Kas jauns sporta ziņā Parīzes olimpiskajās spēlēs?

Sākot ar 26. jūliju, Parīzes Olimpiskās spēles izgaismos pasauli 21 dienu garumā, kurās tiks izdalītas 329 medaļas 32 sporta veidos. Lai gan daudzi no šiem sporta veidiem ir jau labi pazīstami, Parīze ieviesīs arī dažus aizraujošus jauninājumus.

Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē uz skatuves kāps breika dejotāji. Šis deju stils, kas dzimis Bronksā, Ņujorkā 20. gadsimta 70. gados, nu ir nonācis līdz grandiozajai skatuvei. Breika pamati ir dziļi iesakņojušies hiphopa kultūrā, un tas plaucis ielās ar neoficiāliem noteikumiem.

Taču jau kopš 90. gadiem labākie dejotāji sacenšas formālos pasākumos. Breiks pirmo reizi parādījās 2018. gada Jaunatnes olimpiādē Buenosairesā, un tā pieaugošā popularitāte to beidzot ir aizvedusi līdz galvenajam notikumam – Olimpiskajām spēlēm.

Mērķis: sagraut savu pretinieku

Parīzē spraigās savstarpējās cīņās sacentīsies 16 B-boys un B-girls (breika sabiedrībā lietotie termini). Pagājušā gada pasaules čempions amerikānis Viktors Montalvo skaidro: “Breiks būtībā ir pretinieka graušana. Mērķis ir panākt to, lai pretinieki izskatītos slikti, vai būtībā to sagraušana — kā mēs sakām”.

Montalvo uzsver, ka, lai gan katram sportistam ir savas raksturīgās kustības, daudzpusība un vispusība ir ļoti svarīga, jo viņi nezinās, pie kādas mūzikas dejos, līdz uzkāps uz skatuves.

Tiesneši noteiks uzvarētājus, pamatojoties uz tehniku, vārdu krājumu, izpildījumu, muzikalitāti un oriģinalitāti. Pirmie olimpiskie čempioni breika dejās tiks kronēti 10. augustā Place de la Concorde.

Jautājums nākotnei?

Tomēr šie čempioni varētu būt arī pēdējie, jo breiks nebūs iekļauts 2028. gada Losandželosas spēļu grafikā. Taču, ņemot vērā Starptautiskās Olimpiskās komitejas patiku pret ielu sportu, tas nākotnē varētu mainīties.

2023. gada breika pasaules čempionāta spilgtākie notikumi:

Lai gan Parīzē nedebitē neviens cits jauns sporta veids, dažos esošajos ir veiktas būtiskas izmaiņas. Svarcelšanā svara kategoriju skaits tiks samazināts no 14 uz 10. Pārveidojumus piedzīvojusi arī kanoe airēšana.

Iepriekš sportisti sacentās individuāli vai nu kanoe laivās, vai kajakos, bet tagad debitēs jauns pasākums – kajaku kross. Atšķirībā no tradicionālā slaloma, kur konkurenti virzās pa trasi pa vienam, kajaku kross trasē vienlaikus nosūta četrus airētājus, un divi labākie iekļūst nākamajā kārtā.

Aizturi elpu: eskimosu apgrieziens

Sportistiem ir jāpārvietojas ne tikai pāri barjerām un straumēm, bet arī vienam starp otru. Tāpat viņiem ir jāizpilda obligāts eskimosu apgrieziens — pilna 360 grādu rotācija (vertikāli) ūdenī un ārā no tā. Pašreizējais pasaules čempions kajaku krosā Džo Klārks uzskata, ka šīs izmaiņas ir lielisks solis, kas piesaistīs vairāk skatītāju.

“Tradicionāls slaloma pasākums var aizņemt vairāk nekā stundu, kas nozīmē, ka tas var būt diezgan garlaicīgs, bet kajaku krosa sacīkstes var aizņemt 45 sekundes. Atsauksmes ir tūlītējas, šķērsojot finiša līniju. Tu redzi, ka dalībniekam ir šausmīgs sākums, bet vienā mirklī no ceturtās vietas viņš izvirzās pirmajā. Vai no pirmās līdz ceturtajai”, sacīja Klārks.

