Kā tēvs, tā dēls: Arvīds un Domants Sabonis
Dažreiz ābols patiešām nekrīt tālu no ābeles. OlyBetTV jaunajā rakstu sērijā mēs aplūkosim labākos tēvu un dēlu duetus basketbolā.
Arvīds Sabonis neapšaubāmi ir viens no visu laiku izcilākajiem Eiropas basketbolistiem. Daži viņu varētu pat uzskatīt par pašu labāko, taču, tā kā ir grūti salīdzināt dažādus laikmetus un tāpēc, ka centrs NBA sasniedza pārāk vēlu, nav iespējams viņu objektīvi iecelt šajā tronī.
Sabonim, kurš nāk no Lietuvas basketbola galvaspilsētas Kauņas, ir trofeju skapis, kurā figurē gandrīz viss, izņemot NBA titulu. 221 cm garais milzis ir olimpiskais čempions, pasaules čempions, Eiropas čempions un Eirolīgas uzvarētājs; viņa titulu un apbalvojumu sarakstu varētu turpināt un turpināt.
Tomēr Sabonim varēja būt vēl ievērojamāka karjera. Diemžēl viņa ceļojums sākās Padomju Savienības okupācijas laikā, kas ilgu laiku liedza viņam pārcelties uz ārzemēm.
Turklāt Padomju Savienības treneri pārāk daudz noslogoja viņa ķermeni. Astoņdesmito gadu beigās Sabonis spēlēja daudz un viņam nebija dots pietiekami daudz laika, lai atgūtos no dažādām traumām.
Piemēram, lietuvietim būtu vajadzējis izlaist 1988. gada Seulas olimpiskās spēles pēc tam, kad neilgi pirms turnīra viņam ASV tika veikta Ahileja cīpslas operācija. Neatkarīgi no tā, komunistiskajam režīmam vajadzēja savu labāko spēlētāju uz olimpiskajām spēlēm.
Ar klibojošo Saboni viņi galu galā izcīnīja kāroto zeltu.
Domāja, ka nav gatavs NBA
Gadu vēlāk Sabonis saņēma atļauju izbraukt no Padomju Savienības. Lai gan, pateicoties 1986. gada draftam, viņa NBA tiesības piederēja Portlendas “Trail Blazers”, spēlētājs uzskatīja, ka nav fiziski gatavs līgai.
Tā vietā, lai dotos pāri okeānam, tāpat kā viņa tautietis Šarūnas Marčiulionis, Sabonis uz sešiem gadiem pārcēlās uz Spāniju. Vispirms viņš parakstīja līgumu ar Valjadolid un pēc tam ar Madrides “Real”. 1994./95. gada sezonā viņam bija izšķiroša loma karaliskā kluba aizvešanā līdz triumfam Eirolīgā, vidēji gūstot 21,8 punktus un izcīnot 11,2 atlēkušās bumbas.
Tomēr līdz 90. gadu vidum viņa ķermeņa lejasdaļa bija izturējusi tik lielu slodzi, ka dažādas ceļgalu, potīšu un cirkšņu problēmas ierobežoja viņa sprādzienbīstamību un mobilitāti.
Viņš vairs nebija gluži tas pats spēlētājs, kāds kādreiz.
Lai gan Sabonis savos labākajos gados bija fiziski pārsteidzošs, viņa spēle nebija balstījusies tikai uz to. Lietuvietis bija inteliģents spēlētājs, kurš spēja novirzīt uzbrukumu līdz pretinieku grozam un bieži redzēja piespēļu iespējas, kuras 99% spēlētāju nespēja īstenot.
Sabonis pēc uzvaras Eirolīgā ar “Real” bija sasniedzis visu iespējamo Vecajā pasaulē. 30 gadu vecumā ar sāpošu ķermeni viņš beidzot pārcēlās uz NBA, kur “Blazers” sastāvā nospēlēja septiņas sezonas un 521 spēli. Viņa vidējie 12 gūtie punkti un 7,3 atlēkušās bumbas skaidri liecināja, ka ar nedaudz veselāku ķermeni un savlaicīgāku pievienošanos NBA viņš varēja būt dominējošs spēks līgā.
