Lauzts EURO rekords, kas gandrīz liedza futbola lielāko brīnumu

Ātrākie vārti UEFA Eiropas čempionātā tagad pieder Nedimam Bajrami, kurš šogad pret Itāliju guva vārtus nieka 23 sekundēs. Pirms albāņa varoņdarba šis rekords piederēja Dmitrijam Kiričenko, kurš 2004. gadā draudēja priekšlaicīgi apturēt turnīra topošo uzvarētāju Grieķiju.

Toreiz pirms pēdējās A grupas spēļu kārtas mājiniece Portugāle, Grieķija un Spānija cīnījās par divām ceturtdaļfināla vietām. Grieķijai un Spānijai bija pārsvars ar četriem punktiem, kas nozīmēja, ka Portugālei bija obligāti jāuzvar Spānija, lai iekļūtu astotniekā.

Grieķijai būtu pieticis ar uzvaru vai neizšķirtu pret Krieviju, taču pat zaudējums ne obligāti nozīmētu izkrišanu daudzo kritēriju dēļ, padarot situāciju diezgan sarežģītu.

Lai gan Krievija jau bija izkritusi no turnīra, tā nevēlējās izkrist no Eirosacensībām bez uzvaras. Viņi iznīcināja Grieķijas cerības tikai 67 sekundes pēc spēles sākuma. Treneris Georgijs Jarcevs, kurš pēc atklāšanas spēles pret Spāniju par publisku kritiku bija izraidījis kapteini un zvaigznes spēlētāju Aleksandru Mostovoju, nosēdināja Kiričenko uz soliņa spēlēs pret Portugāli un Spāniju, bet iekļāva viņu sākumsastāvā pret Grieķiju. Krievu uzbrucējs atalgoja šo uzticību.

Grieķijas pussargs Kostas Katsuranis nespēja atbrīvoties no bumbas Kiričenko spiediena dēļ netālu no viņa soda laukuma. Uzbrucējs pārtvēra bumbu, ielidoja soda laukumā un ar pirkstgaliem iesita bumbu Antoniosa Nikopolidisa sargātajos vāŗtos. Viņam tā bija tikai piektā spēle izlasē, bet jau otrie vārti – dažus mēnešus iepriekš viņš bija guvis debijas vārtus spēlē pret Norvēģiju.

Tāpat kā Bajrami šogad laboja Kiričenko rekordu, krievs sagrāva iepriekšējo rekordu 2004. gadā. Pirms Kiričenko ātrākos vārtus Eirosacensībās bija guvis baltkrievs Sergejs Aļeiņikovs, kurš 1988. gadā pret Angliju guva vārtus 127 sekundēs, novedot Padomju Savienību uz uzvaru ar 3:1 un vietu pusfinālā.

Interesanti, ka pirms Eiropas čempionāta sporta derību operatori atļāva likt likmes par to, vai Kiričenko rekords šogad tiks pārspēts. Daži piedāvāja koeficientu 3.00, kas norāda uz to, ka šī rekorda laušana bija pārsteidzoši sagaidāma un ticama.

Varbūtību noteikti ietekmēja pēdējie divi Eiropas čempionāti, kurā vairāki spēlētāji pietuvojās krieva gāšanai no troņa. Pirms trim gadiem zviedrs Emīls Forsbergs guva vārtus 82 sekundēs, bet dānis Jusufs Poulsens – 99 sekundes pēc spēles atklāšanas svilpes. Pirms astoņiem gadiem polis Roberts Levandovskis guva vārtus 100 sekundēs kopš mača sākuma.

Kiričenko nespēja gāzt Grieķiju

Taču pievērsīsim uzmanību mačam starp Grieķiju un Krieviju. Lai gan Grieķijas agrīnā neveiksme nebija katastrofāla, viņu situācija pasliktinājās 17. minūtē, kad Dmitrijs Buļikins panāca 2:0. Lai gan Zisis Vrizass pirms puslaika atguva vienus vārtus, Spānijai piederēja visas kārtis iekļūšanai ceturtdaļfinālā.

Pireneju pussalas derbija pirmais puslaiks beidzās bez vārtu guvumiem, kas bija piemērots gan Spānijai, gan Grieķijai, bet ne Portugālei. Turnīra mājinieki portugāļi beidzot izrāvās 57. minūtē, pateicoties Nuno Gomeša vārtiem, padarot Portugāli par grupas līderi, savukārt Grieķiju ierindojot otrajā vietā. Neraugoties uz neizšķirtu punktu skaitu ar Spāniju, Grieķija turnīrā bija guvusi vairāk vārtu, nodrošinot tai pārsvaru, pateicoties punktu vienlīdzībai un pirmajiem diviem taibreikiem – savstarpējai spēlei un vārtu starpībai.

Lai arī Portugāles un Spānijas mačā vārti vairs netika gūti, Grieķijas un Krievijas sadursme bija nervus kutinoša. Spēles beigās Kiričenko bija zelta iespēja realizēt savu otro vārtu guvumu, taču viņš nespēja īstenot vārtus pēc ķircinoša Alekseja Bugajeva centrējuma.

Grieķu aizsargs Trajanoss Delass vēlāk atgādināja, ka, lai gan Kiričenko iespēja ilga tikai sekundi vai divas, tas bija viens no grūtākajiem brīžiem viņa karjerā. Ja Krievija būtu izvirzījusies vadībā ar 3:1, Grieķijai būtu obligāti nepieciešami vēl vieni vārti, jo Spānija, pateicoties vārtu starpībai, būtu tikusi ceturtdaļfinālā.

Tomēr laime uzsmaidīja Grieķijai, un pārējais ir vēsture. Izslēgšanas spēlēs viņi ar 1:0 pēc kārtas pārspēja Čehiju, Franciju un Portugāli, aizvedot Otto Rehāgela komandu līdz satriecošam titulam.

Bez šaubām, Grieķijas triumfs pirms 20 gadiem ir lielākais brīnums Eiropas čempionāta vēsturē. To bieži salīdzina ar Dānijas 1992. gada titulu, taču atšķirībā no skandināviem Rehāgela komandā nebija nevienas zvaigznes, tikai karavīru grupa, kas perfekti pildīja sava trenera spēles plānu un neuztraucās, ka tiks kritizēta par savu aizsardzības stilu.