Lai gan Marseille zaudēja Francijas čempionu titulu, viņiem atļāva paturēt Čempionu līgas trofeju. Avots: Imago Images
Lai gan Marseille zaudēja Francijas čempionu titulu, viņiem atļāva paturēt Čempionu līgas trofeju. Avots: Imago Images

Iepriekšējā Čempionu līgas reforma mums sarūpēja uzvarētāju-krāpnieku

Futbols OlyBet 04.09.2024

Septembris ir klāt, un līdz ar to arī jaunais Čempionu līgas formāts, kas sola apgriezt futbola pasauli kājām gaisā. Taču, pirms iedziļināmies jaunākajās izmaiņās, atskatīsimies atpakaļ uz pēdējo reizi, kad UEFA nolēma rīkot “remontdarbus”.

Mēs nerunājam par 2021./2022. gada sezonu, kad UEFA ieviesa Konferences līgu. Nē, mēs atgriežamies 32 gadus atpakaļ līdz Čempionu līgas dzimšanas dienai, kā mēs to zinām.

Kopš 1955. gada Eiropas labākais futbola klubs tiek izšķirts sacensībās, kas sākotnēji bija pazīstams kā Eiropas kauss. Tomēr deviņdesmito gadu sākumā UEFA nolēma veikt izmaiņas. 1991./92. gada sezona ieviesa grupu posmus, un līdz 1992./1993. gadam turnīrs tika pārdēvēts par Čempionu līgu, norādot uz faktu, ka sacensībās drīkstēja piedalīties tikai čempioni. Tas, protams, tagad ir mainīts.

Kas attiecas uz grupu turnīru toreiz, tas pastāvēja, bet bija ļoti ekskluzīvs pasākums, piemēram, kā “elites astoņnieks” NCAA līgā ASV. Lai iekļūtu šajā posmā, komandām bija jāpārdzīvo vecā labā izslēgšanas kārta, kas nozīmēja, ka daži lielie klubi pat neiekļuva grupu turnīrā.

Piemēram, toreizējo Vācijas čempioni Stuttgart izslēdza Anglijas klubs Leeds United, bet Spānijas čempioni FC Barcelona mājās nosūtīja Maskavas CSKA, uzvarot divu spēļu kopsummā ar 4:3.

Kad fināla astoņnieks beidzot tika izšķirts, komandas tika sadalītas divās grupās: A grupa ar CSKA, Club Brugge (Beļģija), Glāzgovas Rangers (Skotija) un Marseille (Francija); un B grupa ar AC Milan (Itālija), IFK Göteborg (Zviedrija), FC Porto (Portugāle) un PSV Eindhoven (Nīderlande).

Katra komanda spēlēja mājās un izbraukumā, bet tikai grupas uzvarētāja iekļuva nākamajā kārtā, kas jau bija fināls. Marseļa kļuva par A grupas uzvarētāju, bet AC Milan bija B grupas līdere.

Marseļas un Milānas klubu finālspēle notika Minhenē, kur tiks aizvadīts arī šī gada fināls. Galu galā Marseille izcīnīja titulu ar 1:0, pateicoties aizsarga Basiles Boli sitienam ar galvu 43. minūtē.

Tādējādi Marseļas klubs kļuva par pirmo un joprojām vienīgo Francijas klubu, kas kronēts par Eiropas čempionu. Taču slava bija īslaicīga. Tikai nedēļu vēlāk tika atklāts, ka kluba prezidents Bernārs Tapī un izpilddirektors Žans Pjērs Bernē ir uzpirkuši opozīcijas.

Proti, gadu iepriekš Marseļas klubs piedzīvoja sirdi plosošu zaudējumu Eiropas kausa finālā, ar soda sitieniem zaudējot Belgradas Red Star. Tapī un Bernē bija apņēmības pilni neļaut vēsturei atkārtoties, tāpēc viņi izstrādāja shēmu.

Sešas dienas pirms Čempionu līgas fināla viņiem vietējā līgā pretī stājās Valenciennes. Lai nodrošinātu, ka viņu spēlētāji ir gatavi lielajam mačam, viņi piedāvāja Valenciennes spēlētājiem naudu, lai tie spēlētu mierīgi. Organizēt un pabeigt darījumu tika uzdots Marseļas spēlētājam Žanam Žakam Eidelijam.

Savā 2006. gada grāmatā Eidelijs atminējās Tapī, sakot: “Tev ir obligāti jāsazinās ar saviem bijušajiem Nantes komandas biedriem Valensjēnā. Mēs nevēlamies, lai viņi uzvedas kā idioti un sagrauj mūs pirms fināla ar Milānu”.

Tātad tika uzrunāti trīs Valenciennes spēlētāji: kapteinis Kristofs Roberts, Žaks Glāsmans un Horhe Burručaga. Kamēr Glāsmans piedāvājumu noraidīja, pārējie divi piekrita, un Robertam esot kapteinim, komandas biedru pārliecināšana nebija īpaši grūta.

Taču vaina pārņēma Robertu, un pēc divām nedēļām viņš visā atzinās varas iestādēm. Tas izraisīja plašu policijas izmeklēšanu, veicot reidus Marseļas kluba birojos un nopratinot 12 spēlētājus un vairākas amatpersonas.

Lai gan lielākā daļa no viņiem noliedza līdzdalību, Eidelijs tomēr atzinās, kā rezultātā Francijas Futbola federācija Marseļai atņēma 1992./93. gada vietējās līgas titulu. Tāpat UEFA aizliedza viņiem nākamajā sezonā piedalīties visās Eiropas sacensībās, taču ļāva Marseļas klubam saglabāt 1993. gada Čempionu līgas titulu.

Skandāls pilnībā noslēdzās tikai 1995. gadā, kad tas nonāca Valensjēnas tiesā. Bernē un Eidelijs atzina savu vainu korupcijā un norādīja ar pirkstu uz Tapī kā shēmas organizatoru. Bernē pat atklāja, ka viņi tajā sezonā bija izmantojuši kukuļus pat piecas vai sešas reizes.

Rezultātā Tapī tika piespriests divu gadu cietumsods, kā arī naudas sods 20 000 franku apmērā. Bernē, Eidelijs un Valenciennes spēlētāji, kuri ņēma kukuli, izcieta īsākus sodus. Vienīgais, kurš iznāca ar paceltu galvu, bija Glāsmans, kuram tika piešķirta FIFA Godīgas spēles apbalvojums.


Pārejot uz šodienu, parunāsim par jauno Čempionu līgas sezonu ar 36 komandām (no iepriekšējām 32) un šaha iedvesmoto Šveices sistēmu, kas tikusi ieviesta šosezon.

Katra komanda nākamajos piecos mēnešos tiksies ar astoņiem pretiniekiem, kurus noteiks izloze — jā, grupu posms tagad ilgs līdz janvārim.

Astoņas labākās komandas automātiski iekļūs astotdaļfinālā. Komandas, kas ierindosies no 9. līdz 24. vietai, sacentīsies izslēgšanas spēļu kārtā, kuras uzvarētājas pievienosies labākajām astoņām izslēgšanas spēļu turnīrā. Sezonas kulminācija būs fināls 31. maijā Minhenē.


OlyBet

This piece of content has been lovingly crafted by the hard-working sports people of OlyBet. Hope you like it!

Dalīties