Kā tēvs, tā dēls: Dino un Andrea Menegins
Dažreiz ābols patiešām nekrīt tālu no ābeles. OlyBetTV jaunajā rakstu sērijā mēs aplūkosim labākos tēvu un dēlu duetus basketbolā.
Pirmajā daļā runājām par Arvīdu un Domantu Saboni. Lasi to ŠEIT.
Dino Menegins ir viens no veiksmīgākajiem basketbolistiem Eiropas vēsturē. Centrs, kurš visu savu karjeru pavadīja Itālijā, ir 12-kārtējs Itālijas čempions un septiņkārtējs Eirolīgas čempions. Kopā ar valstsvienību viņš uzvarēja EuroBasket un tika nosaukts tikai par otro itāļu spēlētāju, kas 2003. gadā tika uzņemts Neismitas basketbola Slavas zālē. Pirmais bija Čezāre Rubīni.
Lai gan Itālijas līga pašlaik ir viena no labākajām Eiropā, bet ne augstākajā līmenī, tā dominēja šajā kontinentā 1970. un 1980. gados. 18 gadu laikā Itālijas klubi desmit reizes uzvarēja Eirolīgā un zaudēja vairākus finālus. Itālijas čempionāta spēku vēl vairāk pierādīja tas, ka vairākas komandas atstāja savu zīmi uz kontinentālās skatuves.
Menegins Itālijas līgā debitēja 1966. gadā 16 gadu vecumā un lielāko daļu savas karjeras pavadīja Varēzē. 70. gados vietējais klubs “Varese” bija Eiropas spēcīgākā komanda, spēlējot desmit Eirolīgas finālos, izcīnot piecas uzvaras.
Astoņdesmitajos gados “Varese” nodeva stafeti Kantu, Romas un Milānas klubiem. Menegins spēlēja lomu Olimpia Milano divos secīgajos Eirolīgas titulos 1987. un 1988. gadā, kur klubs abos finālos uzvarēja Telavivas “Maccabi”. Lai gan viņam bija gandrīz 40, Menegins joprojām bija daļa no rotācijas.
Neskaitot daudzos titulus, visievērojamākā lieta Meneginā ir viņa neticami ilgā karjera. Proti, viņš devās pensijā 1994. gadā, spēlējot profesionālo basketbolu 28 gadus.
Jāatzīmē arī tas, ka Menegins bija pirmais eiropietis, kurš tika izvēlēts NBA draftā. Jā, pirms viņa tika draftētas Madrides “Real” leģendas Klifords Luiks un Veins Brabenders, taču viņi bija amerikāņi, kuri ieguva Spānijas pilsonību tikai pēc ierašanās Eiropā.
Kad Menegins tika izvēlēts 1970. gadā, draftā bija daudz vairāk spēlētāju nekā šodien. Tajā tika aizvadīti 11 raundi, no kuriem pēdējā Atlantas “Hawks” nolēma izmēģināt veiksmi un izvēlējās itālieti. Tomēr Menegins uz NBA nedevās, jo tas būtu nozīmējis atteikšanos no spēlēšanas valstsvienībā, jo NBA spēlētājiem tika atļauts piedalīties starptautiskos turnīros tikai 1989. gadā.
Un kas zina, iespējams, Menegins nebūtu devies uz NBA pat tad, ja būtu atļauts spēlēt Itālijā. Galu galā viņš bija karalis Eiropā, spēlēja ļoti veiksmīgā klubā, un tajā laikā Itālijas līga bija bagātākā Eiropā, kas nozīmē, ka viņš savās mājās nopelnīja vairāk nekā Ziemeļamerikā.
Dino spēlēja pret savu dēlu
1974. gadā Menegina sievai Katerinai piedzima dēls Andrea. Arī viņam bija tuva Varēze, jo Andrea lielāko daļu savas karjeras pavadīja tieši vietējā klubā, uz īsu laiku izmēģinot arī Boloņas “Fortitudo”.
