Kā Turcija vairākkārt atdzima no nāves EURO 2008 laikā
Turcijas futbolā veidojas jauna un daudzsološa paaudze, kuras priekšgalā ir 19 gadus vecie Arda Gilers un Kenans Jildizs, kuri spēlē attiecīgi Real Madrid un Juventus labā. Viņu mērķis ir sasniegt to, ko tautieši nekad iepriekš nav sasnieguši lielajos turnīros.
Turcija uz starptautiskās futbola skatuves spīdējusi divas reizes: izcīnot bronzu 2002. gada Pasaules kausa izcīņā un iekļūstot 2008. gada Eiropas čempionāta pusfinālā, kurā ar 2:3 piekāpās Vācijai.
Šos sasniegumus nesasniedza viena un tā pati paaudze, jo abos turnīros piedalījās tikai četri spēlētāji: vārtsargs Rūstū Rekbērs, aizsargs Emre Asiks, kā arī pussargs un 2008. gada kapteinis Emre Belozoglu un uzbrucējs Nihats Kahveci.
Lai gan Pasaules kausa rezultāts bija labāks, komanda, kas startēja 2008. gada Eiropas čempionātā, tiek uzskatīta par Turcijas zelta paaudzi. Ar tikai pieciem spēlētājiem, kas vecāki par 30 gadiem, izlasei bija lielas cerības, ka Newcastle United spēlējušā Belozoglu un Spānijā sevi pierādījušā Kahvedži vadībā salīdzinoši jaunā Turcija varētu lieliski apliecināt sevi starptautiskajā arēnā.
Diemžēl tas tā nenotika. Turcija pēdējo reizi Pasaules kausa izcīņā piedalījās 2002. gadā, un, lai gan 2016. gadā un 2021. gadā viņi kvalificējās Eiropas čempionātam, izlase nespēja atstāt būtisku iespaidu. Taču šogad itāļu leģendas Vinčenco Montella vadībā Turcijas komanda varētu jau atkal pārsteigt futbola līdzjutējus.
Gaidot pārsteigumu, pagriezīsim laiku atpakaļ uz 2008. gada vasaru, kad Turcija atstāja pēdas Eiropas čempionātā.
Rekbēra drosmīgais paziņojums
Turcija tika ierindota grupā ar vienu no mājiniekiem Šveici, kā arī Čehiju un Portugāli. Visu komandu mērķis bija finišēt pirmajās divās vietās un iekļūt izslēgšanas turnīrā, taču tik saspringtā grupā varēja notikt jebkas – un daudz kas arī notika.
Trenera Fatiha Terima vadībā Turcija atklāšanas mačā zaudēja Portugālei. Sāpīgāks par sakāvi ar 0:2 bija fakts, ka Pireneju pussalas komanda apspēlēja Turciju visos aspektos, neskatoties uz Rekbēra pirmsspēles paziņojumu, ka viņu mērķis ir iekļūt finālā. 7. jūnijā tas šķita kā vājprāts, bet atlikušais turnīrs liecināja, ka pārliecinātais vārtsargs neblefo.
Otrajā mačā Turcija stājās pretī mājiniekiem . Mačs, kas nodēvēts par “Bāzeles pirti”, sākās sausos apstākļos, bet beidzās ar stipru lietu, pārvēršot laukumu par kaut ko līdzīgu peldbaseinam, nevis futbola laukumam. Laikapstākļi deva priekšrocības šveiciešiem, kuri deva priekšroku garām piespēlēm, nevis Turcijas īsajām piespēlēm. Tas pierādījās 32. minūtē, kad turku vecākiem Šveicē dzimušais Hakans Jakins guva savas dzīves vienkāršākos vārtus.
Cits turku izcelsmes šveicietis Erens Derdijoks manevrēja garām vārtsargam Volkanam Demirelam, taču neizpildīja sitienu sliktā leņķa dēļ. Tā vietā 19 gadus vecais uzbrucējs piespēlēja bumbu (kuru piebremzēja peļķe) vārtu priekšā esošajam Jakinam, ļaujot viņam viegli gūt vārtus tukšos vārtos. Lai gan Derdijoka piespēle būtu sasniegusi Jakinu arī uz sausa laukuma, peļķe padarīja vārtu guvumu vēl drošāku.
Turki nepadevās un otrajā puslaikā pēc lietus mitēšanās divas reizes guva vārtus. Vispirms Semihs Senturks raidīja bumbu garām Djego Benaglio, bet papildlaika otrajā minūtē ar sitienu no soda laukuma robežas vārtus guva par komandas lielāko talantu uzskatītais Arda Turans.
