Kad aizsargi gūst vārtus: Anglijā dzimušais 11 metru maestro, kurš pārstāvēja Skotiju

Ronaldu izpilda driblu, skrien un gūst vārtus! Mesi jau atkal lauž kārtējo rekordu! Neimārs – uzvaras vārti! Mēs visi esam dzirdējuši šos saucienus futbola laukumos: zvaigžņu uzbrucējs jau atkal izglābj situāciju. Bet patiesībā laukumā ir vēl desmit citi spēlētāji, un, kā saka – uzbrukums uzvar spēles, aizsardzība – titulus.

Lai labotu (futbola) pasaules netaisnību, aicinām Tevi uz desmit rakstu sēriju Olybet.TV, kurā runāsim par aizsargiem. Lai padarītu šo sēriju apetīti rosinošāku, parunāsim par rezultatīvākajiem aizsargiem futbola vēsturē.

10. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: 200 tūkstošu ieguldījums, kas pārsteidza ikvienu

9. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: Brazīlijas bombardieris Robertu Karlušs

8. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: Vācijas bombardieris vārdā Pauls

7. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: visu laiku labākais aizsargs, kurš nekad nav pārstāvējis Angliju

Mūsu šodienas stāsta varonis ir Greiems Aleksandrs, kuru mūsdienu futbola fani, iespējams, nemaz nezina. Proti, 52 gadus vecais skots futbola apavus lika malā jau 2012. gadā. Taču, lai pastāstītu viņa stāstu, mums nāksies patīt laiku atpakaļ uz 1971. gadu.

Tieši tad mazais Greiems ieraudzīja dienasgaismu Koventrijā, pilsētā Anglijas vidienē ar 350 000 iedzīvotāju populāciju. Ja kaislīgākie futbola cienītāji sāk prātot un atminēties, ka Aleksandrs pārstāvēja Skotiju starptautiskajā līmenī, viņiem ir taisnība. Šāds triks bija iespējams, pateicoties viņa skotu izcelsmes tēvam, taču, to darot, viņš nedaudz sarūgtināja savu īru māti…

Zemāko līgu meistars

Aleksandrs ieguva futbola izglītību Scunthorpe United, kuras labā viņš debitēja ceturtajā līgā 1990./91. gada sezonā. Nākamajā gadā viņš jau paspēja pacīnīties par vietu sākumsastāvā, veicot labās malas aizsarga pienākumus.

No 1991. līdz 1995. gadam Scunthorpe rindās viņš kopā bija aizvadījis 197 mačus un guvis vērā ņemamus 24 vārtus. Taču tas bija ne tik daudz tāpēc, ka spēles tika aizvadītas ceturtās vai trešās līgas līmenī, bet gan tāpēc, ka Aleksandrs vienkārši bija ļoti labs soda sitienu izpildītājs.

1995. gada vasarā Luton Town nolēma dot iespēju talantīgajam labās malas aizsargam un nopirka viņu par 100 000 mārciņu. Zīmīgi, ka toreizējais pasaules transfēru rekords bija 13 miljoni mārciņu, ko AC Milan 1992. gadā samaksāja Torino par Džanluidži Lentīni. Premjerlīgas dārgākais pirkums 1995. gada vasarā bija Deniss Bergkamps (no Inter uz Arsenal par 11,25 miljoniem eiro).

Luton rindās Aleksandrs arī pirmo reizi dabūja izgaršot Anglijas futbola čempionāta (otrā spēcīgākā līga valstī) futbolu, kas gan neturpinājās pārāk ilgi. Proti, klubs ātri vien atkrita uz trešo spēcīgāko līgu. Labās malas aizsargs 1885. gadā dibinātajā Luton klubā aizvadīja trīs ar pusi sezonas, kopumā aizvadot 183 spēles un gūstot 17 vārtus visās sacensībās.

Luton labā Aleksandrs vienā no spēlēm realizēja divus 11 metru soda sitienus:

Kļuva par leģendu Prestonā

Neskatoties uz spēlēšanu zemākā līmenī, Aleksandrs izcēlās ar savu kvalitāti un 1999. gada ziemā viņa pakalpojumus vēlējās gan Burnley, gan Preston North End. Aleksandrs izšķīrās par labu Preston un ātri vien kļuva par galveno spēlētāju savā jaunajā klubā, un gadu gaitā sasniedza arī leģendas statusu.

