Nav Jokiča, nav ballītes? Serbija joprojām ir neticami spēcīga
Serbijas basketbola valstsvienība allaž bijusi starp favorītēm uz medaļām lielajos turnīros, un situācija nav mainījusies arī pirms šī gada FIBA Pasaules kausa. Pat tad, ja serbi sāks savu dalību turnīrā 25. augustā bez viena no pasaules labākajiem spēlētājiem Nikola Jokiča.
Pēc garas un nogurdinošas iepriekšējās sezonas, kurā Denver Nuggets izcīnīja kluba pirmo Lerija O’Braiena trofeju, Jokičs, gluži saprotami, vēlas atpūsties. Tomēr Serbijas izlases galvenais treneris Svetislavs Pešičs un Bogdans Bogdanovičs (Atlanta Hawks) mēģina visu iespējamo, lai pierunātu uz dalību savas valstsvienības spožāko zvaigzni.
Jokičam iepriekšējā sezona beidzās vien 13. jūnijā pēc tam, kad visas sezonas garumā viņš kopumā bija aizvadījis 89 spēles un NBA izslēgšanas spēļu laikā vidēji spēlē pavadījis 39,4 minūtes. Tas ir neapšaubāmi smags darbs gan garīgi, gan fiziski pat vissīkstākajiem spēlētājiem.
Arī Vasilije Miciča prombūtne neatvieglo Serbijas situāciju. Divkārtējais Eirolīgas čempions pagājušajā sezonā mocījās ar savainojumiem un nolēma beidzot izmēģināt laimi NBA. 196 cm garais aizsargs pievienojās Oklahoma City Thunder un nu koncentrējas uz pielāgošanos jaunajiem komandas biedriem un gatavošanos debijas sezonai savā sapņu līgā.
Solīds sākumsastāvs
Šo divu galveno spēlētāju prombūtne liek uzdot jautājumu – vai Serbijai joprojām ir potenciāls cīnīties par medaļām? Un tomēr Serbijas izlasē talantu un potenciāla netrūkst. Protams, Jokičs un Mičičs krietni uzlabotu valstsvienības izredzes, tomēr, lai gan abi piedalījās pagājušā gada EuroBasket turnīrā, Serbija jau izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā piekāpās Itālijai. Uzvārdi uz papīra var izklausīties iespaidīgi, taču tie ne vienmēr garantē panākumus!
Skatoties uz Serbijas starta piecinieku šim Pasaules kausam, tas neapšaubāmi iedveš cerību. Komandu vadīs Bogdanovičs, kurš pagājušajā sezonā Hawks rindās vidēji spēlē guva 14 punktus, izcīnīja 3,1 atlēkušās bumbas un realizēja 2,8 rezultatīvas piespēles. Tāpat jāatzīmē, ka no trīspunktu līnijas viņš atzīmējās ar iespaidīgu 40,6% precizitāti.
Līdzās viņam varētu spīdēt Eirolīgas zvaigzne Marko Guduričs. Viņš nupat aizvadīja savu līdz šim labāko sezonu Eirolīgā, vidēji spēlē Fenerbahçe sastāvā gūstot 12,3 punktus, realizējot 3,2 rezultatīvas piespēles un izcīnot 3 atlēkušās bumbas. Guduričam un Bogdanovičam ir dažas līdzības, piemēram, abi ir visefektīvākie, kontrolējot bumbu.
No trešās pozīcijas, iespējams, varētu startēt Ognjens Dobričs, kurš pierādījis sevi kā vienu no labākajiem aizsargiem Eirolīgā. Šis ir tikai loģisks lēmums, lai papildinātu Guduriča un Bogdanoviča uzbrūkošo duetu.
Aizsardzībā situācija ir diezgan skaidra. Spēka uzbrucēja vieta pieder Filipam Petruševam, kurš Eirolīgā piedzīvoja savu izrāviena sezonu un vasarā pievienojās NBA klubam Philadelphia 76ers. Interesanti, ka Petruševs pagājušajā sezonā nomainīja pozīciju, no centra pārejot uz spēka uzbrucēju, kas galu galā attaisnojās ar labiem rezultātiem.
No sākuma centra pozīcijas neviens nespēj izstumt Nikola Milutinovu. 212 cm garais centrs, kurš tagad spēlē Olympiacos, ir viens no labākajiem Eiropā savā pozīcijā, izceļoties ar izcīnītajām atlēkušajām bumbām un ciešo aizsardzību.
Komanda ar Bogdanoviču, Guduriču, Dobriču, Petruševu un Milutinovu tās sastāvē spēj sagādāt galvassāpes jebkuram pretiniekam. Šī kombinācija ir labi līdzsvarota, un tajā ir gan solīda aizsardzība, gan lieliski punktu guvēji. Komandā ir spēlētāji, kuri spēj pieņemt izaicinājumus dodoties viens pret vienu un efektīvi izmantot atblokus. Tāpat visi, izņemot Milutinovu, ir bīstami arī no trīspunktu līnijas.
Arī uz soliņa kvalitātes netrūkst
Augstas kvalitātes sākumsastāvs ir tikai viena daļa no veiksmes formulas. Komandai ir nepieciešami cītīgi sākumsastāva spēlētāji un spēlētāji, kuri spēj kontrolēt uzbrukumu brīžos, kad Bogdanovičs un Guduričs paņēmuši atpūtas pauzi. Eirolīgas fani ļoti labi zina, piemēram, Nemanju Nedoviču un Vanju Marinkoviču, kuri spēj demonstrēt iespaidīgus punktu gūšanas rādītājus.
Runājot par spēcīgu aizsardzību, Dobričam palīdzēt spēs Urošs Trifunovičs, Ognjens Jaramazs un Aleksa Avramovičs. Tikmēr Aleksejs Pokuševskis un Alens Smailagičs var nodrošināt galvenajiem spēlētājiem tik ļoti nepieciešamās atpūtas minūtes. Tātad, neatkarīgi no kura aspekta skatās, Serbija joprojām ir lieliska pretendente pat bez Jokiča un Miciča.
Lai cik dīvaini tas izklausītos, runājot par spēles leģendu, Serbijas potenciāli lielākā vājība slēpjas tās treneru kolektīvā. Jā, Pešičs ir pasaules un Eiropas čempions, taču pēdējo zelta medaļu viņam izdevās izcīnīt vien pirms 21 gada. Pešiča vadībā Serbija pagājušā gada EuroBasket turnīrā ieņēma neapmierinošu devīto vietu.
Pasaules kausa izcīņā Serbija kopā ar Dienvidsudānu, Ķīnu un Puertoriko spēlēs B grupā. Trīs uzvaras šai Eiropas izlasei ir gandrīz kā pienākums.
