EURO 2024, astotdaļfināli: Vai grupu turnīram ir nozīme?

Šī gada Eiropas čempionātā nu ir aizvadītas 13 dienas un 36 spēles… bet vai mēs vispār esam kaut ko iemācījušies? Vēsture liecina, ka būšana ideāliem pirmajās spēlēs, iespējams, neliecina par triumfu, kas slēpjas aiz stūra.

Vai agrāk zāle bija zaļāka? Kopš Eiropas čempionāts tika paplašināts, iekļaujot 24 komandas, grupu turnīrs bieži šķiet mazliet… sauss. Protams, turnīrā piedalās vairāk komandu, un uztraukums saglabājas ilgāk (ja jūti līdzi, piemēram, Slovākijai), taču smagsvari bieži vien tiek cauri, pat streikodami.

Kopumā trīs turnīros kopš paplašināšanās 2024. gada Horvātija ir pārliecinoši visizcilākā komanda, kas bija spiesta doties mājup pāragri. Pie tam viņi bija tikai sekunžu attālumā, lai sasniegtu gandrīz pietiekami daudz punktu izkļūšanai no grupas nevis vienu, bet divas reizes (pret Albāniju un pēc tam atkal pret Itāliju). Visi pārējie ir izdzīvojuši jau atkal un atkal. Tas liek uzdot jautājumu: vai grupu turnīram vispār ir nozīme?

Iepriekšējo reizi Itālija bija perfekta grupu turnīrā (trīs uzvaras, trīs spēles sausā, septiņi gūti vārti) un galu galā izcīnīja uzvaru turnīrā. 2016. gadā Portugāle grupu turnīru pārvarēja bez uzvarām kā trešā labākā komanda grupā, tomēr beigās sasniedza tādu pašu rezultātu. Viņi 90 minūtēs uzvarēja tikai vienā no septiņām spēlēm (pusfināls pret Velsu). Atbilstošās komandas 2024. gadā varētu būt Spānija (perfekts sniegums) un Nīderlande (vēl bez uzvarām)… un šķiet, ka tieši holandiešiem priekšā ir vieglāks ceļš uz pusfinālu.

Atgriežoties vēl senākā pagātnē, Pasaules kausā no 1982. līdz 1994. gadam četros turnīros piedalījās 24 komandas; sešām komandām (Brazīlijai 82., 86. un 90. gadā, Anglijai 82. gadā, Dānijai 86. gadā un Itālijai 90. gadā) bija ideāls rekords grupu turnīrā, un tikai viena no tām iekļuva pusfinālā (Itālija 90. gadā). Tikmēr Brazīlija 94. gadā uzvarēja vienīgajā turnīrā, kurā izlase neuzrādīja perfektu sniegumu.

Varētu teikt, ka grupu turnīrs ir devalvēts, taču mēs nekad neredzēsim, ka tajā piedalās mazāks komandu skaits; vairāk dalībnieku nozīmē vairāk iesaistītu cilvēku, kas nozīmē vairāk naudas. Paplašināšanās līdz 32 komandām ir ticamākais virziens priekš UEFA, kas nozīmētu iekļaut vairāk nekā pusi no 55 komandām. Bet pagaidām izbaudīsim izslēgšanas spēles, kurās katra kļūda var izrādīties izšķiroša.

Anglija (pret Slovākiju), Spānija (pret Gruziju) un Portugāle (pret Slovēniju) tiks uzskatītas par izteiktām favorītēm iekļūšanai nākamajā kārtā. Rumānija varētu izrādīties klupšanas akmens Nīderlandei, kas līdz šim nav spējusi pārsteigt, savukārt Austrija pārsteidzoši uzvarēja savā grupā un tiksies ar ievainoto Turciju. Tomēr kuras trīs spēles izceļas gaidāmajos astotdaļfinālos un kāpēc?

Visi zemāk norādītie laiki ir pēc Austrumeiropas vasaras laika (GMT+3).

Šveice – Itālija

Sestdien, 29. jūnijā 19:00

Šveicieši jau kādu laiku ir regulāri spēlējuši izslēgšanas spēlēs, sasniedzot šo posmu katrā no pēdējiem sešiem lielajiem turnīriem, tomēr viņi ir uzvarējuši tikai vienā no astotdaļfināla cīņām (pret Franciju EURO 2020, pateicoties 11 metru soda sitienu sērijai. Šogad šveicieši nospēlēja (pelnītu) neizšķirtu pret Skotiju, kam sekoja vēl viens 1:1 neizšķirts pret vāciešiem.

