EURO 2024 sapņu komanda – no Jamala līdz pieredzējušajam Pepem

Tā kā Eiropas futbola čempionāts noslēdzās ar Spānijas triumfu, nav pārsteigums, ka OlyBetTV turnīra labāko vienpadsmitnieku pārsvarā veido Luisa de la Fuentes vīri.

Pirms iedziļināmies šajā simboliskajā izlasē, noskaidrosim vienu lietu: turnīra komandai ir jēga tikai tad, ja visi spēlētāji atrodas savās īstajās vietās. Piemēram, Tu nevari nosaukt Kodiju Gakpo par turnīra labāko centra uzbrucēju, ja viņš šajā lomā nav nospēlējis nevienu sekundi.

Tas arī noteica mūsu sastāva izvēli. 4-3-3 ļauj mums nokomplektēt komandu, kurā katrs spēlētājs atrodas tieši tur, kur viņam jābūt.

Vārtsargs – Giorgi Mamardašvili (Gruzija)

Kuram vārtsargam bija visvairāk darba Eiropas čempionātā? Mamardašvili, jo viņš turnīrā atvairīja visvairāk sitienu pa vārtiem (29), tuvāko sāncensi pārspējot par 11, kamēr aizvadot par diviem mačiem mazāk.

Mamardašvili bija daudz darāmā, jo Gruzijas aizsardzībai trūka kvalitātes. Lai gan viņš ielaida astoņus vārtus, situācija varēja būt daudz sliktāka, ja Gruzijas vārtus nesargātu tieši Mamardašvili.

Kreisais aizsargs – Marks Kukureja (Spānija)

Kukureja un kreisās malas uzbrucējs Niko Viljamss izveidoja viengabalainu tandēmu, kurā Kukureja nepārtraukti kustējās augšup un lejup pa kreiso flangu, lai paplašinātu laukumu un nodrošinātu Viljamsam vairāk vietas. Jāatzīmē, ka Kukureja nekad neslinkoja aizsardzībā, kas ir nozīmīga kvalitātes zīme tik aktīvam malējam aizsargam.

Centra aizsargi – Pepe (Portugāle) un Fabians Šērs (Šveice)

41 gadu vecais Pepe bija varens gan laukumā, gan statistiski. Brazīlijā dzimušais centra aizsargs pārtvēra neskaitāmas bumbas, vairākkārt stājās ceļā un gandrīz nekļūdīgi apturēja pretiniekus. Vienīgais spēlētājs, kurš viņu būtiski satrauca, bija Benjamins Šeško, taču par laimi Pepem slovēņu zvaigzne savas iespējas neizmantoja.

Kamēr Pepe ir tradicionāls centra aizsargs, Šēram patīk spēlēt ar bumbu, ko vislabāk apliecina viņa ceturtdaļfināla sniegums pret Angliju, kur viņa piespēle soda laukumā noveda pie Brēla Embolo vārtiem.

Aizsardzībā Šērs bija Pepem līdzīgs mūris, apturot pretiniekus gan uz zemes, gan gaisā.

Francijas siena Viljams Saliba šo izlasi izlaida par mata tiesu, sacenšoties par savu vietu ar Šēru.

Labais aizsargs – Žils Kundē (Francija)

Kundē, kurš savu vārdu izvirzīja kā centra aizsargs, bija Francijas spēcīgās aizsardzības stūrakmens. Viņš bija arī uzteicams, pievienojoties uzbrukumam, lai gan šī nav viņa spēcīgākā puse.

Kundē īpaši spīdēja aizsardzības dueļos un bumbas atgūšanā.

Pussargi – Dani Olmo, Fabians Ruiss un Rodri (Spānija)

Paredzama izvēle, vai ne? Patiešām, bet ko Tu vari padarīt, ja šī trijotne strādāja nevainojami.

Rodri vienkārši nevar atstāt ārpus izlases, jo aizsardzības pussargs tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Olmo guva trīs vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, bet Ruisa kontā ir divi vārti un divas rezultatīvas piespēles. Turklāt nevar nepamanīt viņu spēju nospiest pretiniekus un sadalīt bumbu, kad viņi to atgūst.

Vācijas zvaigznes Džamals Musiala un Toni Kross arī ir pelnījuši goda vārdu, taču neatkarīgi no tā, vai koncentrējamies uz statistiku vai laukumā notikušo, nav noliedzams, ka šī gada Eiropas čempionātā tieši Spānijas trijotne dominēja vidējā līnijā.

Tas nenozīmē, ka Musialam un Krosam bija slikti turnīri. Protams, nē! Taču neviens no viņiem nepārspēja Olmo, Ruisu vai Rodri.

Kreisais malējais uzbrucējs – Kodijs Gakpo (Nīderlande)

Izvēle starp Gakpo un spāni Niko Viljamsu bija grūts uzdevums. Galu galā holandietim tika dota priekšroka nevis tāpēc, lai sapņu komandā nebūtu pārāk daudz spāņu, bet gan tāpēc, ka viņa tiešums, elitārie manevri un konsekventā vārtu gūšana padarīja Gakpo par izcilu spēlētāju.

Acīmredzot Viljamsam bija spēcīgs Spānijas turnīrs, taču viņa sniegums bija nekonsekventāks salīdzinājumā ar Gakpo. Turklāt viņa ietekmi nedaudz aizēnoja Spānijas komandas kopējais spēks un sniegums, kas uz viņu nebija tik ļoti paļāvies, kā Nīderlande paļāvās uz Gakpo.

Labais malējais uzbrucējs – Lamins Jamals (Spānija)

Šī izvēle ir tik skaidra, ka vārdi ir gandrīz nav vajadzīgi. Jamals kļuva par jaunāko vārtu guvēju Eiropas čempionātu vēsturē un 17 gadu vecumā spēlēja neticami nobriedušu futbolu. Papildus saviem vārtiem viņš reģistrēja arī četras rezultatīvas piespēles, uzstādot Spānijas izlases rekordu viena Eiropas čempionāta ietvaros.

Centra uzbrucējs – Žoržs Mikutadze (Gruzija)

Jā, Gruzija turnīrā īpaši tālu netika, bet, runājot par tīrajiem uzbrucējiem, Mikutadze bija labākais. Viņš bija viens no retajiem, kurš guva trīs vārtus un arī atdeva vienu rezultatīvu piespēli, turklāt spēlējot komandā, kas pārsvarā koncentrējās uz pretuzbrukumiem. Šo pretuzbrukumu īstenošanā nozīmīga loma bija tieši ātrajam un spēcīgajam Mikutadzem.

Zīmīgi arī tas, ka Mikutadze guva vārtus trijās no četrām spēlēm, nespējot atrast pretinieku vārtu tīklu tikai pret Spāniju. Citiem vārdiem sakot, gruzīns bija ļoti konsekvents.