Futbola zvaigzne, kas samaksāja pusmiljonu no savas kabatas, lai palīdzētu savam bērnības klubam atgriezties virsotnē

Tā tam vienkārši bija jābūt. Lukass Peress, kurš pirms pusotra gada pameta Spānijas LaLiga un no savas kabatas samaksāja pusmiljonu eiro, palīdzēja savam bērnības klubam Deportivo La Coruña izbeigt četru gadu ciešanas, palīdzot tam atgriezties valsts augstākajā līgā gaidāmajā sezonā ar savu brīnišķīgo brīvsitienu.

Pašlaik 35 gadus vecā Peresa futbola ceļojums sākās Akorunjā, taču viņam neizdevās pārāk ilgi noturēties Spānijas ziemeļu piekrastes pilsētā ar 250 000 iedzīvotāju. Dzīve vienkārši prasīja citādi. Lai savilktu galus kopā, viņa zvejnieks tēvs strādāja 18 stundas, un mazais Lukass lielākoties uzauga kopā ar vecvecākiem.

Un tā futbols kļuva ne tikai par viņa labāko draugu, bet ātri vien arī par apsēstību. Tomēr, saprotot, ka viņš patiešām vēlas kļūt par profesionālu spēlētāju, viņam nācās pamest Akorunju. Tā Peress pusaudža gados pārcēlās uz Basku zemi, kur, lēkājot starp trīs dažādu futbola klubu sistēmām, beidzot iekrita Atletico Madrid acīs.

Pirmā atgriešanās mājās

Sarkanbaltsarkanais krekls viņam nedeva iespēju starp pieaugušajiem, taču iespēja radās citā LaLiga klubā Rayo Vallecano, kura sastāvā viņš debitēja 2010./11. gada sezonā. Tomēr, tā kā Spānijā bija grūti dabūt kāju durvīs, Peress nolēma meklēt laimi citur. Viņš devās uz Ukrainu un Grieķiju.

2014./2015. gada sezonā viņš tomēr atgriezās mājās Akorunjā. Peresam nācās izlaist lauvas tiesu šajā no sezonas, taču viņš joprojām bija laukumā sezonas izšķirošajās spēlēs un guva vārtus, kas noturēja Deportivo augstākajā līgā FC Barcelona mājas stadionā Camp Nou.

Gadu vēlāk Peress Deportivo rindās 36 spēlēs jau guva 17 vārtus, un pie durvīm jau klauvēja Londonas Arsenal.

Otrā atgriešanās mājās

Taču pierādīt sevi kā īstu lielgabalnieku spānim neizdevās, jo pēc vienas viduvējas sezonas – 21 spēles un 7 vārtiem – viņš atgriezās Deportivo uz īri. Taču, tā kā viņš savu komandu spēja atbalstīt tikai ar 9 sitieniem, klubs izkrita no LaLiga.

Būdams spēlētājs nobriedušā vecumā, Peress nedevās līdzi saviem favorītiem, bet gan atgriezās Anglijā, kur viņš uzvilka West Ham United kreklu.

Taču apzinoties, ka Spānijas līgas stils viņam piestāv vairāk, viņš 2019./20.gada sezonā atgriezās dzimtenē, pievienojoties Alaves. Rezultāts bija pieklājīgas 34 spēles un 11 gūti vārti.

Pēc tam Peresa, kuram apritēja 30, temps apsīka. Nākamajā gadā viņš guva vārtus tikai četras reizes, bet pēc tam pārcēlās uz Elche. Bet arī tur bija vairāk vai mazāk tas pats: 19 spēles un 2 vārti.

2021./22. gada sezonā uzbrucējs nokļuva Cadiz rindās, kur viņš pieņēma mentora un rezervista statusu. Lai gan viņam joprojām patika spēlēt, viņš neizbaudīja to, kas vienlaikus notika ar Deportivo La Coruña.

Viņa bērnības klubs tikmēr bija izkritis uz Spānijas trešo divīziju un arī tur streikoja. Peresa sirds sāpēja, un viņš nolēma: man jādodas viņiem palīdzēt!

Trešā atgriešanās mājās

Deportivo kluba prezidents, par to izdzirdot, jutās bezgala priecīgs. Kas gan viņam varētu būt pret pašmāju puiša atgriešanos, spēlētāja, kurš apveltīts ar augstākā futbola pieredzi? Taču situācija nebija gluži tik vienkārša.

Proti, Peresam bija spēkā līgums ar Cadiz, un, redzot, ka spānis ir gatavs būtībā uz visu, lai atgrieztos savā bērnības klubā, viņi nolika pie malas emocijas un pieprasīja: miljonu eiro, lūdzu! Lai gan tikai gadu iepriekš viņi paši Elche bija samaksājuši vien 200 000 eiro par Peresa iegūšanu.

Saprotams, ka Deportivo, spēlējot trešajā līgā, tādas naudas nebija. Bet tad sarunās iejaucās Peress un paziņoja: pusi samaksāšu pats!

493 000 eiro no Peresa, tikpat daudz no Deportivo, un pārskaitījums tika pabeigts. No 2023. gada 1. janvāra spānis atkal kļuva par Akorunjas pilsētas kluba spēlētāju.

Savā atgriešanās spēlē astoņas dienas vēlāk Peress nekavējoties guva divus vārtus pret Unionistas CF. Visbeidzot, sezonas vidū Deportivo rindās viņš bija guvis 8 vārtus 19 spēlēs, palīdzot klubam sezonas beigās ieņemt ceturto vietu kopvērtējumā.

Sasodīti sāpīgās izslēgšanas spēles

Sekoja nervus kutinošas izslēgšanas spēles. Pusfināla atklāšanas spēle pret Castellon mājinieku Riazoristas stadionā tika uzvarēta ar 1:0, bet atbildes spēlē līdzjutēju nervi tika pārbaudīti diezgan ilgi, līdz visi izplūda asarās.

Deportivo pēc pusstundas spēles bija iedzinējos ar 0:2, taču 59. minūtē jau bija pamanījušies rezultātu izlīdzināt. Kad pagāja 89. minūtes, viss vēl bija labi, bet mača pēdējā minūtē Castellon spēlētājam Jago Indisam izdevās panākt rezultātu 3:2. Spēle nonāca papildlaikā.

Piektajā minūtē Deportivo vārtsargs Īans Makkejs nesavaldījās un ar elkoni iesita Indisam. Tika parādīta sarkanā kartīte, un sekoja sods, kuru netrāpīja Castellon spēlētājs Pablo Hernanders!

Deportivo fani koda pirkstos, jo zināja, ka neizšķirta gadījumā Castellon tiks tālāk. Proti, Spānijas trešajā divīzijā pēc papildlaika vairs neseko 11 metru soda sitieni, bet gan šajā gadījumā klubs, kurš pabeidza regulāro sezonu augstākā pozīcijā virzīsies uz priekšu.

Tomēr 98. minūtē vārtus guva Kuki Zalazars, un Deportivo fani varēja gavilēt!

Svinības ilga tikai desmit minūtes, jo pēc tam Castellon ceturtos vārtus guva Deivids Kubiljass un tā arī mačs beidzās. Castellon atkārtojumā uzvarēja ar 4:3 un, pateicoties dīvainajam noteikumam, iekļuva izslēgšanas spēļu finālā ar neizšķirtu 4:4.

Saldais triumfs

Ja kaut kas ticis izdarīts slikti, dari to vēlreiz. Deportivo tā arī darīja. Ar Lukasa Peresa atbalstu klubs šogad nopelnījis atgriešanos Spānijas otrajā augstākajā līgā un tieši Peress kļuva par kluba varoni!

Viņš ne tikai guva vārtus. Svarīgs ir tieši viņa gūto vārtu laiks!

Četras kārtas pirms sezonas beigām Deportivo vadīja Spānijas trešās līgas 1. grupu, no kuras tikai uzvarētājs automātiski pakāpjas augstāk, bet Barselonas B komanda no viņiem atpalika tikai par četriem punktiem. Bet tad…

4. maijs. Mačs ar Sestao River. Ir 71. minūte, un rezultāts joprojām ir 0:0. Taču tad Lukass Peress nopelna soda sitienu un realizē to, lai palīdzētu Deportivo gūt saldu uzvaru.

12. maijs. Spēle ar galveno sāncensi Barcelona B. Ir 56. minūte, un rezultāts joprojām ir 0:0. Bet tad Deportivo nopelna brīvsitienu soda laukuma tuvumā, un Lukass Peress tiek pie bumbas. Viņš ieskrienas, sit… un gūst vārtus. Tādējādi nodrošinot Deportivo ne tikai uzvaru spēlē un līgā, bet arī paaugstināšanu uz Spānijas otru spēcīgāko līgu.

“Es ierados šeit, lai palīdzētu. Esmu ārkārtīgi priecīgs redzēt Akorunjas pilsētu šādu. Atgriežoties mājās, sapņoju, ka kaut kas tāds varētu notikt. Ir brīnišķīgi redzēt šo atmosfēru un nest šo prieku šeit esošajiem cilvēkiem”, pēc triumfa sacīja Peress, atgādinot, ka, pametot Cadiz, viņš saviem komandas biedriem teica, ka palīdzēt 2000. gada Spānijas čempioniem atgūties būs viņa karjeras svarīgākais izaicinājums.

“Tas ir grūts izaicinājums, jo es ļoti labi sapratu, cik sliktā situācijā atrodas Deportivo un cik grūti klubam klājās sportiski. Viņi spēlēja līgā, kurā viņi īsti neiederējās, un man vienkārši bija jāpalīdz viņiem no turienes izkļūt”, sacīja Peress, kuram izdevās šo sapni realizēt.

Tomēr viņš nebija viens savā zvaigznājā. Viņš veltīja atzinību arī galvenajam trenerim Imanolam Idiakezi. “Viņš patiesībā ir vissvarīgākā persona šajā ģērbtuvē un šajā klubā. Mēs viņu tik ļoti mīlam. Viņš pret mums ir izturējies ārkārtīgi godīgi, pateicoties kam mēs ļoti uzticamies viens otram”, sacīja Peress un apliecināja, ka arī nākamgad grasās turpināt pārstāvēt Deportivo.

Jo kur gan citur doties dzimtās pilsētas varonim…