Jāpiemin arī tas, ka 39 gadu vecumā Sabonis atgriezās dzimtajā Kauņā, lai dotos pēdējā dejā ar “Žalgiri”. Lai gan viņš pārvietojās kā tonnām smaga kravas automašīna, viņš joprojām tika izvēlēts par Eirolīgas MVP. Saboņa vidējā statistika 18 spēlēs bija 16,7 punkti un 10,7 atlēkušās bumbas, kas pēc Eiropas standartiem ir izcili labi, īpaši šādā vecumā.
Spītīgais puika Domants
Arvīdam Sabonim un viņa sievai, bijušajai lietuviešu modelei un aktrisei Ingrīdai ir četri bērni. Likumsakarīgi, ka trīs dēli mīlēja basketbolu, un, kamēr Tautvīds ir kļuvis par vērtīgu Žalgiris trenera asistentu, Domants ir sasniedzis visaugstākās virsotnes kā spēlētājs.
Viņa tēvam tas nav pārsteigums.
Kad Arvīdam reiz jautāja, vai kāds no viņa dēliem varētu sekot viņa pēdās, viņš norādīja uz Domantu, kurš bija neparasti spītīgs un kreilis. “Viņam ir visi nepieciešamie instrumenti”, sacīja tēvs, domājot par dēla potenciālo basketbolista karjeru.
1996. gada maijā Portlendā dzimušais Domants nonāca brīvā pasaulē, kur neviens viņu nespieda spēlēt un nemocīja ķermeni līdz lūzuma punktam. Neskatoties uz to, Sabonis pie katras izdevības skrēja pēc basketbola bumbas, sākotnēji cīnoties pret saviem vecākajiem brāļiem.
Lai gan Sabonis ir dzimis ASV, viņš kā basketbolists uzauga Malagā, Spānijā, kur ģimene pārcēlās pēc Arvīda karjeras beigām. Vietējā klubā Unicaja Domants parādījās kā augsti novērtēts talants, taču ienesīga profesionāļa līguma vietā viņš izvēlējās karjeru koledžā.
Gonzagas universitāte ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem spēkiem ASV koledžu basketbolā 21. gadsimtā, bieži izmantojot spēlētājus no Eiropas. Ar Saboni komandas treneri ieguva ļoti labu jaunu spēlētāju, kuru bieži pat nācās atturēt, jo viņš vienkārši gribēja trenēties, trenēties un vēlreiz trenēties.
Treneri atgādinājuši, ka kādu nakti nācies pat aizslēgt sporta zāli, lai piespiestu Saboni atpūsties.
“Viņš ir jāaptur, jo viņa gēnos plūst milzīga aizraušanās. Viņš man atgādina savu tēvu”, lietuviešu izdevumam 15min sacīja kāds treneris, kurš vēlējās palikt anonīms. “Ja Tu zaudē mešanas sacensībās, būdams komandā ar Saboni… pat viņam trīcēs rokas”.
Lai gan Sabonis aizvadīja labu debijas sezonu NCAA, viņš otrajā kursā devās sākumsastāvā, pateicoties poļu centra Pšemislava Karnovska smagajām muguras problēmām. Lietuvietis izcēlās gan laukumā, gan klasē, un NBA sasniegšana bija tikai laika jautājums.
2016. gada draftā 208 cm garais spēlētājs tika izvēlēts ar 11. numuru. Kopš tā laika viņam ir bijusi spoža karjera. Viņš ir pirmais lietuvietis, kurš NBA reģistrējis “triple-double“, vairākkārt ticis izvēlēts Zvaigžņu spēlei, kā arī pēdējās divās sezonās bijis līgas līderis atlēkušajās bumbās. Saboņa lielākais ierocis nav fiziskums, bet gan inteliģence un daudzpusība.
Gluži tāpat kā viņa tēvam, jo dažreiz ābols tiešām nekrīt tālu no ābeles.
