Lidmašīnas traģēdija, kas mums laupīja bijušos futbola valdniekus
Lai gan Turīnas Juventus tiek uzskatīts par Itālijas futbola valdnieku – te runā 38 čempiontituli, no kuriem 11 tikuši izcīnīti šajā gadsimtā – Itālijā bija laiks, kad par Balto dāmu dēvētais klubs vēl ne tuvu nebija spēcīgākā komanda Turīnas pilsētā! OlyBet.TV nākamās rakstu sērijas ietvaros mēs Tevi iepazīstināsim ar kādreizējiem grandiem, kuru slavas laiki (diemžēl) jau sen ir aiz muguras.
Bet sāksim no otra gala. Ja meklētājā Google lūkosies pēc šobrīd pasaulē slavenākā futbola kluba, tad divas populārākās atbildes būs Real Madrid un Manchester United. Tāpat labāko pieciniekā tiek pieminētas arī FC Barcelona, Manchester City un Liverpool.
Taču, tā kā futbols pasaulē tiek spēlēts jau krietni vairāk nekā simts gadus, arī šo milžu vēsturē ir bijuši periodi, kad medaļu/titulu vietā viņi cīnījās par atgriešanos valsts augstākajā līgā.
2. divīzijā pabijuši arī United un City
Piemēram, United 22 no savas 146 gadus ilgās vēstures ir pavadījuši Anglijas otrajā divīzijā. Divus gadus jaunākās City atbilstošā bilance ir 26, bet faktiski tam jāpieskaita arī divas sezonas, kas pavadītas trešajā (!) līgas līmenī.
Taču tā nav tikai Anglijas īpatnība: Bayern Munich spēlēja Vācijas otrajā divīzijā 1955./56. gada sezonā, AC Milan Itālijā 1981./82. gadā, bet Juventus 2007./2008. gada sezonā. Pēdējais, jāatzīst, tika pazemināts sporta derību krāpšanas dēļ.
Ko mēs gribam teikt? Lai gan futbola pasaulē joprojām ir tādi klubi, kas nekad nav spēlējuši zemāk par valsts augstāko līgu – Spānijā tie ir Real Madrid un Barcelona, Itālijā Inter Milan, bet attiecīgais pasaules rekords pieder Glāzgovas Celtic, kas spēlējuši Skotijas čempionātā kopš tā izveidošanas, t.i., 1890. gada – futbola dzīve ir gluži kā regulāra dzīve, tā rit un plūst.
Iepazīsties ar Grande Torino
Ja 1897. gadā dibinātā Juventus šodien ir Turīnas pilsētas gods un lepnums, tad 40. gados tā vietā bija deviņus gadus vēlāk dibinātā Torino FC, kas no 1942. līdz 1949. gadam kopumā izcīnīja piecus Itālijas čempionātus – pateicoties kam viņus dzimtenē mīļi sauca par Grande Torino.
Lai gan tās ir spekulācijas, iespējams, šis skaitlis varētu būt septiņi, jo 43./44. un 44./45. gada sezonās A sērijā Otrā pasaules kara dēļ bija pārtraukums, un valsts čempioni vienkārši netika paziņoti.
Bet kāpēc šī spekulācija? FC Torino tajā laikā bija tik vareni, ka tieši viņu galvenie vīri – sākuma vienpadsmitnieks bija pārsvarā: Valerio Bacigalupo, Aldo Balarins, Virdžilo Maroso, Džuzepe Grezars, Mario Rīgamonti, Eizebio Kastiljāno, Romeo Menti, Ezio Loiks, Guglielmo Gabeto, Franko Osola un superzvaigzne Valentīno Macola – arī 40. gados veidoja lielu daļu no Itālijas izlases. Labākajā gadījumā izlases zilajā kreklā vienlaicīgi (!) laukumā devušies pat desmit Torino spēlētāji.
Negadījums, kas salauza visu
Diemžēl FC Torino uzvaru laikmets beidzās postoši, kad visa komanda gāja bojā traģiskā lidmašīnas avārijā 1949. gada maijā.
Komanda bija atceļā no Lisabonas, kur aizvadīja draudzības spēli ar Benfica, kad FIAT G.212 lidmašīna, kurā tie atradās, miglas un bojāta altimetra dēļ ietriecās Supergas bazilikas baznīcas tornī kalna galā netālu no Turīnas pilsētas.
Avārijā gāja bojā visi lidmašīnā esošie: Torino kluba galvenie un rezerves spēlētāji, treneri, amatpersonas, masieri, pat trīs pavadošie žurnālisti un, protams, viss lidmašīnas personāls. Kopā 31 cilvēks.
Kā liktenis, no Grande Torino palika tikai malējais uzbrucējs Sauro Toma, kurš toreiz izlaida braucienu meniska savainojuma dēļ, kā arī rezerves vārtsargs Renato Gandolfīni (tā vietā uz Lisabonu tika atvests trešais vārtsargs Dino Ballarīni).
Kronēti par čempioniem pēc nāves
Sezonas izskaņā šiem abiem spēlētājiem tika piešķirta Itālijas čempionāta zelta medaļa, jo, lai arī pēc traģiskās avārijas līdz sezonas beigām bija atlikušas vēl četras kārtas – FC Torino bija vadībā pār Milan ar četriem punktiem – visas pārējās komandas vienbalsīgi (!) piekrita kronēt Torino par valsts čempioniem un simboliski aizvadīt sezonas noslēgumu.
Turklāt tika panākta vienošanās, ka nākamajā vasarā visas komandas ziedos vienu spēlētāju FC Torino, lai klubs (par vairāk vai mazāk atbilstošu naudu) varētu atjaunot savu komandu. Tomēr tas Torino neglāba no izkrišanas no līgas: turpmākajās sezonās viņi joprojām nokrita uz Itālijas augstākās līgas zemāko galu.
Tiesa, viņi neizkrita no A sērijas pirmajā piegājienā. Pirmo reizi tas notika tikai 58./59. gada sezonā, taču pat tad viņi strauji atguvās.
