EURO 2024, fināls: Vai līdz galam tika labākās komandas?
Viss izšķirsies šajā vienā spēlē. Spānijas un Anglijas duelis par mūžīgu slavu Berlīnē. “Olympiastadion” laukumā tiks kronēti 17. Eiropas čempioni. Tomēr vai mēs redzēsim darbībā divas turnīra labākās komandas?
Pēc sausa FIFA reitinga atbilde būtu nē. Svētdienas vakarā tiksies Eiropas trešā un sestā labākā komanda. Bet pēc veselā saprāta, jā. Vācijai (uz laukuma) un Francijai (uz papīra) varētu būt iebildumi, taču ir iemesls, ka abas izlases jau devušās baudīt vasaru.
Sarkanajā un dzeltenajā stūrī ir Spānija ar nevainojamu sešu uzvaru bilanci, kas ir iespaidīgi pat neņemot vērā viņu pretinieku līmeni (uzvaras pār Horvātiju, Itāliju, Vāciju, Franciju). Tā nav bijusi nejaušība. Spāņi ir mielojuši mūsu acis ar baudāmu futbolu, un pēc vairāk nekā desmit gadiem ar nebeidzamu “tiki-taka” taktiku ir radījuši vietu īpaši daudzveidīgam stilam.
Lamins Jamals, kurš dienu pirms fināla svin savu 17. gadu, ir bijis turnīra brīnums, tikmēr 22 gadus vecais Niko Viljamss piedāvā daudzveidību otrajā spārnā. 38 gadus vecais Hesuss Navass, pēc šiem standartiem fosilija, uzplauka pusfinālā, lai apturētu Kiljanu Mbapē. Fabians Ruizs ir bijis neaizstājams laukuma vidū. Spānija šajā turnīrā ir bijusi patiesi lieliska.
Sarkanbaltajā stūrī ir Anglija, kas gan nav bijusi tā neapturamā vārtu gūšanas mašīna, kuru daudzi gaidīja. Tomēr angļi rok dziļi, kad tas ir svarīgi; ne reizi, ne divas, bet veselas trīs reizes viņi ir bijuši ar muguru pret sienu. Anglija šim ir bijusi iedzinējos katrā izslēgšanas spēlē, bet joprojām spējuši atrast glābiņu. Tas varētu būt sācies kā vājība, taču viņu ticība sev tagad ir debesu augstumā.
Pēc attiecīgajām klubu sezonām ļoti daudz tika sagaidīts no Harija Keina, Džūda Belingema un Fila Fodena trijotnes. Belingems pret Slovākiju darīja to, ko dara īstenas zvaigznes, un šķiet, ka Keins liek par sevi manīt, kad tas ir vissvarīgāk. Fodens līdz šim ir bijis salīdzinoši kluss, bet varbūt šī būs viņa zvaigžņu stunda? Džordans Pikfords varētu nebūt visu laiku labākais vārtsargs, taču viņš noteikti ir pietiekami labs, lai palīdzētu Anglijai pabeigt darbu.
Vai Spānija triumfēs ceturto reizi, pievienojot čempionu titulu saviem 1964., 2008. un 2012. gada panākumiem, lai kļūtu par visveiksmīgāko valsti Eiropas čempionātā, vai tomēr Anglija izcīnīs savu pirmo trofeju otrajā mēģinājumā, kompensējot pirms trim gadiem un trim dienām piedzīvotās sirdssāpes?
Visi tālāk norādītie laiki ir pēc Austrumeiropas vasaras laika (GMT+3).
Spānija – Anglija
Svētdien, 14. jūlijā 22:00
Spānija ir tikusies ar Angliju sešas reizes galvenajos turnīros, un savu vienīgo uzvaru izcīnīja 1950. gada Pasaules kausā. Eiropas čempionātos spāņu bilance pret Angliju ir 0-4. Taču šīs Spānijas komandas mērķis ir skatīties nākotnē, nevis pagātnē. Viņi spiež augstu, vairāk nekā jebkura cita turnīra komanda. Viņi četrās no sešām spēlēm izdarījuši vismaz piecus sitienus pa pretinieku vārtiem. Viņi atrod veidus, kā gūt vārtus, un vajadzības gadījumā piespēlē bumbu tā, kā neviens cits to nespēj.
Luiss de la Fuente būs trešais vecākais menedžeris, kurš vadījis valstsvienību EURO finālā, tomēr viņš ir ideāls vīrs šim darbam. Atšķirībā no vairuma menedžeru viņam nav bijis galvenā kluba darba. Kopš 2013. gada de la Fuente ir cēlies uz augšu Spānijas FA rangā, jau uzvarot U-19 (2015. gada) un U-21 (2019. gada) Eiropas čempionātos. Vai viņš spēs realizēt visus trīs mēģinājumus no trim?
Anglija nekad nav piedalījusies galvenā turnīra finālā ārpus Vemblijas, kur notika gan 1966. gada Pasaules kausa fināls, gan EURO 2020 fināls. Tomēr viņi nekad nav zaudējuši Berlīnē (4 uzvaras, 2 neizšķirti). Anglija ir bijusi stabila aizsardzībā, pēdējos 20 mačos ielaižot tikai 13 vārtus. Kā saka, uzbrukums uzvarēs mačus, kamēr aizsardzība…
Gerets Sautgeits būs trešais menedžeris, kurš cīnījies vairāk nekā vienā EURO finālā pēc Vācijas smagsvariem Helmuta Šēna un Berti Vogsa, kuri gan uzvarēja, gan zaudēja pa vienam. Sautgeits pats spēlēja un aizvadīja 120 minūtes, kad abas nācijas pēdējo reizi tikās lielajā turnīrā – Anglija uzvarēja EURO 1996 ceturtdaļfinālā pēc 11 metru soda sitienu sērijas.
Spēlētājs no Spānijas, kuram pievērst uzmanību: “Spānijā man ir grūti būt laimīgam”. Komandas kapteiņa Alvaro Moratas vārdi sāpināja personīgā līmenī. 31 gadu vecais uzbrucējs, kuram savulaik bija paredzēts izcila karjera Real Madrid rindās, ir kļuvis par izsmieklu, neskatoties uz to, ka viņš gūst konsekventus vārtus jebkuras komandas labā. Ja izrādīsies, ka šī ir viņa pēdējā spēle ar Spāniju, viņš noteikti alks apklusināt savus kritiķus uz visiem laikiem.
Spēlētājs no Anglijas, kuram pievērst uzmanību: viņa partneris pussargs Kobijs Meinū ir izpelnījies daudz (pamatotu) uzslavu, taču Deklans Raiss ir Anglijas līdzsvara punkts. Viņi priecājas situācijās, kad pretinieki spiež augstu, jo Raiss šādās situācijās plaukst. Viņam ir vairāk pieskārienu bumbai un izpildītu piespēļu nekā jebkuram citam spēlētājam zem spiediena. Tāpat viņš ir realizējis arī septiņas aizsardzību uzlauzošas piespēles, kas galu galā noved pie sitiena pa pretinieku vārtiem tuvāko desmit sekunžu laikā. Viņš ir spēlētājs, kurš satur kopā Anglijas izlasi.