Lai gūtu priekšstatu par kajaku krosu, noskaties:

Citas izmaiņas ietver pielāgojumus sporta kāpšanā, kas debitēja olimpiskajās spēlēs Tokijā. Parīzē notiks divi atsevišķi medaļu pasākumi. Iepriekš apvienotajā pasākumā ietilpa grūtā kāpšana (lead climbing), ātrkāpšana un boulderings. Tagad ātrkāpšana ir nodalīta pati savā pasākumā.

Trīskārtējais Pasaules kausa čempions ātrkāpšanā un pasaules rekordists Sems Vatsons atbalsta šo lēmumu: “Es noteikti esmu ļoti priecīgs, ka tas ir sadalīts dažādās disciplīnās, un iepriekš tas bija kā mēģinājums vienlaikus būt gan peldētājam, gan ūdenslīdējam”.

“Iedomājies, ka nodarbojies ar sportu, kurā veic iespaidīgu niršanu no augšas, bet pēc tam ir jāpeld ar maksimālo ātrumu. Treniņos tas bija tik ļoti savādāk. Es noteikti nevarētu būt tādā līmenī, kādā esmu tagad, ja trenētos arī pie laukakmeņiem un jo īpaši grūtajā kāpšanā, jo izturības uzturēšana, vienlaikus saglabājot spēku un ātrumu, ir kompromiss, kas vienkārši nedarbojas”.

Vatsona pasaules rekords ātrkāpšanā:

Papildus sporta kāpšanai, arī skeitbords un sērfošana, kas debitēja Tokijā, būs daļa no Parīzes spēlēm. Skeitborda pasākumos būs gan ielu, gan parka disciplīnas vīriešiem un sievietēm. Sērfings gan nenotiks Francijā, bet gan vienā no Francijas aizjūras teritorijām – Taiti, kas atrodas 16 000 kilometru attālumā.

Teahupo’o rifa pārejai un Klusajam okeānam būs izšķiroša loma sērfošanas olimpisko medaļu noteikšanā. Atšķirībā no pasaules čempionāta, kas tiek izšķirts desmit kārtās, olimpiskajās spēlēs būs tikai četri posmi, palielinot nejaušības (t.i., viļņu) ietekmi.

Austrāliešu sērfotājs Tailers Raits, kurš sacentīsies Parīzē, saka, ka visi sērfotāji to atzīst: “Nav svarīgi tikai to, kurš ir labākais. Mums ir okeāns. Un okeāns ir pavisam cita spēle. Tas dziļi sarūgtinās auditoriju un saniknos, jo Tu varētu teikt: ‘Ak, tas sportists ir nepārprotami labāks, un viņam nebija iespējas’. Vai arī: ‘Tas sportists gandrīz ieguva divus desmit punktu braucienus’, bet netika cauri mazāko viļņu satricinājumu dēļ. Īsāk sakot, ne vienmēr uzvar labākais, un dažreiz izvēli veic okeāns. Bet daudziem no mums tas ir pieņemami”.

Patiešām, globāls sports

Papildus Parīzei un Teahupo’o 62 pilsētās visā Francijā notiks olimpiskie pasākumi, lai gan šis skaits ir nedaudz palielināts, iekļaujot tādas priekšpilsētas kā Versaļa kā atsevišķas pilsētas.

Īstas rīkotājpilsētas ir Liona, Sentetjēna, Nica, Bordo, Nante un Marseļa, kurās notiks futbola spēles. Lillē notiks basketbola grupu spēles un handbola finālspēles. Marseļā notiks arī burāšanas pasākumi Vidusjūras piekrastē.

XXXIII vasaras olimpiskās spēles Francijā sāksies 26. jūlijā un ilgs 21 dienu, noslēdzoties 11. augustā.