Proti, Preston rindās viņš pavadīja deviņus gadus pēc kārtas, kuru laikā klubu pārstāvēja 400 mačos un guva 64 vārtus. Viņa veiksmīgākā sezona bija 2002./2003. gadā, kad Anglijas Premjerlīgā vien viņam izdevās gūt 11 vārtus, lauvas tiesu no tiem, protams, no 11 metru soda sitienu atzīmes.

Viss bija skaisti līdz pat 2007. gadam, kad Preston deva mājienu tobrīd 36 gadus vecajam Aleksandram, ka klubs nav pārliecināts, vai ir vērts pagarināt spēlētāja līgumu. Aizsargs, kurš meklēja ilgtermiņa drošību, pēc tam nolēma pārbaudīja savas spējas un veica šokējošu pāreju senā konkurenta Burnley rindās. Iemesls bija gaužām vienkāršs: klubs piedāvāja labās malas aizsargam divu gadu līgumu.

Ilgi gaidītā Premjerlīga

Burnley rindās Aleksandrs turpināja uzart laukumu kā dzelzs vīrs: 2007./2008. gada sezonā viņš čempionātā piedalījās 43 mačos un gadu vēlāk pat visos 46 mačos. Burnley ne tikai noslēdza sezonu piektajā vietā, bet arī nopelnīja vietu izslēgšanas spēles. Tur Aleksandrs piedalījās visos trīs mačos no sākuma līdz beigām un palīdzēja klubam iekļūt Anglijas Premjerlīgā.

Burnley šī sasnieguma savu uzticamo darba zirgu pār bortu tomēr neizmeta, un Aleksandram 38 gadu vecumā beidzot izdevās izskriet laukumā arī Premjerlīgā. Viņa sniegums: 33 spēles un 7 (!) vārtu guvumi.

Greiems Aleksandrs Burnley rindās realizēja 21 soda sitienu. Lūk, trīs no tiem:

Diemžēl tas neglāba Bērnliju no izkrišanas, un Aleksandrs 2010./11. gada sezonu jau atkal aizvadīja Anglijas futbola čempionātā, bet pēc tam 40 gadu vecumā viņš atgriezās Preston (Anglijas trešajā līgā), kur galu galā arī noslēdza savu karjeru. Viņa karjeras kopējā bilance ir 981 spēles un 131 vārtu guvums.

Skotijas izlases labā soda sitieni netika realizēti

Ak jā, starp citu, Aleksandrs arī Skotijas izlasē debitēja 30 gadu vecumā un no 2002. līdz 2009. gadam to kopumā pārstāvēja 40 mačos. Izlases labā gan viņš vārtus neguva, jo soda sitienu izpildes hierarhijā viņam priekšā bija tādi vīri kā Džeimss Makfedens (1 vārti / 2 mēģinājumi), Kriss Boids (1/1) un Kenets Millers (1/1).

Lai arī viņu bilance bija vairāk vai mazāk pieklājīga – Makfedens bija vienīgais, kurš kļūdījās –, tomēr ir vērts apspriest, kāpēc Aleksandram netika dota priekšroka, jo karjeras laikā labās malas aizsargs kopā īstenoja 77 soda sitienus ar 90% realizācijas rādītāju.

Kad viņam pēc karjeras jautāja, kā viņš kļuva tik labs šajā aspektā, Aleksandrs atklāja savu domu gaitu. “Es nekad neesmu trenējies ar vārtsargu, jo tas ietekmē domāšanu. Tādā veidā Tu sāc mēģināt meklēt paraugus un šaubīties par sevi”, viņš sacīja.

“Tu nevēlies spēlēt nekādas prāta spēles. Priekš manis vārtsargam nav nozīmes. Viņu uzdevums ir traucēt Tev, novērst Tavu uzmanību. Tavs uzdevums ir gūt vārtus, pat ja vārtsargs uzmin sitiena virzienu”, turpināja Aleksandrs.

“Es ļoti ticu pozitīvam domāšanas veidam — jūti savu iespēju un pieturies pie tā. Tev jātic, ka vari gūt vārtus. Ieaudzini sevī, ka “es gūšu vārtus”. Tas ne vienmēr izdodas, taču šādā veidā Tu sniedz sev vislabāko iespēju. Pat ja zini, ka vārtsargs ir izpildījis mājasdarbu, izpildi savu soda sitienu tā, kā to biji ieplānojis. Tev vienkārši jābūt 100% koncentrētam. Ja Tu tā arī rīkojaties, bet kļūdījies, Tev būs vieglāk tikt galā ar sevi, nekā tad, ja mainīsi savas domas sitiena izpildes procesā…

Greiems Aleksandrs apspriež soda sitienu izpildīšanas aizkulises: