Kāpēc Boloņas Virtus tik labi veicas Eirolīgā?

Boloņas Virtus, kas Vecās pasaules klubu basketbola virsotnē gozējās pirms aptuveni 20 gadiem, tagad ir atgriezies savos kādreizējos augstumos! Itāļu grands ir šīs Eirolīgas sezonas lielākais pārsteigums, pēc 22. spēļu kārtām ar 15 uzvarām ieņemot trešo vietu kopvērtējumā.

Runājot par pašreizējo Virtus sezonu, nevaram nepieminēt vētraino vasaru. Ar Spānijas izlasi par pasaules čempionu kļuvušais un četrus Eiropas čempionāta zeltus izcīnījušais Serdžo Skariolo preses konferencēs saķērās ar kluba menedžeriem un atklāti pauda savu vilšanos, kas vainagojās ar komandas galvenā trenera aiziešanu. Atcerēsimies, ka Bloņas klubam viņš pievienojās salīdzinoši nesen – 2021. gada vasarā.

Skariolo un Virtus ceļi šķīrās 15. septembrī, astoņas dienas pirms Itālijas Superkausa pusfināla pret citu Eirolīgas klubu Milānas Olimpia. Par laimi priekšniekiem, jauna galvenā trenera meklējumi neaizņēma pārāk ilgu laiku.

Lukam Banki gan bija darbs – Latvijas izlasē –, taču itālietis, kurš mūsu valstsvienību pagājušā gada pasaules čempionātā aizveda līdz piektajai vietai, klubu basketbola ziņā bija brīvs. Banki nevilcinoties atbildēja ar “jā” uz Virtus uzaicinājumu pārņemt komandas vadības grožus.

Un tā Banki pēc piecu gadu pārtraukuma atgriezās Eirolīgā, pēdējo reizi trenējot Vācijas klubu Bamberg 2017./18.gada sezonā. Viņš savu labāko rezultātu sasniedza 2013./14.gada sezonā, kad Banki vadībā Milan iekļuva labāko astoņniekā, ar 1:3 piekāpjoties Telavivas Maccabi. Starp citu, tosezon modes galvaspilsētā spēlēja arī igauņu leģenda Kristjans Kangurs.

Atskatoties atpakaļ, Skariolo atlaišana un Banki pieņemšana darbā bija lielisks solis. Kamēr Skariolo pagājušajā sezonā Eirolīgā neizdevās sasniegt izslēgšanas spēles un Itālijas čempionātā viņa klubs ļoti aizraujošā finālsērijā ar 3:4 zaudēja Milan, Banki uzreiz izdevās izcīnīt Superkausu un veiksmīgi iekārtoties starp Eirolīgas labākajām komandām. Tikmēr Itālijas A sērijā klubs atrodas trešajā vietā, cieši minot uz papēžiem Venezia un līderiem Brescia.

Banki iedvesa dzīvību vairākos vīros

58 gadus vecā Banki vadībā uzplaukuši vairāki spēlētāji. Komandas līderis Tornike Šengelija pagājušajā sezonā cīnījās ar savainojumiem, kas neļāva viņam spēlēt savu labāko basketbolu. Savukārt šosezon gruzīns kļuvis par vienu no Eirolīgas labākajiem spēlētājiem.

Spēka uzbrucēja vidējie rādītāji ir 15,9 punkti, 6,1 atlēkusī bumba un 3,8 rezultatīvas piespēles, kas atspoguļo to, ka Virtus spēle notiek tieši caur Šengeliju – ja runājam par uzbrukumu. Viņa skaitļi varētu būt vēl spēcīgāki, taču viņam pieklibo tālmetieni no kuriem viņš realizē tikai 29%.

Šengelijas stila piemēri šosezon:

Ja Virtus šogad vēlas baudīt panākumus, Šengelijas (kura karjera ir bijusi traumām piesātināta) veselība ir izšķiroša, jo viņš spīd ne tikai uzbrukumā, bet ir arī viens no komandas balstiem aizsardzībā.

Tiesa, 2014. gada NBA čempions Marko Belineli ir 37 gadus vecs, taču itāļa metieni joprojām ir nāvējoši precīzi. Spēlētājs, kurš Eirolīgā gūst vidēji 14,3 punktus, trāpa 43,4% no izpildītajiem tālmetieniem, kas ir otrs labākais rādītājs viņa Eirolīgas karjerā. Proti, 2005./2006. gada sezonā viņš realizēja 43,9% no saviem tālmetieniem Fortitudo kreklā, kas ir cita Boloņā bāzēta komanda.

Kā Belineli gāza Baskonia:

Cits itāļu veterāns – 36 gadus vecais Daniels Hakets – jau gadiem ilgi ir pazīstams kā izcils aizsargs, kura uzdevums ir apturēt pretinieku labāko uzbrukuma spēlētāju. 2019. gadā ar Maskavas CSKA Eirolīgā triumfējušajais Hakets pašlaik nespēj lepoties ar statistiski labāko sezonu savā karjerā, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņš gūst vairāk punktu (9,1 pret 6,4), atdod vairāk rezultatīvu piespēļu (4,0 pret 2,9) un izcīna vairāk atlēkušās bumbas (3,3 pret 2,1).

