Eirolīgas nevardarbīgais Dreimonds Grīns

Runājot par Eirolīgas labākajiem aizsardzības spēlētājiem, līdzjutēji bieži piemin Tomasu Volkupu un Valteru Tavaresu. Lai gan viņi neapšaubāmi ir vieni no līgas labākajiem bumbas apturētājiem, šajā kategorijā lielāku atzinību ir pelnījis Džons Brauns III.

Amerikānim ir pazemīgas saknes gan basketbola, gan personīgās dzīves ziņā. Brauns uzauga nabadzībā valdības mājokļos Džeksonvilā, Floridā, kopā ar māti, vecmāmiņu un mazo brāli, regulāri pārvācoties un mainot dažādus vienas guļamistabas dzīvokļus.

Viņš spēlēja koledžas basketbolu High Point University, NCAA I divīzijas komandā. Skolas Wikipedia lapā kā ievērojamākie basketbola absolventi ir uzskaitīti Džinī Litls un Arizona Rīdss, kā arī Brauns. Vai esi kādreiz dzirdējis par Litlu vai Rīdsu? Mēs, piemēram, neesam…

Pēc tam, kad viņš iedzīvojās savainojumos un netika izvēlēts 2016. gada NBA draftā, Brauns NBA Vasaras līgas ietvaros Charlotte Hornets rindās vienā spēlē nospēlēja tikai 12 minūtes. Šajā brīdī savas profesionālās karjeras sākšana Eiropā nebija Brauna izvēle; tā bija nepieciešamība.

Starp citu, Brauna koledžas iespaidīgākie momenti veido priekšstatu par nākamo Vinsu Kārteru – augsti lidojoši “alley-oop”un danki, kas demonstrē viņa iespaidīgo atlētiskumu. Protams, dankošana ir daudz pievilcīgāka nekā spēlēšana aizsardzībā un uzbrūkošo pārkāpumu zvejošana.

Brauna koledžas karjeras spilgtākie momenti:

Daudzu ceļš

Pirmās divas sezonas Eiropā Brauns aizvadīja Itālijas otrajā līgā, Serie A2. Lai gan tā ir viena no spēcīgākajām otrajām divīzijām Vecajā kontinentā, iespējams, otrā labākā aiz Spānijas LEB Oro, tā joprojām ir otrā divīzija. Tomēr daudzi spēlētāji ir sasnieguši Eirolīgu, uzsākot savu Eiropas piedzīvojumu (salīdzinoši) zemā līmenī.

Ņemsim par piemēru Kailu Hainsu. Četrkārtējais Eirolīgas čempions un viens no visu laiku labākajiem aizsardzības spēlētājiem līgā arī startēja no A2 sērijas . Vai, piemēram, Valencia spēlētājs Kriss Džounss, kura pirmais profesionālais līgums bija Mongolijā. MONGOLIJĀ! Vai arī Baskonia zvaigzne Čima Moneke, kura ceļš uz Eirolīgu sākās no Francijas otrās līgas.

Savā ziņā Brauns ir Eiropas basketbolam netipisks amerikānis. Parasti spēlētāji no štatiem tiek piesaistīti, lai kļūtu par viņu komandas labākajiem uzbrukuma ieročiem un burtiski izcīna uzvaru savai komandai. Protams, Brauns spēj gūt punktus, taču viņa pārsvars izpaužas citā formā.

Brauns dominē A2 sērijā:

Aizsardzības grands

Vispirms apskatīsim Brauna aizsardzības statistiku. Viņš ir nospēlējis trīs Eirolīgas sezonas – vienu Kazaņas Unics un divas savā pašreizējā komandā Monaco, un 90 spēlēs vidēji izcīnījis divas atlēkušās bumbas aizsardzībā, pārtvēris 1,6 bumbas un bloķējis 0,1 metienu.

Protams, 1,6 pārtvertās bumbas izklausās jauki, taču pārtvertās bumbas ne vienmēr ir galīgais rādītājs spēlētāja vispārējām aizsardzības spējām, jo tās var rasties dēļ pārāk liela riska uzņemšanās aizsardzībā.

