Eirolīgas “Double-Double” karalis

Ja NBA “double-double” ir ierasta parādība, tad Eirolīgā tas notiek daudz retāk. Šobrīd aktīvo spēlētāju vidū līderis ar 45 “double-double” ir Stambulas Fenerbahçe spēlētājs Niks Kalatess. Eirolīgas vēsturē viņu pārspēj tikai viens spēlētājs: Mirsads Turkčans.

Turkčans bija īsta “double-double” mašīna, reģistrējot 50 šādas spēles 129 Eirolīgas mačos. Viņa karjeras statistika Eirolīgā ir iespaidīga, proti, vidēji 11,8 punkti un 10 atlēkušās bumbas spēlē.

Viņa statistika joprojām ir ievērojama, pat salīdzinot ar mūsdienu lielajiem vīriem. Piemēram, Madrides Real leģenda Valters Tavaress savā Eirolīgas karjerā vidēji gūst 9,4 punktus un izcīna 6,9 atlēkušās bumbas, bet Nikola Milutinova rādītāji ir 7,5 punkti un 5,6 atlēkušās bumbas.

Apmaldījās NBA

206 cm garais Turkčans ir viens no Turcijas basketbola izcilākajiem spēlētājiem. Sākotnēji no Serbijas viņš jaunībā pārcēlās uz Turciju, pēc dažiem gadiem ieguva pilsonību un nomainīja uzvārdu no Jahoviča uz Turkčans.

Turkčans pameta Serbiju 1992. gadā Dienvidslāvijas karu dēļ. “Es atbraucu uz Stambulu ar somu no Novi Pazar 1992. gadā. Tajā brīdī es raudāju no laimes. Man bija 15 gadu. Gadu pēc manas ierašanās mans tēvs nomira. Tas man bija smags brīdis, bet es izturēju. Man vajadzēja gūt panākumus, jo vairs nebija vietas, kur es varētu atgriezties. Es biju ļoti ambiciozs un smagi strādāju”, sacīja Turkčans.

Jau 18 gadu vecumā Turkčans debitēja tagadējā Stambulas Anadolu Efes komandā un piecu gadu laikā kopā ar viņiem izcīnīja trīs Turcijas čempionātus. Viņa sniegums piesaistīja NBA interesi, un Turkčanu 1998. gada draftā ar 18. numuru izvēlējās Houston Rockets.

Interesanti, ka Turkčans kļuva par pirmo turku, kurš draftēts NBA. Tomēr Lokauta dēļ 1998./1999. gada sezonā viņš nevarēja spēlēt NBA, tāpēc atgriezās Efes rindās, kur aizvadīja vēl vienu spēcīgu sezonu.

Kad nākamajā sezonā beidzot radās iespēja spēlēt NBA, Turkčans vairs nebija Rockets sastāvā. Vispirms viņš tika aizmainīts uz Philadelphia 76ers, bet pēc tam uz New York Knicks. Viņš aizvadīja 19 spēles NBA ar Knicks un Milwaukee Bucks, taču viņa loma un statistika bija minimāla.

Turkčans uzskata, ka viņam NBA vajadzēja būt pacietīgākam. “Es vēlos, lai es būtu vairāk koncentrējies uz dažām citām lietām. Kad runa ir par NBA, Tev ir jācer uz pareizo komandu pareizajā laikā. Hidajets Turkoglu un Mehmets Okurs īstajā laikā devās uz pareizo komandu. Es devos uz Knicks, komandu ar tā laika labākajām zvaigznēm, un es apmaldījos starp šiem spēlētājiem”, viņš sacīja.

Atgriešanās Eiropā Turkčanam bija neizbēgama, taču vismaz viņš neatgriezeniski ierakstīja savu vārdu Turcijas basketbola vēsturē.

MVP gods un kļūšana par kluba leģendu

Viņam atgriežoties, Turkčans 2001. gada janvārī nokļuva Parīzē. Tur viņš nospēlēja dažus mēnešus, pirms pievienojās Maskavas CSKA 2001./2002. gada sezonai.

Ar Krievijas grandu Turkčans aizvadīja savu labāko Eirolīgas sezonu, vismaz statistiski. 17 spēlēs viņš vidēji guva 17,6 punktus un izcīnīja 12,8 atlēkušās bumbas un pelnīti tika atzīts par regulārās sezonas MVP.

Tam sekoja sezonas Itālijā, Krievijā un Turcijas Ülkerspor, pirms Turkčans nolēma pievienoties Fenerbahçe 2006. gadā. Tur viņš kļuva par leģendu, un, lai gan ar šo klubu viņš nekad nav uzvarējis Eirolīgā, viņš bija pirmais spēlētājs, kura numuru Fenerbahçe iemūžinājuši pie savas mājas arēnas griestiem. Tikai viens cits spēlētājs ir saņēmis tādu pašu godu: Ēmera Onana septītā numura krekls tika piekārts pie griestiem 2014. gadā.

