Kā Luka Dončičs desmit mēnešu laikā no zēna izauga par vīrieti

Nu jau superzvaigznes statusu ieņēmušais Luka Dončičš, kurš Madrides “Real” rindās debitēja tikai 16 gadu vecumā, pacēla savu karjeru jaunos augstumos tikai desmit mēnešu laikā kopš 2017. gada septembra.

Eiropas čempionāts, kas notika pirms attiecīgās klubu sezonas, “Real” komandai bija rūgteni salds. No vienas puses, NBA spēlētāja Gorana Dragiča un “Real” spēlētāju Dončiča un Entonija Rendolfa vadītā Slovēnija pārsteidza ikvienu un pirmo reizi tika kronēta par Eiropas čempioni.

No otras puses, Madrides “Real” aizmugures līnijas līderim Serhio Ļulam nācās izlaist lielāko daļu klubu sezonas, jo, gatavojoties Eiropas čempionāta draudzības spēlei pret Beļģiju viņš guva nopietnu ceļgala savainojumu. Galu galā krustenisko saišu savainojums rezultējās ar to, ka spānis 2017./18. gada sezonā piedalījās tikai četrās Eirolīgas spēlēs.

Ļula savainojuma dēļ lielāka nasta, nekā gaidīts, gūlās uz Fakundo Kampaco un Dončiča pleciem “Real” aizmugures līnijā. Ja pirmais šobrīd ir Eirolīgas labākais saspēles vadītājs, tad 17./18. sezonā argentīnietis bija vienkārši labs basketbolists, taču ne tik labs kā tagad.

Dončičs, kurš sezonu iesāka būdams 18 gadus vecs, Eiropas čempionātā demonstrēja fantastisku spēli, taču Eirolīgā viņš vēl nebija kļuvis par dominējošu spēku.

Tas drīz vien mainījās.

Dončiča Eiropas čempionāts nebija nejaušība

Dončičs Eirolīgas sezonu sāka ar vērienu, startējot nedaudz mazāk kā mēnesi pēc Eiropas čempionāta fināla. Slovēnis guva 27 punktus, izbraukumā ar 88:74 uzvarot Stambulas “Anadolu Efes”, un, lai gan Maskavas “CSKA” otrajā kārtā izdevās nedaudz apgriezt Madrides “Real” zvaigznes spārnus (viņa lietderības koeficients bija pieklājīgs 21, taču viņš trāpīja tikai divus no astoņiem metieniem no laukuma) Dončičs nākamajās divās spēlēs pret Milānas “Olimpia” un Kauņas “Žalgiris” jau atkal gandrīz sasniedza 30 punktu robežu. Pret pirmo viņam pietrūka trīs punkti, bet pret otro – tikai divi.

Taču bija skaidrs, ka Eiropas čempionātā demonstrētie priekšnesumi nebija nejaušība un Dončičs patiešām ir sasniedzis Eiropas basketbola virsotnes. Līdz regulārās sezonas beigām bija tikai trīs spēles, kurās viņš guva viencipara punktu skaitu. Vidēji 30 spēlēs gūtie 16,9 punkti, 4,8 atlēkušās bumbas, 4,6 rezultatīvas piespēles un PIR 22,7 padarīja viņu par neapšaubāmu Eirolīgas superzvaigzni.

Svarīgāks par viņa personīgo statistiku bija fakts, ka Real regulārās sezonas laikā uzvarēja daudz vairāk spēļu nekā zaudēja. Spānijas karaliskais klubs savāca 19 uzvaras un 11 zaudējumus, tāpat kā grieķu grandi “Olympiacos” un Atēnu “Panathinaikos”, taču abi grieķu klubi savās savstarpējās tikšanās reizēs bija labāki par “Real”.

Pablo Laso trenētā “Real” pirmajā ceturtdaļfināla cīņā ar 28 punktu starpību piekāpās “Panathinaikos”, taču pēc tam uzvarēja trīs spēlēs pēc kārtas un nodrošināja vietu finālturnīrā. Starp citu, Ļuļs atgriezās laukumā pēdējās divās sērijas spēlēs.

