FA kausa Pelnrušķīšu stāsti
FA kausam, kas ir plaši atzīts par vecākajām nacionālajām futbola sacensībām pasaulē, vienmēr ir bijusi zināma aura. Šeit viss ir iespējams. Šeit notiek maģija. Šeit ikviens drīkst sapņot.
Spēles pulkstenis rādīja 90:06, kad Šona Malonija labā kāja ievadīja bumbu atpakaļ spēlē ar stūra sitienu. Tas bija nevainojami aprēķināts sitiens, kas ļāva bumbai satikties ar Bena Vatsona galvu, kurš to raidīja vārtu stūrī no “sešjardu kastes”. Džeks Rodvels joprojām bija soli par tālu, kamēr Džo Hārtam nebija nekādu izredžu. Ideāla bumba, ideāls sitiens. Ideāls brīdis.
Džoels Robls, Emersons Boiss, Pols Šārners, Antolīns Alkarass, Rodžers Espinoza, Džeimss Makartijs, Džeimss Makarturs, Džordijs Gomess, Kalums Makmanamans, Aruna Kone, Malonijs un super-rezervists Vatsons jaunā Roberto Martinesa (vēl ar matiem!) uzraudzībā. Šī 2013. gada Wigan Athletic komanda kaut kādā veidā spēja stāties pretī Manchester City mugurkaulam, ko veidoja Vensāns Kompanī, Jaja Turē, Davids Silva un Serhio Aguero.
“Fināla priekšvakarā visiem tika iedots papīrs un pildspalva, un lūgums pierakstīt, kāpēc viņi ir lepni strādāt kopā ar citiem, sākot no spēlētājiem un beidzot ar treneriem. Kad atgriezāmies savās istabās, tur bija pilna aploksne ar cilvēku anonīmiem komentāriem par Tevi”, piecus gadus pēc triumfa atcerējās menedžera asistents Greiems Barovs. Mazajām detaļām bija nozīme.
No augstumiem līdz zemākajam punktam
Šis notikums joprojām tiek raksturots kā viens no lielākajiem satricinājumiem FA kausa vēsturē, un tā bija pirmā – un līdz šim vienīgā – lielā trofeja, ko Viganā bāzētais klubs jebkad izcīnījis. Taču stāsts kļuva vēl sirreālāks trīs dienas vēlāk, kad Wigan ar 1:4 zaudēja Arsenal, kas nozīmēja kluba izkrišanu no Premjerlīgas. Tas nozīmēja, ka viņi vienlaikus spēlēs gan Eiropas līgā, gan Anglijas čempionātā.
Trīs dienas pirms izbraukuma spēles uz Yeovil Town viņi devās uz Kazaņu, kas atrodas vienpadsmit stundas uz austrumiem no Maskavas. Vēlāk pēc izbraukuma spēles pret Millwall sekoja brauciens uz viduslaiku Mariboru Slovēnijā. Grupu, kurā Wigan galu galā finišēja pašā apakšgalā, noslēdza Beļģijas komanda Zulte Waregem.
Kopš tā laika viņi nav atgriezušies Premjerlīgā, bet tā vietā ir braukuši turp un atpakaļ starp Anglijas futbola čempionātu un League One. Wigan, lepns vietējais klubs, kas atrodas starp Mančestru un Liverpūli, sasniedza Eiropas virsotnes, lai galu galā tomēr atgrieztos viduvējībā. Tomēr visām pasakām ir beigas, vai ne?
Vienmēr var sapņot
Neskatoties uz visiem Manchester City panākumiem Wigan ir bijuši viņu kriptonīts. Gadu pēc fināla City zaudēja ar 1:2 jaunā menedžera Manuela Pelegrīni vadībā. Vēlāk viņi jau atkal tikās 2017./18. gada turnīrā, kad Viganas komanda, kas nīkuļoja pirmajā līgā, uzvarēja Pepa Gvardiolas City ar 1:0. Retrospektīvi, varbūt tas bija vēl ievērojamāks sasniegums nekā 2013. gada triumfs.
