Kodijs Millers-Makintairs – Vilks, kurš pārspēja rekordu

Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka pēc sezonas Eiropas ceturtā līmeņa klubu sacensībās, FIBA Eiropas kausa izcīņā, Kodijs Millers-Makintairs pāries uz Eirolīgu un ne tikai spēlēs labi, bet arī lauzīs līgas rekordu savā debijas sezonā. Mēs noteikti ne.

Pagājušajā sezonā 29 gadus vecais aizsargs pārstāvēja Turcijas klubu Gaziantep, kas ceturtdaļfinālā piekāpās vēlākajiem turnīra uzvarētājiem Anwil Wloclawek (Polija). Zemākajā Eiropas klubu konkurencē Millers-Makintairs vidēji guva 14 punktus, atdeva 5,7 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 4,1 atlēkušo bumbu ar labiem metienu procentiem, taču viņam arī bija daudz kļūdu.

Pēc tam, kad Baskonia pagājušajā vasarā zaudēja savu zvaigžņu aizsargu Dariusu Tompsonu, kurš pārvācās uz Stambulas Anadolu Efes, Spānijas klubam bija akūti nepieciešams uzbrukuma orķestrētājs, lai aizpildītu amerikāņa atstāto robu. Niko Manjons un Millers-Makintairs tika iegūti, lai palīdzētu komandai saspēles vadītāja pozīcijā, taču jau no paša sākuma bija skaidrs, ka Manjonam pietrūka kvalitātes šajā pozīcijā; viņš bija vairāk punktu guvējs. Tāpat kļuva skaidrs, ka itālis nespēj spēlēt Eirolīgas līmenī.

Baskonia MVP

Viens no iemesliem, kāpēc Millers-Makintairs tika parakstīts, bija viņa klātbūtne aizsardzībā. Toreizējais galvenais treneris Hoans Penjaroja skaidroja, ka vēlas fizisku un aizsardzībā spēcīgu aizsargu, kas varētu ierobežot pretinieku uzbrukuma zvaigznes. Ar tādiem spēlētājiem ka Manjons, Vanja Marinkovičs un Markuss Hovards uz laukuma šī loma bija ļoti vajadzīga.

Millers-Makintairs sezonu iesāka lēni, taču viņa sniegums ievērojami uzlabojās, kad Penjaroja tika atlaists un spāņa vietā tika piesaistīta Baskonia leģenda Duško Ivanovičs. Amerikānis ar Bulgārijas pasi demonstrēja savu daudzpusību un ātri kļuva par vienu no Baskonia līderiem.

Pēc Eirolīgā aizvadītām 26 spēļu kārtām Millers-Makintairs septiņās spēles atzīmējies ar divciparu rezultatīvo piespēļu rādītāju. Vidēji spēlē viņš realizē 7,2 rezultatīvas piespēles, ieņemot līgas līderpozīciju un pārspējot Fakundo Kampaco (6,5) un Lorenco Braunu (6,2).

Pirms 26. spēļu kārtas Millers-Makintairs pāris reizes flirtēja ar “triple-double”, kas NBA ir ierasts sasniegums, bet Eiropas laukumos vērojams reti. Pirms šīs sezonas tikai divi spēlētāji Eirolīgā bija sasnieguši “triple-double”: Niks Kalatess un Nikola Vujčičs.

Millers-Makintairs pievienojās šim pulciņam tieši 26. kārtā pret Vilerbannas ASVEL. Papildus 11 punktiem un 11 atlēkušajām bumbām aizsargs atdeva 20 rezultatīvas piespēles, no kurām pēdējā bija viņa kolēģim Čima Monekem, tādējādi pārspējot Stefana Joviča un Kampaco rekordu 19.

Millers-Makintairs pret ASVEL:

Baskonia līdzjutēji skandēja “MVP, MVP, MVP”, Millera-Makintaira komandas biedri bija ekstāzē, un disciplinārs galvenais treneris Ivanovičs viņam ļāva doties uz soliņa tikai tad, kad viņš bija realizējis divus soda metienus, lai nodrošinātu “triple-double”. Tas bija vakars, ko atcerēsies ikviens, kurš vēroja šo spēli Fernando Buesa arēnā vai tiešraidē.

Krāsaina karjera Eiropā

Pēc četrām sezonām ar Wake Forest, kura absolventu vidū ir tādas NBA leģendas kā Tims Dankans, Kriss Pols un Magsijs Bougss, Millers-Makintairs netika izvēlēts 2016. gada NBA draftā. Viņš izlēma veidot savu profesionāļa karjeru Eiropā un parakstīja līgumu ar Leuven Bears Beļģijā.

