Kāpēc čempiones Itālijas sabrukums tomēr nebija šoks

Lai arī kā beigtos šī gada Eiropas čempionāts futbolā, viens ir skaidrs. Vienīgā komanda, kurai jebkad izdevies aizstāvēt savu titulu Vecās pasaules čempionātā, ir Spānija.

Itālija, kas 2024. gada Eiropas čempionātā ieradās kā aizstāvošā čempione, šoreiz cieta neveiksmi astotdaļfinālā, ar 0:2 piekāpjoties Šveicei.

No pirmā acu uzmetiena šim teikumam gribētos pievienot “jau”, bet, no otras puses, ņemot vērā izlases neseno vēsturi un vairāk iedziļinoties detaļās, pareizāk būtu rakstīt: “pat sasniedza astotdaļfinālu”.

Briesmas vienmēr bija blakus

Šajā brīdī atcerēsimies Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra grupu posmu, no kura Itālija izkļuva vien par mata tiesu. Proti, viņi zaudēja grupas pēdējā mačā pret Ukrainu, un, ja šis mačs būtu ticis zaudēts, itāļi paliktu trešie.

Galu galā tika panākts neizšķirts ar 0:0, kas Itālijai nodrošināja otro vietu grupā aiz Anglijas. Tiesa, pat izcīnot trešo vietu, Itālijai joprojām būtu bijusi iespēja kvalificēties čempionātam caur play-off — gluži kā to izdarīja Ukraina —, taču tas tomēr kaut ko saka par itāļiem.

EČ tituls kā izņēmums

Atcerēsimies, ka itāļiem nācies izlaist pēdējos divus pasaules čempionātus. Kāpēc? Jo viņi nav spējuši izlauzties cauri atlases kārtai!

Šie ir smagi fakti, kas ilustrē pašreizējo Itālijas futbola situāciju, nevis EURO 2021 triumfu, kurā Roberto Mančīni rīcībā joprojām bija daži vecmeistari, piemēra, Leonardo Bonuči un Džordžo Kjelīni.

Šobrīd Itālijai nav tādu A kategorijas superzvaigžņu, un to var redzēt arī uz laukuma. Viņi bija bezspēcīgi astotdaļfinālā pret Šveici, taču, ņemot vērā visu iepriekš minēto, tas nebija pārsteigums.

Turklāt Lučāno Spaleti vīriem bija nepieciešama veiksme un papildu minūtes, lai sasniegtu izslēgšanas spēles: Matia Zakani, kurš kļuva par varoni spēlē pret Horvātiju, guva vārtus tikai 90+8. minūtē. Ja tie vārti nebūtu tikuši gūti, tad aizstāvošo čempionu ceļojums būtu beidzies jau apakšgrupā…

Itālija turpināja savu īpatnējo modeli

Taču, ja tā būtu noticis, tas nebūtu vienreizējs gadījums, jo savulaik aizstāvošo čempionu ceļš turnīrā aprāvies tieši apakšgrupā veselas četras reizes!

Vai arī, ja iedziļināmies vēsturē vēl vairāk, trīs gadījumos – atcerēsimies, ka šis ir 17. Eiropas čempionāts pēc kārtas – valdošie čempioni nav spējuši pat iekļūt turnīrā! Lai gan, jā, šajā ziņā savu lomu spēlē arī to valstu skaits, kuras kvalificējās čempionātam.

Taču fakts paliek fakts, ka EČ vēsturē Spānija ir vienīgā, kas spējusi aizstāvēt savu titulu.

Un vēl viens fakts, lai arī no nelielas izlases: pēc dalībnieku skaita palielināšanās līdz 24, čempioni vienmēr ir izkrituši no Eiropas čempionāta jau astotdaļfinālā.

Aizstāvošie Eiropas čempioni

No 1960. līdz 1976. gadam Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalījās tikai četras valstis.

1964. gads — čempione Padomju Savienība sasniedz finālturnīru un arī finālu, taču tur ar 1:2 zaudē Spānijai.

1968. gads — čempione Spānija neiekļūst finālturnīrā. Savā atlases grupā viņi uzvarēja Čehoslovākiju, Īriju un Turciju, bet ceturtdaļfinālā divu spēļu kopsummā piekāpās Anglijai ar 1:3.

1972. gads — čempione Itālija neiekļūst finālturnīrā. Viņi uzvarēja arī savā atlases grupā pret Austriju, Zviedriju un Īriju, bet ceturtdaļfinālā divu spēļu kopsummā atzina Beļģijas pārākumu ar 2:1.

1976. gads — čempione (Rietum)Vācija iekļūst finālturnīrā un finālā, bet pēc neizšķirta ar 2:2 piekāpās Čehoslovākijai pēcspēles 11 metru soda sitienu sērijā.

1980. – 1992. gadā Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalījās astoņas valstis.

1980. gads — čempione Čehoslovākija sasniedz finālturnīru, bet ieņem otro vietu savā grupā aiz (Rietumvācijas), liekot tai samierināties ar maču par trešo vietu. Duelis ar Itāliju pamatlaikā noslēdzās ar 1:1, bet soda sitienu sērijā uzvaru svinēja čehoslovāki.

1984. gads — čempione (Rietum)Vācija iekļūst finālturnīrā, taču nespēja sasniegt izslēgšanas spēles. Proti, viņi apakšgrupā ieņēma trešo vietu aiz Spānijas un Portugāles, apsteidzot tikai Rumāniju.

1988. gads — čempione Francija neiekļūst finālturnīrā. Iepriekšējā kvalifikācijas kārtā viņi ierindojās trešajā vietā aiz Padomju Savienības un Austrumvācijas. Precizējot, tobrīd uz EČ varēja pretendēt tikai astoņi atlases grupu uzvarētāji.

1992. gads — čempione Holande iekļūst finālā, bet pusfinālā pēc 11 metru soda sitienu sērijas piekāpjas topošajai čempionei Dānijai.

No 1996. līdz 2012. gadam Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalījās 16 valstis.

1996. gads — čempione Dānija sasniedz finālturnīru, bet ieņem trešo vietu grupā aiz Portugāles un debitantes Horvātijas, apsteidzot tikai Turciju.

2000. gads — čempione Vācija iekļūst finālturnīrā, bet ieņem pēdējo vietu savā grupā aiz Portugāles, Rumānijas un Anglijas.

2004. gads — čempione Francija iekļūst finālturnīrā, bet ceturtdaļfinālā ar 0:1 zaudē topošajai čempionei Grieķijai.

2008. gads — čempione Grieķija iekļūst finālturnīrā, bet ieņem pēdējo vietu grupā aiz Spānijas, Krievijas un Zviedrijas.

2012. gads — čempione Spānija sasniedz finālu. Un ne tikai! Spānija kļūst par pirmo valsti, kas veiksmīgi aizstāvējusi savu Eiropas titulu. Turnīra finālā ar 4:0 tika sagrauta Itālija.

Kopš 2016. gada Eiropas čempionāta finālturnīros ir piedalījušās 24 valstis.

2016. gads — čempione Spānija sasniedz finālturnīru, bet izstājas astotdaļfinālā, revanšā (no iepriekšējā turnīra) pret Itāliju zaudējot ar 0:2.

2020. gads — čempione Portugāle iekļūst finālturnīrā, bet astotdaļfinālā piekāpjas Beļģijai ar 0:1..

2024. gads — čempione Itālija iekļūst finālturnīrā, bet tiek nosūtīti mājās jau astotdaļfinālā, ar 0:2 zaudējot Šveicei.