25 gadus pirms Wigan sensacionālā sasnieguma vēstures grāmatās savu nospiedumu atstāja Wimbledon, kas FA kausa finālā uzvarēja vareno Liverpool. Britu smagsvars bija dominējis Anglijas futbolā lielāko daļu 80. gadu un bija dominējošā līgas čempione, taču tajā 1988. gada vakarā necilais Vimbldonas klubs sarūpēja pārsteigumu ikvienam. Tas arī ir viņu vienīgais lielais sasniegums un trofeja.
Pagājušais gadsimts mums ir devis vēl tikai divus vienreizējus uzvarētājus – Coventry City (1987) un Ipswich Town (1978). Patiešām, lai gan ikviens var sapņot, noiet visu ceļu ir gandrīz neiespējami. Šajā sezonā sacentās 729 klubi no desmit augstākajām divīzijām; lielākajai daļai no viņiem, piemēram, Brislington vai Liskeard Athletic, ir iespēja tikai tāpēc, ka tīri matemātiski tāda pastāv. Tomēr dažiem tas nerūp.
Dienas, ko atcerēties
Komandām, kas neietilpst Futbola līgas sistēmā (tātad četri labākie līmeņi: Premjerlīga, Čempionāts, Pirmā līga un Otrā līga), trešās kārtas sasniegšana jau ir lielisks sasniegums. Chasetown 2007./2008. gadā un Marine 2020./21. gadā ir zemākā ranga komandas, kas jebkad sasniegušas šo punktu, proti, palikušas starp pēdējām 64 komandām cīņā par trofeju. Abas tajā laikā spēlēja līgas futbolu astotajā līmenī.
Taču, iespējams, iespaidīgākais skrējiens un vienīgā reize, kad kāds ārpus līgas esošs klubs sasniedza sesto kārtu, notika 2016./17. gada sezonā. Toreiz Lincoln City pārspēja divas čempionāta komandas Ipswich Town un Brighton, kam sekoja triumfs pār Premjerlīgas pārstāvi Burnley. Tomēr šis skrējiens galu galā aprāvās ceturtdaļfinālā pret Arsenal.
Gadu iepriekš viņu treneri bija sporta skolotāji. Viņi trenējās visur, kur vien varēja – skolas laukumā, vietējā parkā – un dažkārt pat pārģērbās vietējā koledžā. Pēc Burnley spēles ģērbtuvē gaidošā alus kaste tika konfiscēta. Bet uzvara tik un tā garšoja labi.
Kurus atbalstīt?
Anglijas Futbola asociācijas (FA) kausa izcīņa 2023./24. gada izcīņā jau atkal ir sasniegusi kāroto trešo kārtu, kas nozīmē, ka ballītei pievienosies arī Premjerlīgas klubi. Taču kurš līdz šim ir ticis cauri? Maidstone United no sestā līmeņa ir viszemākā ranga atlikusī komanda, kurai pievienojas ārpus Premjerlīgas spēlējošie Chesterfield, Eastleigh un Aldershot Town.
Maidstone savās mājās uzņems Stevenage (League One), bet pārējiem nāksies spēlēt izbraukumā. Eastleigh noteikti var būt apmierināti ar saviem pretiniekiem Newport County (Otrā līga). To gan nevarētu teikt par Chesterfield un Aldershot, kurām divu spēļu ietvaros jāmērojas spēkiem ar attiecīgi Watford (Čempionāts) un West Bromwich (Čempionāts).
Taču, tā kā šajā kārtā Arsenal ir iedalīti pret Liverpool un vismaz trīs citas Premjerlīgas komandas tiks izslēgtas, neitrālie līdzjutēji cer uz maģisku kausu, ko vadītu kāda no mazāk iecienītajām komandām. Galu galā, kāpēc gan ne? Pasakas patiešām gadās.