Itālija galvenajā turnīrā nav ielaidusi vairāk nekā vienus vārtus spēlē jau 18 spēles pēc kārtas, kas nozīmē, ka Šveicei būs jāizmanto visas iespējas. Tiesa, pašreizējie čempioni tika satricināti grupu turnīrā, jo viņi bija apmēram divdesmit sekunžu attālumā no katastrofas spēlē pret Horvātiju, taču varbūt tieši tas varētu dot nepieciešamo iedvesmu, lai viņi atdzīvotos.

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: vai viņš tika pietiekami slavēts 2021. gadā? Džanluidži Donnarumma noturēja Itāliju pret Spāniju un atvairīja vairākus lieliskus sitienus pret Horvātiju, atkal apliecinot savu meistarību pret soda sitieniem (karjeras laikā viņš ir atvairījis 15 un ielaidis 41). Bez Džordžo Kjelīni un Leonardo Bonuči klātbūtnes, iespējams, tieši joprojām 25 gadus jaunajam spēlētājam nāksies glābt Itāliju, kad tas būs svarīgi.

Vācija – Dānija

Sestdien, 29. jūnijā 22:00

Daudzi steidza uzslavēt Vāciju, kad viņi sagrāva skotus, taču spēles pret Ungāriju un Šveici nebija tik iespaidīgas. Viņi ir nepārspēti savās pēdējās septiņās spēlēs un nav ielaiduši vairāk nekā vienus vārtus spēlē šajā sērijā — ja viņi spēs īstenot vēl vienu spēcīgu sniegumu aizsardzībā, ar to varētu pietikt EURO 1992 fināla atkārtojumā (kurā Dānija uzvarēja ar 2-0).

Dāņi vēl nav pārsteiguši, jo izlasei pietika ar trim neizšķirtiem, lai ieņemtu otro vietu grupā. Lielajos turnīros viņi ir uzvarējuši tikai trīs no pēdējām 15 spēlēm, taču izturīgs sniegums pret Angliju parāda potenciālu. Iepriekšējo reizi Dānija iekļuva pusfinālā. Vai izlases ziedu laiki ir aiz muguras, vai tomēr viss vēl ir priekšā?

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: Juliāns Nāgelsmans uzticas Kajam Havercam vadīt uzbrukuma līniju, taču viņu rezervists Niklass Filkrugs ir tikpat nāvējošs kā jebkurš cits uzbrucējs. 31 gadu vecais Borussia Dortmund spēlētājs Vācijas izlasē 19 spēlēs ir guvis 13 vārtus, četrus no tiem gūstot galvenajos turnīros; vidēji viņš gūst vienu vārtu ik pēc 35 minūtēm, pārsvarā dodoties laukumā no rezervistu soliņa.

Francija – Beļģija

Pirmdien, 1. jūlijā 19:00

Smagsvaru duelis, kam noteikti nebija jānotiek tik agri, taču interesantā kārtā neviena no abām izlasēm neuzvarēja savā grupā. Francija vēl nav guvusi vārtus no atklātas spēles (viņu abi vārti tika gūti ar autogolu un 11 metru soda sitienu). Viņi, iespējams, bija tā komanda, kas spīdēja uz papīra, taču 270 minūtes ir pierādījušas pretējo. Iespējams, pabeigt gatavošanos turnīram ar spēlēm pret Luksemburgu un Kanādu nebija pietiekami liels izaicinājums, lai uzreiz ieslēgtu augstāko pārnesumu, un tagad francūži varētu to palielināt, kad tas ir svarīgi.

Arī Beļģija nav pārliecinājusi. Uz papīra viņiem bija jādominē savā grupā, taču duelis kļuva pārsteidzoši saspringts, un komandas fani galu galā izsvilpa savu valstsvienību pēc bezvārtu neizšķirta pret Ukrainu. Galu galā neizšķirts bija pietiekami, lai iekļūtu astotdaļfinālā. Projicēto gūto vārtu jeb xG ziņā Beļģija bija labākā visās trīs grupu spēlēs, taču to pārvērst reālos vārtu guvumos ir izrādījusies problēma.

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: spēlē pret Poliju atgriezās maskā tērpts Kiljans Mbapē, taču starta vienpadsmitniekā nebija redzams nevienas citas zvaigznes vārds, jo Didjē Dešāns atmeta 33 gadus veco Antuānu Grīzmanu. Iespējams, radošākais spēlētājs pašreizējā Francijas izlasē, bet viņa laiks kā vienai no zvaigznēm varētu iet uz beigām. Vai varbūt viņš to izmantos kā motivāciju?