EURO 2024, ceturtdaļfināli: kas paliks atmiņā?

Cīņā par Eiropas čempionu titulu atlikušas tikai astoņas komandas. Rezultātu ziņā mēs esam gandrīz finiša taisnē, jo līdz atlikušas vien septiņas spēles, taču, kā saka, rezultāti vēl nav viss. Turnīra izšķirošie momenti var notikt ik uz soļa.

Gadus vai pat gadu desmitus pēc liela turnīra futbola cienītāji – vismaz tie, kas interesējas par vēsturi vai tie, kas to piedzīvoja paši – droši vien var nosaukt uzvarētāju. Spānija 2012. gadā, Vācija 1996. gadā utt. Bet ar ko viņi tikās grupu turnīros un kādi bija rezultāti? Šādi sīkumaini jautājumi mēdz ātri aizmirsties.

Un tajā nav nekā slikta, jo futbola spēle ir saistīta ar lielāku ainavu. Stāsti aiz rezultātiem. Ikoniski mirkļi, piemēram, “Dieva roka” (Maradona, 1986. gadā) vai Paņenkas soda sitiens (1976. gadā), dzīvo mūžīgi. Starp citu: vai zināji, ka tas bija izšķirošais 11 metru soda sitiens, ko Antoņins Paņenka realizēja, lai uzvarētu 1976. gada EURO ar Čehoslovākijas izlasi? Ļoti iespējams, ideāls moments.

Līdz šim šī gada turnīrs ir piedāvājis divus šādus notikumus – abus astotdaļfinālā. Džūda Belingema “šķērīte” un Krištianu Ronaldu asaras. Abi vīri varētu doties mājās vēl pirms nedēļas beigām, taču tam nebūtu nozīmes. Tie varētu būt EURO 2024 mirkļi kategorijā “Kur tu biji, kad…”.

Pārvērt to par spēli ar draugiem, lai atcerētos vecos labos laikus. Zidāna sitiens ar galvu 2006. gadā. Balotelli poza 2012. gadā. Brazīlieša Ronaldu matu griezums 2002. gadā. Protams, rezultātiem ir nozīme, taču galu galā runa nav tikai par rezultātiem, vai ne?

Tajā visā joprojām ir nozīme uzvarām. Tātad, kura no astoņām atlikušajām komandām spers nākamo soli pretī panākumiem?

Visi tālāk norādītie laiki ir pēc Austrumeiropas vasaras laika (GMT+3).

Spānija – Vācija

Piektdien, 5. jūlijā 19:00

Vai šī varētu būt turnīra lielākā spēle? Īstais fināls? Abas komandas līdz šim ir izcīnījušas izcilus panākumus, Spānijai ielaižot vārtus tikai vienu reizi (astotdaļfinālā pret Gruziju) un joprojām ērti izkļūstot no grupas. Viņi ir nepārspēti pret Vāciju savās pēdējās četrās lielā turnīra spēlēs (2 uzvaras, 2 neizšķirti), tostarp EURO 2008 finālā (1-0 Spānijas labā pēc Fernando Toresa vārtiem). Būs interesanti redzēt, kā Spānija pieies spēlei, jo šoreiz viņi savu spēli nav veidojuši ap bumbas kontroli.

Vācijai, spēlējot savu skatītāju priekšā, ir bijis nedaudz grūti sagraut ciešākas aizsardzības, neskatoties uz desmit vārtiem četros mačos. Tomēr vācieši uzrādīja lielisku sniegumu grupu turnīrā, gūstot vārtus 8 reizes, neskatoties uz 5,1 xG (prognozētie vārti). Spānija varētu būt ideāls pretinieks taktiski, jo Vācija nav zaudējusi spāņiem savā laukumā kopš pašas pirmās tikšanās reizes 1935. gadā (5 uzvaras, 3 neizšķirti). Vācieši ir nepārspēti savās pēdējās astoņās spēlēs (6 uzvaras, 2 neizšķirti), tāpēc cerības būs lielas.

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: 28 gadus vecais Fabians Ruizs daudziem varētu nebūt pārāk zināms vārds. Kopš pievienošanās PSG no Napoli pirms divām sezonām viņš ir bijis mazsvarīgs spēlētājs, taču Ruiss ir neatņemama sastāvdaļa jaunajai Spānijas komandai. Viņš guva vārtus un rezultatīvi piespēlēja pret Horvātiju (3-0) un vēlreiz pret Gruziju (4-1).

Portugāle – Francija

Piektdien, 5. jūlijā 22:00

Atkārtojums EURO 2016 finālam. Portugāle uzvarējusi tikai vienā no pēdējām 14 tikšanās reizēm ar Franciju – tajā pašā mačā Krištianu Ronaldu guva savainojumu un Eders (atceries viņu?) guva vārtus papildlaikā. Portugāle pēdējo 180 minūšu laikā ir palikusi bez vārtu guvumiem, taču izlase vēl nav spēlējusi pret nevienu komandu, kas atbilstu Francijas līmenim.

