Neliels ieskats 2024. gada Parīzes Olimpiskajās spēlēs

Jūlija beigās un augusta sākumā Mīlestības pilsēta būs veiksmes un neveiksmes, sapņu un murgu, lepnuma un aizspriedumu lieciniece. Līdz 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē — oficiāli XXXIII olimpiādes — ir atlikuši mazāk nekā četri mēneši.

Parīze vienmēr ir laba ideja.

2024. gada Olimpiskās spēles sastāvēs no 32 sporta veidiem, kas ietvers 329 notikumus, un tajās piedalīsies 10 500 sportisti (vairāk vai mazāk). Nav nekādu šaubu, olimpiskās spēles joprojām ir lielākais vairāku sporta veidu koppasākums pasaulē intereses un nozīmes ziņā. Šīs ir sacensības, kurās visi vēlas izcelties. Nu, gandrīz visi.

Parīze kļūs par otro pilsētu pēc Londonas (1908., 1948. un 2012. gadā), kurā vasaras olimpiskās spēles tikušas aizvadītas trīs reizes; 2024. gadā tiks atzīmēta 1924. gada Parīzes simtgade. Tāpat tās tika rīkotas arī 1900. gadā. Tā būs pirmā olimpiāde, kas rīkota Francijā pēdējo 32 gadu laikā, kopš 1992. gada Albērvilas ziemas spēlēm. Iesaistītas būs vēl 16 Francijas pilsētas, kā arī Taiti – satriecoša sala otrā pasaules malā.

Atklāšanas ceremonija paredzēta 26. jūlijā. Pirms “oficiālā protokola” sākšanas Trokadero (pazīstams arī kā mauriņš Eifeļa torņa priekšā), sportisti tiks pārvadāti ar laivām pa Sēnas upi, šķērsojot Luvru, Dievmātes katedrāli un citus ievērojamus vēsturiskos un apskates objektus.

Atklāšanas ceremonija varētu piesaistīt līdz pat pusmiljonam skatītāju, Parīzi olimpisko spēļu laikā potenciāli apmeklējot 15 miljoniem. Diezgan liels kāpums, ja salīdzina ar 2020. gada Tokijas spēlēm kuras Covid dēļ, protams, notika aiz slēgtām durvīm un bez skatītājiem. Šovasar šādu bažu nebūs. Šī būs ballīte ikvienam.

Pirms simts gadiem

Bet vispirms neliels ceļojums vēsturē. 1924. gadā 17 sporta veidos (126 posmos) kopā startēja 3089 sportisti. No tiem 135 bija sievietes, pretstatā mūsdienu vienlīdzībai. Tās bija pēdējās spēles, ko organizēja “mūsdienu olimpisko spēļu tēvs” Pjērs de Kubertēns; tās bija pirmās spēles, kurās tika izmantots olimpiskais moto Citius, Altius, Fortius (ātrāk, augstāk, spēcīgāk).

1924. gadā uz olimpiādi pirmo reizi ieradās Ķīna, Ekvadora, Īrija, Lietuva un Urugvaja (piedalījās visi, atskaitot Ķīnu), savukārt Latvija un Polija piedalījās pēc debijas 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs – pirmajā ziemas olimpiādē, kas notika Alpu vidū gleznainajā Šamonī.

Leģendārais somu skrējējs Pāvo Nurmi izcīnīja piecas zelta medaļas – individuāli gan 1500, gan 5000 metros, sacensību startiem esot vien stundas attālumā, gan arī 3000 m komandu skrējienā un abos krosos (individuālajā un komandu). Viņš, iespējams, būtu bijis pretendents arī uz 10 000 m (distancē, kuru viņš savas karjeras laikā noskrējis 17 reizes un ne reizi nezaudējis), taču Somijas amatpersonas viņam to liedza.

1981. gada Oskaru ieguvusī filma “Chariots of Fire” iemūžināja britu skrējējus Haroldu Abrahamsu un Ēriku Lidelu, kuri 1924. gadā Parīzē uzvarēja attiecīgi 100 m un 400 m distancēs; Lidels, nelokāms kristietis, atteicās piedalīties īsākajā distancē, jo tā notika svētdienā. Vēl viens spēļu varonis bija amerikāņu treka sportists Harolds Osborns, kurš izcīnīja zelta medaļas gan desmitcīņā, gan augstlēkšanā.

Pirmo reizi kanoe airēšana bija paraugdemonstrējuma sporta veids, taču jau 12 gadus vēlāk tā pievienojās pilnai slodzei un vēl simts gadus vēlāk – 2024. gadā tiks izdalīti 16 (!) medaļu komplekti –, savukārt vienīgais sporta veids, kuru vairs nav paredzēts iekļaut, ir polo. Tā dalība olimpiskajās spēlēs ilga no 1900. līdz 1936. gadam. Basku pelota (populāra spēle Basku zemē, nedaudz līdzīga skvošam), la canne (franču cīņas māksla ar spieķiem kā ieročiem) un savate (franču kikbokss) arī bija daļa no demonstrācijas programmas.

Simts gadus vēlāk

Pasaule tagad ir nedaudz savādāka. Organizatori īsi apsprieda e-sporta ieviešanu kaut kādā formā kā paraugsporta veidu, kurš tika piedāvāts iekļaušanai 2017. gadā, taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja to atgrūda. Tā vietā pēc debijas 2020. gada olimpiskajās spēlēs atgriezīsies skeitbords, sporta kāpšana un sērfošana, savukārt beisbols/softbols (tas atgriezīsies 2028. gadā) un karatē tika izlaisti.

Vienīgais jaunais sporta veids būs breiks (izdomāts īss nosaukums breika dejām, kas acīmredzot pazīstams arī kā b-boying vai b-girling), nepārprotams mēģinājums pievērst jauniešu uzmanību. Lai gan tā izcelsme datēta 1970. gadu sākumā Ņujorkā, tā ir ļoti populāra arī multikulturālajā Francijā. SOK bija svarīgi iekļaut paraugdemonstrējumu sporta veidus, kas piesaistītu vietējo iedzīvotāju interesi.

Teahupo’o ciematā Taiti, 15 716 km attālumā no Parīzes, paredzēts rīkot sērfošanas sacensības; Teahupo’o atrodas Taiti dienvidrietumu krastā, Klusā okeāna vidū, un tā ir pazīstama ar vissmagākajiem viļņiem pasaulē. Tomēr vietējie iedzīvotāji nav pārāk dedzīgi, tāpēc diskusijas par atrašanās vietu joprojām ir atklātas.

Kas attiecas uz sportistiem, kurus nākamās paaudzes ar prieku atcerēsies, laiks rādīs. Laikā, kad labākie sportisti ir uzmanības centrā, rezultāti un rekordi ir svarīgi. Maiklu Felpsu atcerēsies līdz brīdim, kad kāds izcīnīs vairāk zelta medaļu (viņš šobrīd ir vadībā ar 23, tuvākajiem aktīvajiem sportistiem ir septiņi); Useins Bolts būs visu laiku izcilākais sprinteris, līdz kāds izdarīs to, ko darīja viņš, un vēl vairāk. Lai būtu lielisks, ir svarīgi pārkāpt robežas.

Kā teikts Parīzes 2024. gada moto, “Ouvrons grand les Jeux” — spēles plaši atvērtas. Olimpiādes izskaņā Stade de France stadionā 11. augustā, cerams, ka visas runas būs par varoņiem. Jaunajiem un vecajiem. Lai kas arī notiktu, mēs noteikti vienmēr atcerēsimies Parīzi.