Labāko četriniekā Madrides “Real”, pateicoties spēcīgajam otrajam puslaikam (16 punkti no Ļuļa un Dončiča) pārspēja “CSKA” un finālā ar 85:80 uzvarēja Stambulas “Fenerbahce”, kas tik ļoti kāroja nosargāt savu titulu. Tajā spēlē “Real” uz saviem pleciem nesa slovēnis un francūzis Fabjēns Kozērs.

Šis Eirolīgas tituls “Real” bija patiesi salds, jo tas iezīmēja kluba desmito triumfu Vecās pasaules augstākajā līgā.

Dončičs + Jokičs = Superduo

Vēl jo labāk, “Real” uzvarēja arī Spānijas čempionātā. Viņi arī bija ļoti tuvu “hat-trick”, bet tomēr zaudēja Spānijas kausa izcīņā savai senajai konkurentei “Barcelona” ar nieka divu punktu starpību. Starp citu, toreiz katalāņu milžu sastāvā bija arī soms Peteri Koponens un šodienas Eirolīgas superzvaigzne Aleksandrs Vezenkovs.

Papildus uzvarai ar “Real”, Dončičs nopelnīja arī daudz individuālo apbalvojumu. Slovēnis kļuva gan par Eirolīgas regulārās sezonas, gan finālturnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP). Protams, viņš tika iekļauts arī sezonas simboliskajā pieciniekā un otro gadu pēc kārtas tika izvēlēts par labāko jauno spēlētāju. Tāpat viņš kļuva par Spānijas čempionāta MVP un labāko jauno spēlētāju, turklāt viņš bija arī vienīgais “Real” spēlētājs, kurš tika ievēlēts ACB simboliskajā pieciniekā.

Lai gan Dončičam līdz 2018. gada pavasarim bija tikai 19 gadi, viņš ar “Real” bija izcīnījis praktiski visus iespējamos titulus. Vienīgais apbalvojums, kuru slovēnim neizdevās izcīnīt, bija Spānijas kausa MVP, taču tas viņam, visticamāk, nesagādāja bezmiega naktis.

Desmit dienas pēc sezonas beigām tika paziņots, ka Dončičs pametīs “Real” un pārcelsies uz NBA. Dončičs, kurš 13 gadu vecumā pameta dzimteni, lai pievienotos Madrides komandas jaunatnes sistēmai, “Real” rindās aizvadīja 216 spēles, izcīnīja septiņus titulus un, protams, neskaitāmu līdzjutēju sirdis.

Vai arī kā teikts “Real” tīmekļa vietnē: “Viņš ieradās kā 13 gadus vecs zēns un aizgāja 2018. gada vasarā, atstājot neizdzēšamas pēdas sava sapņu kluba vēsturē”.

Interesanti atzīmēt, ka NBA jaunatnes spēlētāju atlases vakarā nebija tālu no darījuma, kas šodien būtu realizējies īstenā super duetā. Maiks Singers, kurš strādā Denveras “Nuggets” rindās, podkāstam “Hoop Collective” atklāja, ka viņa sievastēvs vēlējās Dončiču 2018. gada draftā, lai viņš varētu dalīt komandu ar serbu Nikola Jokiču.

“Nuggets” draftā ieņēma 14. vietu, un, lai paceltos uz augšu, Denveras klubs bija gatavs atdot Geriju Herisu un divas pirmās kārtas drafta izvēles. Darījumu galdā lika Sakramento “Kings”, taču serbs Vlade Divacs to noraidīja.

Tā vietā, lai iegūtu topošo superzvaigzni, “Kings” izvēlējās Mārvinu Bagliju III, kurš arī nav slikts spēlētājs, bet atrodas gaismas gadu attālumā no Dončiča.

Dončičs draftā tika izvēlēts ar trešo numuru, bet Atlantas “Hawks” viņu uzreiz aizmainīja uz Dalasas “Mavericks”, kur slovēnis pārņēma vietu no cita leģendārā eiropieša Dirka Novicka.

Pārējais, kā saka klasika, ir vēsture.