Godinot Leverkūzenes triumfu: Čempioni debitanti Eiropas augstākajās līgās

Leverkūzenes Bayer, kas (turpina) aizvada brīnišķīgu sezonu maģiskā Šavi Alonso vadībā, kļuva par 30. Vācijas futbola čempionu pēc kārtas, šogad uzvarot Bundeslīgā. Viņu stāsts bija īpašs “Neverkūzenes” nastas dēļ, taču nozīmīgs ir arī fakts, ka tas bija viņu pirmais līgas čempionu tituls kluba vēsturē.

Ņemot to vērā, OlyBet.TV nolēma apskatīt citas augstākās Eiropas līgas, lai noskaidrotu, cik dažādi klubi tur ir izcīnījuši zelta medaļas, un vēl svarīgāk, kurš bija pēdējais, kas pievienojās čempionu sarakstam.

Anglijas Premjerlīga

Lai gan Premjerlīga tika dibināta tikai 1992. gadā, futbola čempionu izšķiršana Anglijā datējas 145 gadus atpakaļ. Gadu laikā triumfa prieku piedzīvojuši 24 dažādi klubi: visvairāk titulu ir Manchester United (20), kam seko Liverpool (19), Arsenal (13), Everton un Manchester City (pa 9 katram) un Aston Villa (7).

Sunderland un Chelsea (pa 6 katram), Newcastle United un Sheffield Wednesday (pa 4 katram), Wolverhampton Wanderers, Leeds United, Huddersfield Town un Blackburn Rovers (visiem pa 3), Preston North End, Tottenham Hotspur, Derby County, Burnley un Portsmouth (visiem pa 2). Uzvaru izbaudījuši arī Sheffield United, West Bromwich Albion, Ipswich Town, Notingham Forest un Leicester City (katram pa 1).

Pēdējie šajā sarakstā, Leicester City, protams, ir arī pēdējie, kas pievienojas ekskluzīvajam Anglijas čempionu klubam. Par kluba maģisko 2015./16. gada sezonu nav jāatgādina, jo lielākajai daļai futbola fanu šķiet, ka tas notika tikai vakar.

Kaspera Šmeihela sniegums vārtos, Džeimija Vardija un Rijada Mahreza vārti, Vesa Morgana, Roberta Hūta un N’Golo Kantes pašaizliedzīgie centieni aizsardzībā un Klaudio Ranjēri taktiski spožā pieeja – viss nospēlēja savu lomu, lai klubs varētu finišēt priekšā Premjerlīgas milžiem sezonā, kas aptvēra desmit mēnešus un 38 spēļu kārtas. Un pie tam ar manāmu punktu starpību! Proti, otrās vietas ieguvēji Arsenal finišēja iedzinējos ar desmit punktiem.

Francijas Premjerlīga

Francijā līgas spēcīgāko klubu nosaka kopš 1893. gada, lai gan līmenis, ko varētu saukt par “profesionālu” tika sasniegts tikai 40 sezonas vēlāk. Taču, lai kā arī būtu, Francijā par čempioniem līdz šim kronēti 28 dažādi klubi. Visvairāk titulu (11) ir galvaspilsētas milžiem Paris Saint-Germain, kam cieši seko Marseille un Saint-Etienne ar 10 trofejām.

Bez viņiem par valsts čempioniem tikuši kronēti arī tādi klubi kā Monaco un Nantes (abiem pa 8), Lyon (7), Bordeaux, Lille, Reims un Roubaix (visiem pa 6), Standard Athletic Club (5), Nice (4), Marseille’ Helvetique un Le Havre (abiem pa 3). Sarakstu noslēdz Paris RC, Sochaux un Sete (visiem pa 2), Lens, Club Francais, Paris CA, Tourcoing, Rouen, Strasbourg, Paris Gallia Club, Saint-Raphael, Stade Francais, Auxerre un Monpellier (visiem pa 1).

Jaunākais čempionu saraksta papildinājums ir Monpellier, kas tam pievienojās 2011./12. gada sezonā. Toreiz viņu galvenā lokomotīve bija francūzis Olivjē Žirū (21 vārti un 9 rezultatīvas piespēles), kuru no atbalstīja marokānis Džounss Belhanda (12 + 4) un senegālietis Suleimane Kamara (9 + 5).

Sezonas laikā tika savākti 82 punkti, un tuvākie sāncenši – pārsteigums – PSG no viņiem atpalika par trim punktiem. Viens no galvenajiem vīriem aiz titula bija Renē Žirārs, kuram tas palicis vienīgais lielais triumfs kā trenerim. Kas attiecas uz šodienu, viņš atrodas aiz valsts otrās spēcīgākās līgas kluba Paris FC stūres.

Spānijas Premjerlīga

Spānijā par futbola čempioniem visā vēsturē ir kronēti tikai deviņi dažādi klubi. Protams, visvairāk titulu ir Real Madrid (35), kam seko FC Barcelona (27) un pilsētas konkurenti Atletico Madrid (11).

Tāpat La Liga triumfējuši arī Atheltic Bilbao (8), Valencia (6), Real Sociedad (2), Sevilla (1), Real Betis (1) un Deportivo La Coruna (1). Pēdējie ir arī jaunākie “jaunie” čempioni, kas šo godu izcīnīja 1999./2000. gada sezonā.

Pašlaik Spānijas trešajā spēcīgākajā (!) līgā spēlējošais futbola klubs jau iepriekš bijis tuvu valsts čempionu titulam. Viņi finišēja otrie 86./87., 90./91., 93./94. un 94./95. gada sezonās, līdz šis panākums beidzot tika sasniegts gadsimtu mijā.