Turkčans spēlēja Fenerbahçe labā sešas sezonas, un viņa mīlestība pret komandu sākās, kad viņš pirmo reizi ieradās Turcijā, lai gan sākotnēji viņš pievienojās viņu konkurentiem Efes.

“Ikvienam sirdī ir kaisle. Kad es pirmo reizi ierados Turcijā, es redzēju, cik lielisks klubs ir Fenerbahçe. Būtiska loma manās simpātijās pret Fenerbahçe bija arī Aidinam Ērsam. Viņš bija mūsu treneris Efes komandā, taču savulaik viņš bija ļoti labs Fenerbahçe spēlētājs. Kā cilvēks, kuram ļoti patīk basketbols, es sāku mīlēt un atbalstīt Fenerbahçe. Mana aizraušanās bija dzeltenā un tumši zilā komanda”, viņš sacīja, atsaucoties attiecīgi uz Fenerbahçe un Efes krāsām.

Pats Turkčans uzskata, ka viņam bija īpašas attiecības ar Fenerbahçe faniem, pateicoties viņa kaujinieka identitātei. “Pat ja es zaudēšu spēli, ļauj man zaudēt ar 10 punktu starpību, nevis ar 20. Kopienai, kuru mīlu es, bija viegli mīlēt mani. Kad es spēlēju savu pirmo līgas spēli, mēs krustojām skatienus ar līdzjutējiem. Paldies Dievam, šīs attiecības starp mums ilga gadiem”, viņš teica.

Turkčans savu karjeru noslēdza 2012. gada septembrī ar simbolisku spēli starp Fenerbahçe un CSKA Stambulas Ülker sporta arēnā vairāk nekā 10 000 cilvēku klātbūtnē. Pēc tam, kad pirmajā ceturtdaļā viņš tika izsaukts laukumā no rezervistu soliņa, lai aizstātu Kaju Pekeru, Turkčans nospēlēja dažas minūtes un panāca izlīdzinājumu ar 6:6. Pēc tam Turkčans, kurš visas karjeras laikā valkāja sesto numuru, tika nomainīts, kas arī iezīmēja viņa karjeras beigas.

“Pagājušajā gadā man bija nopietns savainojums, un es nolēmu beigt karjeru”, sacīja 36 gadus vecais basketbolists, kurš kopā ar Fenerbahçe izcīnīja četrus Turcijas čempiontitulus. “Es būtu varējis spēlēt vēl vienu sezonu, bet es negribēju turpināt spēlēt tikai ierobežotu laiku. Basketbola fani mani atceras ar cīņassparu. Es gribēju tāds arī palikt viņu atmiņās”, viņš sacīja.

Kad viņš devās pensijā, Turkčans bija visu laiku atlēkušo bumbu līderis Eirolīgā ar 1287 bumbām. Kopš tā laika viņu ir apsteiguši 14 spēlētāji, un nu pirmo vietu ieņem Kauņas Žalgiris leģenda Pauļus Jankūns ar 2010 atlēkušajām bumbām.

Turkčans nekad nav atklājis savas meistarības noslēpumus. “Šis talants ir Dieva dots”, viņš reiz minēja. “Visi, arī NBA treneri, brīnījās par manu noslēpumu. Bet man to nav iespējams izskaidrot. Sekoju bumbai līdz pēdējam brīdim un centos būt spēlētājs ar visvairāk atlēkušajām bumbām pat treniņā”.

Starp citu, Turkčans karjeras laikā izveidoja ļoti ciešas attiecības ar vienu no pēdējo gadu labākajiem Eirolīgas galvenajiem treneriem Erginu Atamanu. Viņi strādāja kopā Efes, Ülkerspor un Montepaschi Siena rindās. “Ergins vienmēr centās mani ņemt līdzi, lai kur viņš dotos. Viņš vienmēr man uzticējās”, sacīja Turkčans, kurš pašreizējo Atēnu Panathinaikos treneri uzskata kā savu brāli.

Palīdzēja Turcijai izcīnīt vēsturisku medaļu

Turcijas valstsvienība lielajos turnīros izcīnījusi divas medaļas: 2010. gada pasaules čempionātā Turcijā, kur finālā zaudēja ASV, un deviņus gadus iepriekš, kad izcīnīja sudraba medaļas Eiropas čempionātā, kas arī norisinājās Turcijā. Toreiz turki finālā zaudēja pret Dienvidslāviju.

Tajā Eiropas čempionātā Turcijas izlases zvaigzne bija aizsargs Ibrahims Kutluejs, bet arī Turkčans spēlēja nozīmīgu lomu veiksmīgajā turnīrā. Viņš bija viens no sacensību labākajiem atlēkušo bumbu vācējiem, vidēji spēlē izcīnot 8,3 atlēkušās bumbas. Šo rādītāju apsteidza tikai pieci citi spēlētāji.

Savas spožās karjeras laikā gan klubu, gan starptautiskā līmenī Turkčans izcīnīja 21 titulu un nopelnīja daudzus personiskos apbalvojumus. “Es sasniedzu visus sev vēlamos mērķus. Es uzskatu, ka labāk pārtraukt, kamēr vēl esi virsotnē”.