Interesanti, ka, tā kā Dino karjera bija tik ilga, abi Menegini pat tikās savā starpā A sērijā. 1990. gada novembrī Dino spēlēja “Trieste” komandā, bet Andrea spēra pirmos soļus profesionālajā basketbolā.
“Trieste” uzvarēja mačā pret “Varese” ar 93:89. Dino guva sešus punktus un izcīnīja četras atlēkušās bumbas, bet 16 gadus vecais Andrea septiņu minūšu laikā palika bez punktiem.
Kad “Olimpia” 2019. gadā pakāra Dino kreklu pie arēnas griestiem, viņš sniedza interviju Itālijas izdevumam Corriere della Sera. Žurnālists jautāja, ko viņš vairs nedarītu savā karjerā.
“Es nožēloju vienu”, Menegins sāka atbildi. “Tas, ka neesmu bijis tuvāks savam dēlam Andrea. Attiecības ar viņu varēja un tām vajadzēja būt savādākām. Es pārāk daudz domāju par to, ko daru, par treniņiem, komandu un karjeru. Ar lielāku upurēšanos man vajadzēja uzvesties citādāk”.
Andrea spēlēja kā uzbrūkošais aizsargs vai vieglais uzbrucējs. Viņa trofeju kabinets ne tuvu nav tik pilns kā viņa tēvam, taču tajā ir iekļauts Eiropas labākā basketbolista tituls 1999. gadā.
Šis gads bija pārliecinoši veiksmīgākais Andrea Menegina karjerā. Pirmkārt, viņš kopā ar “Varese” izcīnīja Itālijas Superkausu un tika atzīts par MVP. Dažus mēnešus vēlāk viņš virs galvas cēla līgas trofeju un spēlēja izšķirošu lomu nacionālās komandas pēdējā zelta sasniegumā.
Itālija 1999. gada EuroBasket devās kā viena no favorītēm, divus gadus iepriekš zaudējot tikai finālā zvaigžņotajai Dienvidslāvijai. Viņu mērķis bija skaidrs: sarūpēt Itālijai pirmo Eiropas čempionāta zeltu kopš 1983. gada.
Šajā valstsvienības sarakstā izceļas vairāki vārdi. Protams, viens no viņiem ir Dino Menegins, bet citi, kas Itālijai atnesa pirmo nozīmīgo titulu, ir bijušais valstsvienības treneris Romeo Sačeti, visu laiku labākais A sērijas spēlētājs Antonello Riva un Alberto Tonuts, pašreizējā “Olimpia” un Itālijas izlases spēlētāja Stefano tēvs.
1999. gadā Itāliju vadīja trīs spēlētāji: Anglijā dzimušais Karltons Maierss, kurš deviņu gadu vecumā pārcēlās uz Itāliju, Slovēnijā dzimušais naturalizētais centrs Gregors Fučka un Menegins. Jāatzīmē, ka Maierss un Menegins bija vienīgie divi spēlētāji, kuri Eiropas čempionātā vidēji spēlē pavadīja vairāk nekā 30 minūtes.
Labākais piemērs Menegina nozīmei Itālijas izlasei bija fināls. Jā, viņš realizēja tikai vienu no septiņiem metieniem, taču spēlēja 33 minūtes — vairāk nekā Maierss, Fučka vai jebkurš cits itālis. Viņš tika turēts laukumā, jo bija nepieciešams.
Un galu galā nav nozīmes tam, kā spēlētājs darbojas individuāli, kamēr viņa komanda uzvar spēli. Itālija uzvarēja Spāniju ar 64:56 un pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezās Eiropas čempionu tronī.
Tā kā Itālija nākamo 25 gadu laikā nav uzvarējusi nevienā lielajā turnīrā, varētu secināt, ka triumfam ir nepieciešams Menegins. Par laimi Dino 2019. gadā ieminējās, ka daži zēni viņa ģimenē jau interesējas par basketbolu…
