Kad aizsargi gūst vārtus: Īstena Real un Spānijas izlases leģenda
Ronaldu izpilda driblu, skrien un gūst vārtus! Mesi jau atkal lauž kārtējo rekordu! Neimārs – uzvaras vārti! Mēs visi esam dzirdējuši šos saucienus futbola laukumos: zvaigžņu uzbrucējs jau atkal izglābj situāciju. Bet patiesībā laukumā ir vēl desmit citi spēlētāji, un, kā saka – uzbrukums uzvar spēles, aizsardzība – titulus.
Lai labotu (futbola) pasaules netaisnību, aicinām Tevi uz desmit rakstu sēriju Olybet.TV, kurā mēs runājam par aizsargiem. Lai padarītu šo sēriju apetīti rosinošāku, parunāsim par rezultatīvākajiem aizsargiem futbola vēsturē.
Trešajā vietā mūsu sarakstā atrodas Real Madrid leģendu Fernando Hierro, kurš Spānijas karaliskā kluba labā guva vairāk nekā simts vārtus. Diemžēl viņa karjeras beigas ar Real nebija tik jaukas, kā varēja sagaidīt…
Ātrs izrāviens ar Real
Hierro dzimis Velesā, tieši blakus Malagai, un savas pirmās futbola prasmes apguvis mājās, pirms 18 gadu vecumā pārcēlās uz Valladolid. 1987. gadā kluba rindās viņš debitēja La Liga, taču aizsargs tur nepalika ilgi, jo jau pēc diviem gadiem pie durvīm klauvēja Real.
Madridē viņš sāka kā aizsargs, jau savā debijas gadā izceļoties ar vārtu guvumiem septiņas reizes. Taču, kad toreizējais galvenais treneris Radomirs Antičs apzinājās spāņa potenciālu, viņš nolēma pārcelt Hierro tuvāk laukuma vidusdaļai.
90./91. sezonā Hierro jau darbojās kā aizmugurējais pussargs, bet gadu vēlāk viņam tika dota vēl lielāka brīvība vidējā līnijā. Rezultāts bija fenomenāls: Hierro guva 21 vārtus 37 līgas spēlēs, kļūstot par Real rezultatīvāko spēlētāju!
Tomēr šādai vārtu gūšanai bija arī tumšā puse. Proti, Hiero metoties uzbrukumā, sabruka Real aizsardzība, kas ir – kā jau uzsvērām mūsu ievadrindā – faktors ar ko tiek izcīnīti tituli. Tā kā Real galu galā neko neuzvarēja Antika vadībā, viņa pēctecis Benito Floro nolēma pārcelt Hierro atpakaļ uz aizsardzību. Un rezultāts? Triumfs Spānijas kausā!
Līdzīgu piemēru ņēma arī turpmākie Real treneri, kuri plūca uzvaras laurus ar Hierro – Manolo Sanči duetu aizsardzībā. Spānijā ar šo risinājumu triumfēja arī Horhe Valdano un Fabio Kapelo, savukārt Eiropas sacensībās tas palīdzēja triumfēt Jupam Heinkesam un Visentem del Boskem.
Gudrs upuris
Lai gan šāds gājiens bija veiksmīgs, Hierro joprojām bija vajadzīgi jauki vārdi, lai to pieņemtu. Kā viņš 2002. gadā skaidroja intervijā laikrakstam Guardian, viņš nebija gatavs tikt pazeminātam par centra aizsargu. “Esot aizsardzībā, es varu vērot spēli no attāluma. Es bieži domāju, cik žēl, ka nevaru pievienoties priekšā un uzbrukt. Dziļi sirdī es zināju, ka neesmu dzimis, lai būtu aizsargs”.
Tomēr kopumā var apgalvot, ka Hierro redzēja plašāku ainu un bija gatavs apmainīt slavu, kas saistīta ar vārtu gūšanu, pret to, kas patiešām ir svarīgs: tituli! Galu galā Real kreklā viņš piecas reizes tika kronēts par Spānijas čempionu un trīs reizes virs galvas cēla Čempionu līgas uzvarētāju trofeju.
Vai galu galā pārejot uz aizsardzību, Hierro pārtrauca gūt vārtus? Tālu no patiesības! Spānim arī turpmāk tika uzticētas tiesības izpildīt 11 metru soda sitienus un brīvsitienus, ko viņš ar prieku arī darīja – turklāt rezultatīvi! Tāpat viņš labprāt devās cīņā arī otrajā stāvā, bieži vien gūstot vārtus no stūra sitieniem.
Kādi ir galīgie skaitļi, par kuriem mēs runājam? Real labā Hierro guva 127 vārtus visās sacensībās, kam pievienojami vēl septiņi viņa karjeras sākumā un izskaņā. Tātad kopā tie ir 134 vārtu guvumi klubu līmenī.
Rezultatīvs arī izlasē
Tomēr Hierro bija ļoti klātesošs arī starptautiskajā līmenī. Spānijas izlases rindās viņš 89 spēlēs kopā guva 29 vārtus, tādējādi ilgstoši būdams valstsvienības rezultatīvākais spēlētājs. Līdz šim aizsargs attiecīgajā rangā gan noslīdējis uz sesto vietu. Viņu apsteiguši tādi uzbrūkošie spēlētāji kā Davids Vilja (59), Rauls (44), Fernando Toress (38), Davids Silva (34) un Alvaro Morata (34).
Vienīgais traips Hierro karjerā varētu būt viņa karjeras beigas Real labā. Proti, kā kapteinis viņš nelokāmi iestājās pret toreizējā prezidenta Florentino Peresa “El Galactico” pieeju, kuras dēļ viņi bija gatavi upurēt visas nepieciešamās darba bites, lai parakstītu līgumus ar pasaules līmeņa zvaigznēm (Klods Makelele, Stīvs Makmanamans, Aitors Karanka, Fernando Morientess).
Līdz ar to 2003. gada vasarā kopā ar galveno treneri Del Boski aiz borta tika izsists arī Hierro. 35 gadu vecumā viņš vispirms pārcēlās uz Kataras Al-Rayyan, bet vēlāk noslēdza savu karjeru Anglijā ar Bolton Wanderers. Starp citu, pat Premjerlīgā Hierro izdevās gūt vārtus ar galvu.
Kad aizsargi gūst vārtus līderu tabula:
10. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: 200 tūkstošu ieguldījums, kas pārsteidza ikvienu
9. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: Brazīlijas bombardieris Robertu Karlušs
8. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: Vācijas bombardieris vārdā Pauls
7. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: visu laiku labākais aizsargs, kurš nekad nav pārstāvējis Angliju
6. vieta – Kad aizsargi gūst vārtus: Anglijā dzimušais 11 metru maestro, kurš pārstāvēja Skotiju
5. vieta –Kad aizsargi gūst vārtus: spēlētājs, kuru lielākā daļa ienīst, bet mājas pūlis mīl