Galvenā trenera Havjera Iruretas vadībā viņi īsti neko (super) maģisku neparādīja: pēc deviņām kārtām kluba kontā bija tikai četras uzvaras, trīs neizšķirti un divi zaudējumi, taču tam sekoja septiņas uzvaras pēc kārtas un pirms Ziemassvētku pārtraukumu komanda jau bija vadībā līgas kopvērtējumā.

Arī sezonas otrajā pusē viņi nebija izteikti stabili – brīžiem aizvadīja četras, dažreiz trīs spēles bez uzvarām, taču konkurentu neveiksmes tomēr ļāva noturēt pirmo vietu. Kontekstā: Deportivo 69 punkti ir zemākais rādītājs starp visiem līgas čempioniem mūsdienu La Liga vēsturē (proti, kad uzvara nozīmē trīs punktus). Galu galā viņiem ar to pietika!

Kluba lokomotīves bija Nīderlandes vārtu mašīna Rojs Makajs (22 vārti), viņa aizstājējs, ilggadējais Portugāles izlases uzbrucējs Pauleta (9 vārti) un brazīliešu pussargi Djalminja (10 vārti) un Flavio Konseisao (4 vārti), no kuriem pēdējais jau vasarā tika pārdots Real Madrid par 26 miljoniem eiro.

Ja prāto, kurš toreiz veidoja Deportivo aizmuguri, vārtos patrulēja Kamerūnas izlases spēlētājs Žaks Songo ar Manuela Pablo (Spānija) Naibeta (Maroka), Donato (Spānija) un Romero (Spānija) kvartetu viņam priekšā.

Itālijas Premjerlīga

Organizētais futbols Itālijā tika dibināts 1898. gadā, un kopš tā laika par čempioniem tikuši kronēti 16 dažādi klubi. Visvairāk titulu ir Turīnas Juventus (36), kam seko Milānas Inter un AC Milan ar 19.

Sarakstu turpina Genoa (9), Turin, Bologna un Pro Vercelli (visiem pa 7), AS Roma un Napoli (abiem pa 3), Lazio un Fiorentina (abiem pa 2), Casale, Novese, Cagliari, Verona Hellas un Sampodoria (1). Jaunākais čempionu saraksta papildinājums ir Sampodoria, kas tam pievienojās 1990./91. gada sezonā.

Ja jaunākās paaudzes futbola fani varētu jautāt, vai viņiem vispār vajadzētu kādu no tā laika pazīt, tad atbilde noteikti ir jā. Tādi vārdi kā Džanluka Vialli un Roberto Mančīni nedrīkst būt sveši nevienam.

Pirmais no viņiem Vialli, kurš pērn diemžēl pāragri aizgāja mūžībā no vēža, 90./91. gada līgas sezonā guva 19 vārtus Sampdoria rindās un vēlāk spēlēja arī Juventus un Chelsea kreklā.

Mančīni vārds galvenokārt ir pazīstams ar viņa vēlākajiem sasniegumiem trenera darbā — galu galā viņš vadīja Itāliju, kas kļuva par Eiropas čempioniem 2020. gadā un Manchester City līdz kluba pirmajam Premjerlīgas titulam 2011./2012. gada sezonā. Nemaz nerunājot par neskaitāmām citām trofejām, taču 90./91. gada sezonā viņš guva 12 vārtus Sampdoria labā.

Bez Vialli un Mančīni figurēja arī vārtsargs Džanluka Pagliuka, kurš Itālijas izlasē aizvadījis vairāk nekā 38 spēles. Sampdoria kreklu tajā laikā valkāja arī centra aizsargs Pjetro Vjeršovods un pussargs Džuzepe Dosēna, kā arī Dienvidslāvijas/Slovēnijas izlases spēlētājs Srecko Katanecs. Toreiz klubu vadīja Vujadins Boškovs, kurš iepriekš par Spānijas čempioniem palīdzēja kļūt arī Real Madrid.

Vācijas Premjerlīga

Lai gan, kā jau minējām ievadrindkopā – Bayer Leverkusen šogad kļuva par jaunāko Vācijas čempionu saraksta papildinājumu, derētu uzskaitīt arī visus pārējos čempionus. Attiecīgais saraksts gan nesākas ar Bundeslīgas dzimšanu 1963. gadā, bet gan no paša sākuma, t.i., 1903. gada.

Vācijas čempioni (30 dažādi): Bayern Munich (33 tituli), Nürnberg (9), Borussia Dortmund un Schalke 04 (abiem pa 8), Hamburg (6), Stuttgart un Borussia Mönchengladbach (abiem pa 5), Werder Bremen, Kaiserslautern un Köln (visiem pa 4), Lokomotive Leipzig un Fürth Greuther (abiem pa 3), Berlin Hertha, Berlin Viktoria, Dresdner un Hannover (visiem pa 2), Karlsruher FV, Kiel Holstein, Munich1860, Berlin Blau-Weiss 90, Karlsruher SC, Düsseldorf Fortuna, Eintracht Frankfurt, Wolfsburg, Freiberger, Rapid Wien, Mannheim, Rot-Weiss Essen, Eintracht Braunschweig un visbeidzot arī Bayer Leverkusen (visiem pa 1).

Uz jautājumu, kāpēc Austrijas klubs Rapid Wien ir Vācijas futbola čempionu sarakstā, mēs atbildēsim kādā no mūsu turpmākajiem rakstiem…