Millers-Makintairs Wake Forest rindās:

Starp citu, Wake Forest sastāvā Millers-Makintairs divus gadus spēlēja ar daudziem Eirolīgas līdzjutējiem pazīstamu seju, proti, viņš dalīja ģērbtuvi ar Konstantinu Mitoglu. Grieķu spēka uzbrucējs šosezon spīd Eirolīgā ar Atēnu Panathinaikos.

Kādā intervijā Millers-Makintairs sacīja, ka Dinoss, kā mēdz dēvēt Konstantinosu, ir viņa brālis. Amerikānis turpināja: “Viņš vienmēr ir strādājis ārkārtīgi smagi. Es domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs ar viņu satuvinājāmies, jo mēs to redzējām viens otrā. Viņam vienmēr bijusi lieliska mentalitāte, un gadu gaitā mēs joprojām uzturam labu kontaktu.

Pēc sezonām Krievijā, Slovēnijā, Serbijā, Francijā, Spānijā un Turcijā Millers-Makintairs beidzot ieguva savu iespēju Eirolīgā, lai gan viņam bija iespēja noslēgt līgumu ar Panathinaikos un jau 2021. gadā atkal spēlēt kopā ar Mitoglu, taču nezināmu iemeslu dēļ šī pārcelšanās nerealizējas. Pašreizējā sezona viņam ir pirmā Eiropas augstākā līmeņa sacensībās un noteikti nebūs pēdējā.

Līdz šim Millera-Makintaira karjera ir līdzinājusies amerikāņu kalniņi, taču viena lieta ir palikusi nemainīga: viņa darba ētika.

Piemēram, Millera-Makintaira sezonā Beļģijā viņš cēlās puspiecos no rīta, brauca veselu stundu uz Antverpeni, lai trenētos, un pēc tam devās atpakaļ uz Lēveni, kur viņam parasti bija divi treniņi dienā ar vietējo Bears basketbola klubu.

Millers-Makintairs arī atklājis, ka viņa Eiropas karjeras laikā ir bijuši brīži, kad viņš domājis par izstāšanos. “Mana konsekventā darba ētika ir tas, kas mani šeit atveda: neveiksmes ir tikai īslaicīgi zaudējumi, un es katru dienu mostos konsekvents”, intervijā ar Eurohoops.net par saviem karjeras kāpumiem un kritumiem izteicās 29 gadus vecais spēlētājs.

“Alter Ego”

Pirms diviem gadiem Millers-Makintairs sniedza interviju Eirokausa mājaslapai, kurā viņš paskaidroja, kāpēc viņš sevi ļoti identificē ar vilkiem. “Man vienmēr ir patikuši suņi. Mani, tāpat kā daudzus citus, vienmēr saistījuši suņi, un tad es sapratu, ka mana dabiskā būtība nav piemērota basketbola laukumā, jo es neesmu pārāk agresīvs, esmu pasīvs un dažreiz vienkārši eju pa straumi.

Varbūt es vēlos kaut ko mainīt, bet es to nemainu. Sapratu, ka, lai spēlētu šo sporta veidu augstā līmenī, ir jābūt konsekventi spēcīgai agresijai. Un es sāku skatīties uz dažādiem slaveniem cilvēkiem, dažādiem māksliniekiem, reperiem, dziedātājiem, dažiem slaveniem basketbolistiem un futbolistiem. Daudzi no šiem cilvēkiem sauc sevi dažādos vārdos. Daudzi no viņiem piedēvē sev citu personību vai pat alter ego. Es to aplūkoju sīkāk un pirms dažiem gadiem nolēmu, ka tas būs mans “alter ego”. Kad esmu laukumā, es centīšos kļūt par kaut ko citu, lai palīdzētu man garīgi būt konsekventākam basketbolā”.

Lai cik dīvaini tas neizklausītos, patiesībā Baskonia un vilkiem ir daudz kopīga — tie nav spēcīgākie dzīvnieki, taču, strādājot kopā, tie ir nāvējoši. Skatoties uz budžetu vai spēlētāju individuālo talantu, Eirolīgā ir daudz labāku komandu nekā Baskonia, taču fakts ir tāds, ka astoņu spēļu attālumā no regulārās sezonas noslēguma Basku klubs ar 14 uzvarām un 12 zaudējumiem ieņem astoto vietu – tikai uzvaras attālumā no ceturtdaļfināla.