Bez minētās trijotnes labā formā bijuši arī dažādi lomu spēlētāji. Arī Braientam Danstonam ir 37 gadi, taču amerikāņu centrs ir lieliskā fiziskajā formā un ir viens no vadošajiem aizsardzības enkuriem Eirolīgā.

Nevar ignorēt arī spēlētāju, kuru Skariolo nevēlējās redzēt komandā. Ife Lundbergs ir labs uzbrukuma spēlētājs, kurš gan nav stabils, bet šajā sezonā spējis atnest Virtus vairākas uzvaras ar izšķirošiem metieniem.

Lundbergs spīd spēlē pret Belgradas Partizan:

Svarīgi atzīmēt, ka Banki nenokomplektēja sastāvu, t.i., viņš ir spējis izcelt spēlētāju stiprās puses – kas tāds, ko Skariolo nespēja īstenot pagājušajā sezonā.

Ap Jauno gadu Banki izdevās iegūt dažus jaunus spēlētājus. Piemēram, no Stambulas Anadolu Efes tika izīrēts uzbrukuma centrs Ante Žižičs, taču tas bija piespiedu gājiens, jo diezgan mazo lomu spēlējošais centrs Devonte Cakoks jau dažus mēnešus ir spiests sēdēt malā savainojuma dēļ.

Džeilena Smita, kurš nu savu karjeru turpina Partizan rindās, vietu ieņēma latviešu aizsargs Rihards Lomažs, kura lielākais trumpis ir uzbrukums. Tiek baumots arī par citu latvieti, kurš varētu papildināt Virtus sastāvi. Runa ir par Andreju Gražuli, kurš pašlaik uzņēmis labus apgriezienus Itālijas klubā Trento un pērn aizvadīja skaistu Pasaules kausa izcīņu. Viņš ir labs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.

Virtus ir ļoti daudzpusīgi

Banki vadībā Virtus vairākos statistikas rādītājos atrodas saraksta augšpusē vai ļoti tuvu tam. Sāksim ar uzbrukumu: 38,9% realizētu tālmetienu (3. labākais rādītājs līgā) un 19,7 rezultatīvas piespēles spēlē (arī 3. vieta). Ja gribētos aplūkot nepilnības, tad atlēkušo bumbu izcīnīšana uzbrukumā varētu būt izcelšanas vērta. Tur kluba pozīcija ir 13. līgā ar 9.8 atlēkušajām bumbām spēlē. Tomēr, skatoties uz kopainu, tas ir niecīgs darvas piliens Virtus medus podā.

Aizsardzībā Virtus ir nedaudz vājāki nekā uzbrukumā, taču atšķirība nav vērā ņemama. Pretinieki pret viņiem realizē tikai 15,9 rezultatīvas piespēles spēlē (3. vieta). Tāpat Itālijas grandi neļauj mest arī pārāk daudz trīspunktnieku – pareizāk 23,5 spēlē (5. vieta).

Kā trūkums jāizceļ lielais pieļauto personīgo kļūdu skaits (21,3, kas ir 15. rādītājs līgā) un pretiniekiem atdoto soda metienu skaits (19,6; 16. vieta). Tomēr tas viss liecina par Virtus agresīvo aizsardzību, kas šosezon ir nostrādājusi ļoti labi.

Izpētot dažādu statistiku, redzams, ka Virtus lielākais trumpis ir daudzpusība, komandas darbs un stabilitāte. Tā ir laba zīme, jo dod pamatu domāt, ka gadījumā, ja kāds no galvenajiem spēlētājiem būs spiest izsēdēt spēles savainojuma dēļ, kāršu namiņš nesabruks, jo Virtus nepaļaujas uz indivīdiem, bet gan uz sistēmu. Starp citu, vienīgais īstais zaudējums Eirolīgā tika piedzīvots 7. kārtā, izbraukumā pret Madrides Real, kam itāļu klubs piekāpās ar milzīgu 26 punktu pārsvaru.

Kā viņiem klāsies Eirolīgā?

Virtus droši vien nedomā par uzvaru regulārajā sezonā, jo Real šosezon ir pārāk dominējoši. Primārais mērķis varētu būt mājas laukuma priekšrocību nodrošināšana izslēgšanas spēlēm, t.i., iekļūšana labāko četriniekā.

Pateicoties trešajai vietai līgas kopvērtējumā, tas varētu šķist viegls uzdevums, taču atcerēsimies, ka Eirolīga ir ārkārtīgi sabalansēta. Pēc 22. kārtām starp Virtus un piekto vietu ir divu uzvaru starpība, kas tomēr nesniedz pārlieku drošības sajūtu. Itālijas klubs vēl nevar atļauties atlaist gāzes pedāli, jo nekas nav akmenī iecirsts.

Nākamajās 12 kārtās Virtus aizvadīs sešas mājas spēles. Līdz šim Boloņas klubs bijis izteikti spēcīgs savā arēnā, zaudējot tikai vienu no vienpadsmit dueļiem – pašā pirmajā spēļu kārtā pret… Žalgiris. Tajā pašā laikā viņu sniegumam nav nekādas vainas arī izbraukumā. Klubs vienpadsmit spēlēs ir izcīnījis piecas uzvaras, kas noteikti nav sliktākais rādītājs līgā.

Nav jēgas prātot tālāk, jo izslēgšanas spēlēs viss lielā mērā ir atkarīgs no pretinieka.