Kāpēc Brauns tiek vērtēts tik augstu aizsardzībā? Šeit noder padziļinātā statistika. Kad 32 gadus vecais amerikānis ir laukumā, Monaco pārtver bumbu 4,5 reizes spēlē, un pretinieki zaudē bumbu 19,67% no savām izspēlēm. Abas ir elites līmeņa statistikas, tāpat kā fakts, ka Braunam esot uz laukuma, Monaco ierobežo pretiniekus vidēji līdz 43,75 metieniem (ieskaitot soda metienu mēģinājumus) spēlē.

Brauna spilgtākās šīs sezonas aizsardzības izspēles:

Nemateriālās vērtības

Statistika ir tikai viens veids, kā noteikt, vai kāds ir labs aizsargs vai nē. Brauna aizsardzības nemateriālie rādītāji neatspoguļojas kopējā rezultātu, taču tie būtiski ietekmē Monaco spēli aizsardzībā.

Piemēram, Brauns, iespējams, ir labākais uzbrukuma pārkāpumu piesaistītājs Eirolīgā. Pateicoties ļoti augstajam aizsardzības potenciālam un basketbola IQ, amerikānis spēj pozicionēt sevi tā, ka pretiniekam ar bumbu vienkārši nav citas izvēles, kā vien izdarīt pārkāpumu un zaudēt bumbu. Vai, piemēram, Brauna izveicība un spēja likt pretinieku spēlētājiem palikt neziņā par to, kā Monaco aizsardzības zvaigznei izdevies tikt viņiem priekšā.

Viena lieta, kas ir daudz apspriesta, ir Brauna garīgā izturība. Brauna augstā enerģija un bezbailība izriet no tuva ģimenes locekļa zaudēšanas. Viņam bija sapnis ietērpties koledžas absolventa drānās savas vecmāmiņas acu priekšā, taču, kad viņa aizgāja viņsaulē, Brauns saprata, ka nekad nevar zināt, kad kāds pēdējo reizi varēs skatīties, kā viņš spēlē. Tieši viņai par godu Brauns nolēma vienmēr atdot sevi visu uz laukuma, raksta Sports Illustrated.

Brauna aģents Deivids Gasmens izdevumam BasketNews sacīja, ka viņa klients deg, lai uzvarētu. “Reiz mūsu attiecību sākumā viņš man teica, ka cilvēki viņam bieži jautā, kā viņš pagūst aizsadzībā nosegt ikvienu un kā viņš tik ilgi iztur, atdodot 100%. Viņa atbilde: “Mana izturība un ķermenis nav nekas īpašs… Es vienkārši cenšos vairāk un mēģinu pārvarēt nogurumu”.

Daudzos aspektos Brauns ir izcils komandas spēlētājs. Vīrs, kurš var neitralizēt pretinieku uzbrukuma zvaigznes, neatkarīgi no tā, vai tas būtu aizsargs vai uzbrucējs, lieliski izcīna atlēkušās bumbas un spēj pārsteigt ar regulāru efektivitāti gūto punktu ziņā. Gluži kā Eirolīgas 25. kārtā šosezon, kad Brauns guva 15 punktus ar septiņiem no deviņiem realizētiem mēģinājumiem no divpunktu diapazona.

Bez pozīcijas

Brauns lec pēc katras bumbas, aptur pretiniekus ar teicamu aizsardzību, nosedz pozīcijas no aizsarga līdz centram un bezbailīgi stājas pretī pat visprasmīgākajiem un ātrākajiem bumbas apstrādātājiem Eirolīgā. Viņam ir bezgalīgi enerģijas resursi, un visvairāk viņam rūp tas, lai viņa komanda uzvarētu. Izklausās pēc kādas konkrētas NBA zvaigznes, vai ne?

Daži Eiropas basketbola medijos Braunu dēvējuši par Eirolīgas Dreimonu Grīnu. Galu galā četrkārtējam NBA čempionam ir daudz līdzību ar Braunu savā spēlē un aizraušanās ar basketbolu. Par laimi saviem pretiniekiem Eirolīgā, Brauns nemēdz kādu “nokautēt”.

Tādas pašas bažas bija arī par Braunu un Grīnu. Ar savu netipisko spēles stilu un augumu, kas dažām pozīcijām ir šķietami par mazu, bet citām par lielu – kur tieši viņi varētu iederēties laukumā?

Realitāte ir tāda, ka dažus spēlētājus vienkārši nevar definēt pēc pozīcijas. Viņi ir bezpozīcijas virtuozi.