Entonijs Pārkers: Eirolīgas amerikāņu leģenda

Entonija Pārkera basketbola ceļojums nebija viegls. Vispirms viņš Bredlija universitātē izveidoja pietiekami labu koledžas spēlētāja karjeru, lai tiktu izvēlēts NBA drafta pirmajā kārtā. Bet, kad viņš nokļuva līgā, Entonijs diemžēl nebija pietiekami labs.

Pēdas un potītes savainojumi palēnināja Pārkeru, un viņa NBA karjera, šķiet, aprāvās 2000. gadā, kad viņu norakstīja Orlando Magic. Savu pirmo trīs sezonu laikā viņš aizvadīja tikai 57 spēles, tāpēc viņš un viņa sieva pārcēlās uz Aiovas štatu, lai censtos saglābt savu neveiksmīgo karjeru Kontinentālajā basketbola asociācijā. Sapnis par NBA šķita tāls. Vai tomēr tikai viņš tā domāja…

Mēģinot turpināt karjeru neveiksmīgajā Kontinentālajā basketbola asociācijā, Pārkers atrada iespēju Eiroligas klubu Telavivas Maccabi. “Neviens nepamet NBA tāpēc, ka to vēlas”, sacīja Pārkers. “Tā bija situācija, kad man nebija komandas un es nevarēju izveidot komandu vasarā, tāpēc ārzemes kļuva par iespēju”

Kad Pārkers un viņa sieva 2000. gadā nokļuva Izraēlā, viņi nezināja, ko sagaidīt. Viņi daudz nezināja par šo valsti. Viņš vienkārši gribēja atgūt spēlētāja karjeru, jo tajā brīdī Pārkers nebija spēlējis trīs gadus pēc kārtas.

Uzbrūkošā un aizsardzības zvaigzne

Pārkers ieradās Eiropā interesantā laikā, kad norisinājās divas lielas Eiropas sacensības: Eirolīga un Suprolīga. Maccabi spēlēja Superlīgā, un Pārkers palīdzēja tai uzvarēt šajās sacensībās, vidēji gūstot 14,7 punktus, izcīnot 5,3 atlēkušās bumbas un pārtverot 1,4 bumbas.

Nākamajā gadā Suprolīga sabruka, un Maccabi pievienojās Eirolīgai, kur tā iekļuva fināla četriniekā, bet galu galā piekāpās Panathinaikos. Pārkers nedaudz palielināja savu punktu skaitu un palika ļoti augstā līmenī.

Lai gan Pārkers spīdēja Maccabi rindās, viņa līgums beidzās, un 2002.-2003. gada sezonas sākumā viņš paņēma pārtraukumu, lai būtu kopā ar sievu viņu pirmā bērna dzimšanas laikā. Šīs sezonas vidū viņš nolēma atgriezties laukumā un pieņēma piedāvājumu no Virtus Roma, kuras labā amerikānis aizvadīja 27 spēles, saglabājot ierastos rādītājus: 14,5 punktus, 5,6 atlēkušās bumbas un 2,4 rezultatīvas piespēles.

Tomēr viņš nespēja atbrīvoties no mīlestības, ko juta pret Makabi un Izraēlu. Pēc sezonas beigām Itālijā Pārkers atgriezās Maccabi ierindā, kur atkal kļuva par galveno spēlētāju, īstu zvaigzni ar lielisku divvirzienu spēli. Viņš ne tikai spēja sāpināt komandas ar savu uzbrukumu, bet izrādījās arī lielisks aizsardzības spēlētājs.

2000. gadu sākums bija Maccabi zelta laikmets. Pārkers nebija vienīgā zvaigzne pilsētā; viņš izveidoja lielisku kodolu ar centru Nikola Vujčiču, vienu no Eiropas visu laiku izcilākajiem saspēles vadītājiem Šarūnas Jasikēviču un amerikāņiem Deriku Šārpu un Maceo Bastonu.

Pārkera spilgtākie momenti ar Maccabi:

Kopā piecās sezonās ar Maccabi Pārkers divas reizes uzvarēja Eirolīgā un bija līgas MVP 2005. un 2006. gadā. Viņš arī lieliski pierādīja, kāpēc viņu ir pamats uzskatīt par visu laiku labāko amerikāni Eirolīgā.

To saka arī skaitļi. Ja neskaita čempionātus un MVP, Pārkera individuālā statistika Eirolīgā bija vienkārši pārsteidzoša. Viņš vidēji guva 16,3 punktus, izcīnīja 5,8 atlēkušās bumbas, atdeva 3,2 rezultatīvas piespēles un pārtvēra 1,6 bumbas, kā arī lieliski meta bumbu.

Daudzās Eiropas līgās Performance Index Rating (PIR) mēra spēlētāja efektivitāti laukumā. Pārkera karjeras vidējais rādītājs Eirolīgā ir 21,4, un viņš ieņem pirmo vietu līgas vēsturē šajā kategorijā. Tikai trīs spēlētāji vidēji spēlē ir guvuši vairāk par 20 PIR.