Aizsardzībā Francija ir turnīra otrā labākā komanda, ar xG pret viņiem vien 2,63 četrās spēlēs. Ja viņu uzbrukums beidzot nostrādās, Francija atkal kļūs par favorīti uz titulu, taču pagaidām izlase vēl nav guvusi vārtus no atklātas spēles. Proti, trīs vārti EURO 2024 čempionātā tika gūti ar diviem autogoliem un 11 metru soda sitienu. Tomēr tas varētu būt nedaudz maldinoši, jo francūži rada pietiekami daudz iespēju (5,88 xG grupu turnīrā).

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: ko Roberto Martinesam vajadzētu darīt ar Krištianu Ronaldu? Daudzi apšauba, vai 39 gadus vecajam talismanam vajadzētu saglabāt vietu starta vienpadsmitniekā. Viņš turnīrā vēl nav guvis vārtus un nerealizēja soda sitienu pret Slovēniju. Vai Ronaldu varētu to izmantot kā motivāciju?

Anglija – Šveice

Sestdien, 6. jūlijā 19:00

Anglijas līdzjutēji varētu nebūt sajūsmā par Geretu Sautgeitu, taču šī būs viņa 100. spēle, vadot nacionālo izlasi. Iepriekš šo atzīmi sasnieguši tikai divi menedžeri. Un bez iemesla: Sautgeits ir vadījis Angliju četros galvenajos turnīros, un viņi katru reizi ir sasnieguši ceturtdaļfinālu, kas ir Anglijas visu laiku labākais rādītājs. Līdz šim viņi ir zaudējuši ceturtdaļfinālu (pret Franciju 2022. gadā), pusfinālu (pret Horvātiju 2018. gadā) un finālu (pret Itāliju 2021. gadā). Vai šoreiz angļiem izdosies iet līdz galam?

Pēdējā fināla atkārtojums bija iespējams pirms Šveice izslēdza Itāliju. Lielajos turnīros viņi piecas reizes ir sasnieguši ceturtdaļfinālu, taču nekad nav tikuši tālāk par šo posmu, lai gan viņi ir zaudējuši tikai vienu no pēdējām 14 spēlēm Eiropas čempionātā (6 uzvaras un 8 neizšķirti, tostarp divi, kas beidzās ar sakāvi soda sitienu sērijā). Šis varētu būt viņu brīdis. Līdz šim šveiciešu labā vārtus guvuši septiņi dažādi spēlētāji.

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: Pēc neaizmirstamās sezonas ar Bayer Leverkusen Granits Džaka ir bijis arī Šveices galvenais vīrs. 31 gadu vecais pussargs ir izveidojis vairāk vārtu gūšanas iespēju (8), izpildījis vairāk piespēļu (254) un izdarījis vairāk aizsardzību uzlauzošu piespēļu (51) nekā jebkurš cits spēlētājs komandā. Pie tam viņš zina angļu valodu pilnībā pēc septiņām sezonām, kas pavadītas Arsenāl rindās.

Nīderlande – Turcija

Sestdien, 6. jūlijā 22:00

Mačs, ko nekad iepriekš neesam redzējuši lielajā turnīrā. Šīs izlases ir gana labi pazīstamas viena ar otru pēc 15 savstarpējām tikšanās reizēm. Nīderlande pēdējā spēlē 2021. gadā uzvarēja ar 6-1, bet iepriekš tajā pašā gadā zaudēja ar 2-4; viņu pēdējās divās tikšanās reizēs ir gūti kopā 6,5 vārti spēlē. Nīderlande ir izcīnījusi divas uzvaras izslēgšanas spēles viena Eiropas čempionāta ietvaros tikai vienu reizi, 1988. gadā, kad tā izcīnīja savu līdz šim vienīgo ievērojamo trofeju.

Turcija pārspēja cerības pret Austriju, taču šeit ir bijusi jau iepriekš. Pirms 16 gadiem turki sasniedza pusfinālu, parādot nelokāmu attieksmi; ar lielu atbalstu no tribīnēm viņi varētu to izdarīt vēlreiz. Šo spēļu pieredzes iegūšana būs nenovērtējama gados ļoti jaunajai komandai, kas 2028. vai 2032. gadā varētu pārsteigt daudzus.

Spēlētājs, kuram pievērst uzmanību: Turcijas kapteinis Hakans Čalhanoglu astotdaļfinālu pret Austriju vēroja no tribīnēm, taču noteikti atgriezīsies sākumsastāvā pēc diskvalifikācijas izciešanas. 30 gadus vecajam pussargam šī varētu būt pēdējā iespēja, un viņš ir vairāk nekā spējīgs sagādāt problēmas Nīderlandei.