Eirolīgas rekordi, kas (iespējams) nekad netiks pārspēti!
Basketbolā Eirolīgas spēlētāju statistika netiek tik īpaši akcentēta kā, piemēram, NBA, taču tas nenozīmē, ka Vecās pasaules spēcīgākās klubu sacensības nav pieredzējušas iespaidīgus individuālos sniegumus. Daži no labākajiem rādītājiem, visticamāk, saglabāsies uz visiem laikiem vai vismaz ļoti ilgu laiku.
Pirms pievēršamies rekordiem, jāpiemin, ka nākamajā rakstā mūsu uzmanības centrā būs mūsdienu Eirolīgas lielākie sasniegumi, tas ir, fantastiski individuālie sniegumi, kas pieredzēti kopš 2000./2001. gada sezonas.
Pēdējo divu gadu laikā Eirolīgā tikai vienam spēlētājam ir izdevies izcīnīt vismaz 20 atlēkušās bumbas vienā spēlē. Šis gods pienākas šobrīd Monako pārstāvošajam lietuvietim Donatam Motiejūnam, kurš 2011. gadā pret Olimpija Ljubljana izcīnīja 21 atlēkušo bumbu, spēlējot Polijas kluba Asseco Prokom labā. Tomēr Eirolīgas rekords pieder Antonim Focim, kurš toreiz pārstāvēja Maskavas Dinamo un 2007. gadā izcīnīja 24 atlēkušās bumbas pret Treviso Benetton.
Focisa Eirolīgas karjeras spilgtākie momenti:
Džefa Trepaņjē vārds basketbola līdzjutējiem, iespējams, neko daudz neizsaka, taču 2006. gadā amerikānis spēlē pret Belgradas Partizan pārtvēra bumbu 11 reizes. Pēdējos deviņos gados viņam vistuvāk spējis pietuvināties Jogevs Ohajons, kurš spēlē pret Limoges pārtvēra bumbu astoņas reizes.
Ja Trepanjē eiropiešu basketbola komūnai nav pārāk atpazīstams, to nevarētu teikt par Stojko Vrankoviču. Deviņdesmitajos gados 218 cm garais horvāts bija viens no labākajiem centriem pasaulē. 1996. gadā viņš kopā ar Atēnu Panathinaikos tika kronēts par Eirolīgas čempionu un karjeras laikā pārstāvēja trīs NBA klubus.
Horvātijas Basketbola asociācijas prezidentam (līdz pagājušajam gadam) pieder Eirolīgas rekords vienas spēles laikā izpildīto bloku ziņā. Viņš 2001. gadā atvairīja desmit pretinieku metienus pret savas dzimtenes Zagrebas klubu Cibona. Starp citu, 1996. gada finālā viņš spēles pēdējā sekundē nobloķēja Hosē Antonio Montero tuvmetienu, kas citādi būtu atnesis titulu Barcelona.
Vrankoviča bloks pret Montero:
Lielākajā daļā Eiropas līgu, tostarp Eirolīgā, spēlētāja efektivitātes atspoguļošanai izmanto Performance Index Rating jeb PIR. Plus punkts tiek piešķirts par katru punktu, rezultatīvu piespēli, atlēkušo un pārtverto bumbu, pretinieka spēlētāja kļūdu un bloku. Savukārt punkts tiek atņemts par katru kļūdu, zaudēto bumbu, nobloķētu vai netrāpītu metienu.
Šī rādītāja augstākā atzīme pieder arī Tanokam Bērdam, kurš paspējis pārstāvēt arī Tartu Universitāti/Rock Igaunijā un kurš 2004. gadā izcēlās ar 63 PIR pret Bologna Skipper, pārstāvot Kauņas Žalgiris. Spēcīgais amerikānis itāļu klubu “apstrādāja” ar 35 punktiem, 19 atlēkušajām bumbām, divām pārtvertām bumbām un bloku, kamēr pret viņu tika pieļautas 11 kļūdas. Bērds netrāpīja tikai trīs metienus un pieļāva tikpat kļūdas, bet realizēja, piemēram, 13 no 13 soda metieniem!