Pārkers sasniedza savu Eiropas zenītu 2005. gadā, kad Maccabi uzvarēja draudzības spēlē pret Toronto Raptors, kurā Pārkers trāpīja uzvaras metienu, kad spēlē bija atlikušas tikai 0,8 sekundes. Tas bija pirmais NBA komandas zaudējums savā laukumā pret Eiropas komandu un pirmā šāda veida sakāve gan mājās, gan izbraukumā vairāk nekā 20 gadu laikā, kopš pati Maccabi 1984. gada pirmssezonas ietvaros uzveica Fīniksu un Ņūdžersiju.

Pārkera brīnumdarbi pret Raptors:

Lai gan Eirolīga Pārkeram kļuva sirdij dārga, Raptors viņam piedāvāja iespēju atgriezties NBA 2006. gada vasarā. Pārkers pēc tam atgādināja: “Spēlēšana Maccabi ļāva man nobriest kā spēlētājam. Tas viss man kļuva skaidrs pirmajos divos gados ar Toronto.

Lielisks arī NBA

Pārkers parakstīja līgumu ar Toronto 2006. gadā 31 gada vecumā. Lai godinātu savu pieredzi Maccabi, viņš izvēlējās valkāt numuru 18, kas simbolizē dzīvi un veiksmi jūdaismā. Viņš uzskatīja, ka tas ir veids, kā pārstāvēt Izraēlu un parādīt, ka viņš joprojām ir saistīts ar viņiem.

Jau no paša sākuma Pārkers kļuva par vienu no NBA labākajiem šāvējiem, un Raptors treneris Sems Mičels viņu izvēlējās kā sākumsastāva spēlētāju. Viņš pat mantoja komandas otro ilgāko spēles laiku aiz Krisa Boša, uz laukuma pavadot vairāk nekā 33 minūtes un palīdzēja Raptors tajā sezonā uzvarēt 47 spēlēs, kas bija labākais rādītājs franšīzes vēsturē un Raptors pirmās divīzijas tituls.

Izslēgšanas spēlēs Pārkers un Raptors tikās ar New Jersey Nets, kuras labā spēlēja Toronto galvenais ienaidnieks. Bijušais Raptors spēlētājs Vinss Kārters aprobežojās ar tikai 13 realizētiem groziem no 43 mēģinājumiem, galvenokārt pateicoties Pārkera lieliskajai aizsardzībai.

Laukuma otrā pusē Pārkers 2. spēlē guva 26 punktus, sagraujot Nets. Atriebība komandai, kas viņu bija draftējusi desmit gadus iepriekš, lai nekavējoties viņu nomainītu. Kārtera atdzimšana notika 3. spēlē. Nākamajās četrās spēlēs vidēji gūstot 28,8 punktus, viņš gandrīz vienpersoniski izslēdza savu bijušo komandu. Tomēr nē. Neskatoties uz šo neveiksmi, Pārkers atstāja paliekošu iespaidu un iekaroja fanu sirdis.

Trīs sezonās Toronto Pārkers aizvadīja 243 regulārās sezonas spēles no 246 iespējamajām un no trīspunktu distances realizēja attiecīgi 44,1, 43,8 un 39 procentus. 2009. gada starpsezonā Toronto nolēma nepagarinād līgumu ar Pārkeru. Tomēr šoreiz viņš nepalika bez komandas. Pārkers parakstīja divu gadu līgumu ar Cleveland Cavaliers, kurā viņš kļuva par komandas biedru ar 2009. gada NBA MVP Lebronu Džeimsu.

Lai Džeimsam sniegtu vislabāko iespēju izcīnīt titulu, pirms viņš pēc sezonas varētu kļūt par brīvo aģentu, Klīvlendas komanda iegādājās arī Šakilu O’Nīlu un Antaunu Džeimisonu. Jaunā izskata Cavaliers tajā sezonā uzvarēja 61 spēli līgā, Pārkeram uzsākot visas 81 spēles, pirms Klīvlendas klubs izslēgšanas spēlēs piekāpās Boston Celtics. Pārkers bija izcils visās 11 izslēgšanas spēlēs. Viņš startēja tajās visās, vidēji naktī aizvadot 30,1 minūti un realizējot 45,5 procentus no trīspunktu līnijas.

2010. gada starpsezonā Klīvlendu pameta Lebrons Džeimss un Židrunas Ilgausks, kā rezultātā aizbrauca arī vairāki citi veterāni. Šīs aiziešanas dēļ Pārkers, Antauns Džeimisons un Andersons Varejao tika izvirzīti uzmanības centrā kā jaunie komandas veterānu līderi.

Kamēr Cavaliers ne tuvu nebija labākā komanda, Pārkers palika labā līmenī un trīs gadu laikā komandas labā vidēji guva 7,6 punktus, realizējot 39% no trīspunktu metienu.

Pēc 2011.–2012. gada sezonas Pārkers aizgāja no profesionālā basketbola, taču tas viņu neatturēja no spēles, jo tagad viņš ir Orlando Magic ģenerālmenedžeris, noslēdzot vēl vienu pilnu apli, jo tieši Magic bija komanda, kas izbeidza viņa pirmo NBA sapni.