīga pirts.

Tiem, kurus varētu interesēt, kā ir 12 stundas diennaktī atrasties šādā automašīnā, draudzīgs ieteikums – nemēģiniet to noskaidrot. “Man patīk iet pirtī, bet es labprātāk to daru bez drēbēm un ar iespēju pēc tam atvēsināties”, šo pieredzi pirms diviem gadiem raksturoja Sardīnijas rallija divkārtējais uzvarētājs Tanaks.

Tanaka mērķis ir trešā uzvara

Tomēr, kas attiecas uz 2019. gada čempiona teikto pirms šī gada rallija, to var rezumēt ar šādiem vārdiem: viņš bija optimistisks un nemierīgs.

“Laba un stabila nedēļas nogale Portugālē ir aiz muguras. Mēs vēlamies sākt balstīties uz šo rezultātu, un tagad, kad esam atraduši arī ātrumu, ir nedaudz vieglāk. Sardīnijā mūs sagaida lieli izaicinājumi, jo ceļš var kļūt slidens un ir grūti atrast vajadzīgo. Turklāt augstā temperatūra situāciju padara vēl prasīgāku”, sacīja igaunis. Tāpat viņš piebilda, ka izšķiroša būs arī pilotu spēja saudzēt riepas skarbos apstākļos.

“Atkārtoti posmi ar vienādām riepām apgrūtina spēcīga komplekta izvēli. Uzstādīšanas laikā mums ir nepieciešams daudz vairāk vilces, it īpaši situācijā, kad esam vieni no pirmajiem, kas startē. Kopumā Sardīnijas rallijs ir sacīkstes, kurās braukšana ir ievērojami interesantāka, un es tam vienmēr esmu devis priekšroku. Portugālē jau bijām tuvu uzvarai, līdz plīsusi riepa sabojāja mūsu izredzes. Tātad, mēs plānojam būt labāki Sardīnijā”, secināja Tänaks.

Sardīnijas rallijs sāksies piektdienas pusdienlaikā pulksten 14:33, un pēc 48 stundām, kad aiz muguras būs atstāti 16 ātrumposmi ar kopējo garumu 266,12 km, kļūs zināms, kurš plūks uzvaras laurus un lēks Vidusjūrā.