Uzbrucējam bija jākļūst par vārtsargu
15. jūnijā bija skaidrs, ka līdzās Portugālei no grupas izkļūs vai nu Turcija, vai Čehija.
Čehija, pateicoties Jana Kollera un Jaroslava Plašila vārtiem, līdz 62. minūtei izvirzījās vadībā ar 2:0. Šķita, ka viss ir beidzies, bet, kad Turans pēc 13 minūtēm atguva vienus vārtus, turku cerība tika atjaunota. 87. minūtē Petram Čeham neizdevās tvert turku centrējumu, un bumba nonāca pie Kahvedži, kurš panāca izlīdzinājumu. Divas minūtes vēlāk čehu aizsardzība bija pilnīgi ārpus pozīcijas, un Kahvedži palika nenosegts, gūstot vārtus no vārtu pārliktņa, realizējot vienu no iespaidīgākajām atdzimšanām Eirosacensību vēsturē.
Jāatzīmē, ka Turcija spēli pabeidza desmit vīru sastāvā pēc tam, kad Demirels pagrūda Kolleru un saņēma sarkano kartīti. Tā kā turki bija jau izmantojuši visas maiņas, vārtos devās uzbrucējs Tunkajs Sanli. Par laimi Turcijai, čehiem bija atlicis pārāk maz laika, lai izaicinātu laukuma spēlētāju.
Pēc spēles Kahvedži atzīmēja, ka pēc Turana gūtajiem vārtiem turki saprata, ka čehi ir noraizējušies. “Mēs runājām viens ar otru un vienojāmies atdot sevi visu. Tā nebūtu bijusi problēma, ja mēs būtu zaudējuši”, viņš teica. “Mani divi vārti ir labākie, ko esmu guvis savā karjerā. Mēs visiem pierādījām, ka futbola mačs ilgst 90 minūtes un Turcija nekad nepadodas līdz pat finālsvilpei.
Turciju kavēja diskvalifikācijas un savainojumi
Knapi iekļūstot ceturtdaļfinālā, Turcija stājās pretī Horvātijai. Ja čehu mačs bija Eiro klasika, tad spēlei pret Horvātiju bija vēl trakāks scenārijs. Horvāti bija viena no trim komandām līdzās Nīderlandei un Spānijai, kas uzvarēja visās grupas spēlēs, ieskaitot uzvaru pār Vāciju.
Turcijas izlases trenerim pēc Čehijas mača savainojumu un diskvalifikāciju dēļ nācās veikt četras izmaiņas sākumsastāvā. Demirels tika diskvalificēts, tāpat kā naturalizētais brazīliešu pussargs Mehmets Aurelio.
Pamatlaikā vārti netika gūti un mačs nonāca papildlaikā. 119. minūtē Ivans Klasničs ar galvu izvirzīja Horvātiju vadībā, taču Kahvedži pareģojums piepildījās: Turcija nekad nepadodas.
Senturks 122. minūtē zaudēja līdzsvaru, taču spēja trāpīt vārtu augšējā stūrī. Biličs un horvāti vērsās pie tiesnešiem, apgalvojot, ka kompensācijas laiks bija jau beidzies, taču vārti tika ieskaitīti. Turcija uzvarēja sekojošojā soda sērijā ar 3:1. “Mūsu panākumiem nav robežu. Mēs pastāvīgi atdzimstam no mirušajiem, bet ar tādiem spēlētājiem nav iespējams zaudēt”, pēc spēles paziņoja galvenais treneris Terims.
Turcijas savainojumu un diskvalifikācijas problēmas turpinājās arī pret Vāciju. Aurelio bija atgriezies, taču Demirels joprojām bija diskvalificēts, tāpat arī Turans, Sanli un Asiks pret Horvātiju iekrāto dzelteno kartīšu dēļ.
Neskatoties uz šīm neveiksmēm, Turcija aizvadīja sīvu cīņu pret 2006. gada Pasaules kausa bronzas medaļniekiem. Senturks guva vēl vienus vārtus, panākot 2:2, taču pēdējais vārds tomēr piederēja Vācijai, Filipam Lāmam raidot bumbu garām Recberam.
Lai gan Turcijas piedzīvojums beidzās pusfinālā, viņi pārspēja cerības un ierakstīja jaunu nodaļu valsts futbola vēsturē. Šis bija Turcijas zelta paaudzes zvaigžņu brīdis, kas iedvesmoja mūsdienu komandu Gilera un Jildiza vadībā mērķēt vēl augstāk.
