Kas sadala boksa pasauli? Nauda, protams!
17. februārim vajadzēja būt dienai, kad boksa pasaule beidzot pēc 8711 dienu pārtraukuma noskaidrotu savu absolūto čempionu supersmagajā svarā. Taču Taisona Fjūrija treniņā gūtais savainojums virs uzacs nozīmēja, ka cīņa pret Oleksanderu Usiku būs jāatliek. Cīņa, kurā WBA, WBC, WBO un IBF titula jostas beidzot atrastu savu patieso īpašnieku. Tomēr tieši kāpēc boksa pasaulē vienas jostas vietā ir jācīnās par četrām?
Kad profesionālais bokss tika dibināts pirms 100+ gadiem, viss bija pavisam vienkārši. 1920. gadā dibinātā Ņujorkas štata vieglatlētikas komisija (NYSAC) bija pirmā, kas piešķīra čempiona jostas. Taču tikai gadu vēlāk dienasgaismu ASV ieraudzīja Nacionālā boksa asociācija (NBA).
NBA tika izveidota divu iemeslu dēļ: pirmkārt, lai paplašinātu profesionālā boksa pārklājumu tajos štatos, kur NYSAC vēl nebija to paspējis, un, otrkārt, lai izvairītos no NYSAC (un uzņēmēju, kas to atbalsta) varas pozīcijas.
Absolūtais čempions bija zināms vienmēr
Lai gan pirmajos gados katra organizācija centās uzspiest otrai savu “čempionu”, tās pamazām saprata, ka iet roku rokā ir pareizākais ceļš. Tāpat arī vieglāk izdarāmais. Tādējādi lielākā daļa boksa čempionu tajā laikā bija absolūtie čempioni, vienlaikus nēsājot gan NYSAC, gan NBA čempiona jostas.
60. gados, kad profesionālais bokss bija izplatījies ārpus ASV, abas organizācijas pārstrukturējās: NYSAC kļuva par Pasaules Boksa padomi (WBC), savukārt NBA – par Pasaules Boksa asociāciju (WBA). Tomēr vienotā izpratne par čempioniem saglabājās.
Tikmēr, ja bija situācijas, kad viena čempiona josta bija viena boksera rokās, bet otra kādam citam, boksa fani pārsvarā pievērsa acis uz The Ring laikrakstu, kas izlēma, kurš patreiz ir “pareizais” čempions.
Krāpšanās, kas izjauca visu
Šī struktūra sabruka 1976. gadā, kad The Ring galvenais redaktors Džonijs Orts tika pieķerts atsevišķu bokseru sacensību rezultātu viltošanā un iekļaušanā rangu tabulā. Mērķis tam? Lai viņi ātrāk tiktu pie titulcīņām un iespaidīga naudas apjoma.
Pēc tam, tēlaini izsakoties, boksa pasaulē iestājās haoss. Atskatoties, var teikt, ka tas bija brīdis, kad bokss no cīņas sporta pārtapa naudas sporta veidu…
Tā kā cilvēku ticība The Ring viedoklim bija zudusi, sabiedrība nezināja, kurš ir “īstais” boksa čempions. Taču televīzijas tiesību īpašnieki un reklamētāji vēlējās arī turpmāk cīņām piestiprināt titulcīņas uzlīmi. Un, kad uzņēmēji pēkšņi to saprata…
IBF, WBO, IBO, IBU, WBF
… tad dažādas boksa organizācijas sāka parādīties kā sēnes pēc lietus. Starptautiskā Boksa federācija (IBF), Pasaules Boksa organizācija (WBO), Starptautiskā Boksa organizācija (IBO), Starptautiskā Boksa savienība (IBU) un Pasaules Boksa federācija (WBF), katra nāca klajā ar savu čempiona jostu.
Saprotams, ka titulcīņu birka pēc tam ātri sāka devalvēt, jo, ņemot vērā tik daudz čempionu jostu, cilvēkiem bija ārkārtīgi grūti saprast, kurš tad īsti ir čempions.
Lai kontrolētu situāciju, divi iepriekšējie grandi – WBC un WBA – nolēma salikt muguras kopā un sadarboties ar kādu minētajām organizācijām. Cerība bija, ja arī jaunie partneri ieguldīs naudas prēmijās, tad tie varēs nospiest pārējos.
Galu galā tika izvēlēta IBF un plāns izdevās. Tieši tā 1983. gadā sākās trīs čempionu jostu ēra, kas beidzās tikai 2007. gadā, kad pulciņam pievienojās arī WBO. Iemesls joprojām bija nauda: viņi to nevis atņēma, bet atveda vēl vairāk.
Čempioni ar četrām jostām
Savukārt, runājot par supersmago svaru un ilgi gaidīto Fjūrija-Usika cīņu, vēl nekad nav bijis čempions ar četrām čempiona jostām. Pēdējais bija Lenokss Lūiss, kurš to paveica gadsimtu mijā, kad WBO vēl nebija ringā.
Bet, patiesību sakot, arī mazākās svara kategorijās čempionu ar četrām jostām nav pārāk daudz: de jure tie ir Terenss Krofords (pusvidējais un vieglais pusvidējais svars), Oleksandrs Usiks (krūzeru svars), Džošs Teilors (vidējais svars), Kanelo Alvaress ( super vidējais svars), Džermels Čarlo (vieglais vidējais svars) un Naoja Inoue (vieglākais un super vieglākais svars).
De facto šeit var pieskaitīt arī Bernardu Hokinsu (vidējais svars) un Džermainu Teiloru (vidējais svars), kuriem WBO čempiona jostas piederēja laikā, kad to vēl neatzina citi.