Bērds dominē spēlē pret Bologna:
Bērdsa sasnieguma iespaidīgos rādītājus ilustrē fakts, ka pēdējo desmit gadu laikā tikai trīs vīri ir uzrādījuši PIR, kas lielāks par 50: Bobijs Brauns (50), Maiks Džeimss (51) un Šeins Larkins (53). Jāpiemin, ka Larkins spēlē pret Bayern Munich guva 49 punktus, kas ir augstākais rādītājs šodienas Eirolīgā.
Mūsdienu basketbolā trīspunktnieki ir kļuvuši daudz svarīgāki par divpunktu metieniem. Tomēr pirms divdesmit gadiem tas bija pavisam cits stāsts, un klasiskā, fiziskā spēle zem groza tika augstu novērtēta. Viņu vidū bija Kaspars Kambala.
Vēlāk latvietis, kurš pēc basketbola karjeras sāka nodarboties arī ar boksu, 2002. gadā pret Barcelona izpildīja 28 divpunktu metienus, no kuriem trāpīja 18. Abi ir Eirolīgas augstākie rādītāji šajā kategorijā.
Kambalas sniegums spēlē pret Barcelona:
Pilnas sezonas rekordi
Mūsdienu basketbolu raksturo arī daudz vienmērīgāks spēles minūšu sadalījums. Jā, arī tagad Eirolīgā vērojami tādi dzelzs vīri kā Tadas Sedekerskis un Naidžels Heiss-Deiviss, kuriem atpūta šķietami nav nepieciešama, taču sezonas laikā arī viņi laukumā nepavada 39 vai 40 minūtes spēlē, jo ir jāaizvada pietiekami daudz spēļu un komandu sastāvi ir dziļāki nekā iepriekš.
2000./01. gada sezonā Sanktpēterburgas Spartak rindās palikšanu nopelnīja amerikānis Dereks Hamiltons, kura vidējais spēles minūšu skaits sezonā bija 38 minūtes un 35 sekundes. “Sliktākajā” gadījumā viņš laukumā bija “tikai” 34 minūtes.
Daudzi droši vien ir dzirdējuši par Alfonso Forda apbalvojumu. Tas ir nosaukts par godu spēlētājam, kurš diemžēl nomira no leikēmijas 32 gadu vecumā, bet 2000./2001. gada sezonā Perister kluba labā vidēji spēlē guva 26 punktus. Protams, tas ir Eirolīgas rekords!
Alfonso Fords Eirolīgā:
Pašlaik šo balvu saņem spēlētājs, kurš vidēji guvis visvairāk punktu pirms finālturnīra. Pēc 2000./2001. gada sezonas gan Milošs Vujaničs (25,8), gan Lins Grīrs (25,1) nonāca pavisam tuvu, lai labotu Forda rekordu. Taču kopš tā laika tik augsti vidējie rādītāji nav redzēti. Kopš 2004./2005. gada sezonas šī rādītāja augšgalā ir Marks Saljers, Kīts Lengfords un Aleksejs Šveds (21,8).
Serbijā dzimušais, bet starptautiskajā arēnā Turciju pārstāvošais Mirsads Turkčans Maskavas CSKA kreklā 2001./02. gada sezonā savāca 12,8 atlēkušās bumbas. Kopš 2000. gada vismaz desmit atlēkušās bumbas bez viņa ir izcīnījuši vēl tikai pieci vīri: Tanoka Bērds, Arvīds Sabonis, Bobans Marjanovičs, Dejans Tomaševičs un Džozefs Blērs. Pēdējos gados labākā atlēkušo bumbu tvērēja vidējais rādītājs nepārprotami turējies zem desmit. Ir pagājuši nedaudz mazāk par desmit gadiem kopš Marjanoviča vidēji 10,7 atlēkušajām bumbām spēlē.
Mirsada Turkčana spilgtākie momenti Eirolīgā:
Visbeidzot viens šķietami nepārspējams pagājušās sezonas rekords. Telavivas Maccabi spēlētājs Džons DiBartolomeo sezonas laikā aizmeta garām tikai vienu no 56 soda metieniem, kas nozīmē, ka viņa efektivitātes procentuālais rādītājs šajā kategorijā sasniedza 98,21. Ir grūti iedomāties, ka kāds cits vienas sezonas ietvaros spētu uzrādīt vēl iespaidīgāku rādītāju.
