NHL zvaigzne atnāca, ieraudzīja un uzvarēja. Taču tā nebija čehu panākumu formula

Nebūtu brīnums, ja čehu hokeja fani patiešām būtu cerējuši, ka Bostonas Bruins pēc iespējas ātrāk izkritīs no NHL izslēgšanas spēlēm. Protams, viņi vēlējās, lai viens no līgas labākajiem spēlētājiem Davids Pastrņāks gūtu panākumus, būdams viņu tautietis, bet tajā pašā laikā pasaules čempionāts tika aizvadīts Prāgā un Ostravā…

Bruins sezona noslēdzās 17. maijā, tieši septiņas dienas pēc pasaules čempionāta sākuma. Gan Pastrņāks, gan Pāvels Zača steidzās pievienoties izlasei, neskatoties uz nogurumu no klubu sezonas. Viņi abi paziņoja, ka, ja vien būs pietiekami veseli, viņi vienmēr būs blakus savai valstij. Pastrņāks izlasei pievienojās ar mokošu gūžas savainojumu, un pirms pasaules čempionāta klubs viņam paziņoja, ka čeham noteikti jāveic operācija.

Pastrņākam, kurš pēdējās divās NHL sezonās Bruins sastāvā bija guvis virs 100 punktiem, pirms sezonas bija divi lieli mērķi: izcīnīt Stenlija kausu vai pasaules čempionāta zeltu. Četrās pasaules čempionāta spēlēs viņam izdevās gūt tikai vienus vārtus, taču savu šaujampulveri viņš pietaupīja īstajam brīdim.

Pēc pusfināla uzvaras pret Zviedriju, kas beidzās ar 7:3, Pastrņākam tika jautāts, vai viņš ir taupījis savus vienīgos vārtus turnīrā priekš finālā. “Mums nav vajadzīgi mani vārti, un, cerams, mums tie nebūs vajadzīgi arī finālā”, viņš iesāka savu atbildi. “Man īsti nerūp vārtu guvumi. Es palīdzu komandai, cik varu, un vispār nedomāju par savu statistiku. Protams, būtu jauki gūt vārtus, bet, ja tas nenotiks, tas mani traucētu tikai tad, ja mēs zaudēsim finālu”. Par laimi čehiem viņu lielākā zvaigzne tika atbrīvota no šādām sirdssāpēm.

Finālā starp Čehiju un Šveici vēl trešā perioda vidū rezultāts bija 0:0, kad Pastrņāks raidīja ripu garām Šveices vārtsargam Leonardo Dženoni. Visa valsts priecājās, un, kad Davids Kempfs 19 sekundes pirms spēles beigu signāla raidīja ripu tukšos vārtos, varēja sākties svinības.

Nevar nenovērtēt arī Zača ieguldījumu cīņā par zelta medaļu. Čehijas hokeja eksperti atzīmēja, ka tieši viņš vislabāk neitralizējis Šveices zvaigznes Kevinu Fialu un Niko Hišeru. Duetam aizvadīja lielisku pasaules čempionāts: pirmais atnesa 13, bet otrais 11 punktus. Fiala tika nosaukts arī par turnīra vērtīgāko spēlētāju, kļūstot par otro šveicieti, kurš nopelnījis šo balvu pēc Romāna Josi 2013. gadā, kad Šveice atkal izcīnīja sudrabu.

Čehija svētdien izcīnīja savu septīto titulu un pirmo kopš 2010. gada.

Smēlās iedvesmu no Vācijas un Latvijas

Protams, liela atzinība pienākas arī uzvarētāju galvenajam trenerim Radimam Ruļikam. 58 gadus vecais treneris ilgu laiku bijis saistīts ar dažādām Čehijas izlases vecuma grupām un bijis trenera asistents, kad valstsvienība 2005. gadā tika kronēta par pasaules čempioni.

Tomēr šī gada pasaules čempionāts viņam bija pirmais kā vīriešu valstsvienības galvenajam trenerim. Neskatoties uz fantastisko debiju, Ruļiks visa turnīra garumā pat negribēja dzirdēt runas par to, ka viņš ir fantastisks treneris un viņam ir bijusi lielākā loma šajā panākumā. Viņš tikai uzteica spēlētājus, kuri savukārt slavēja tikai treneri un savus komandas biedrus.

Ruļiks lieliski saprata, ka uz Čehiju pašmāju pasaules čempionātā bija lielas cerības, kas uz spēlētājiem radīja lielu spiedienu. Lai redzētu, kurš salūzīs zem spiediena, treneris uz pēdējo Brno notikušo treniņnometni uzaicināja vairāk spēlētāju, nekā bija uz turnīru, lai redzētu, kā viņi tiks galā ar garīgo spiedienu.

Pēc trenera teiktā, viņš pret spēlētājiem izturējies ļoti skarbi un bijis ārkārtīgi prasīgs. “Pasaules čempionātā es tāds nebiju. Es izvēlējos spēlētājus Brno, un esmu priecīgs, ka viņi pierādīja savu augsto līmeni”, pēc fināla medijiem sacīja Ruļiks.

Lai izvairītos no stresa, Ruļiks turnīra laikā neizmantoja internetu. Šo soli viņš spēra pēc Brno nometnes, pēc kuras izlasīja rakstu, kurā teikts, ka pieņēmis nepareizus lēmumus, izvēloties spēlētājus turnīram. Protams, tie izrādījās tikai skābi viedokļi…

Ruļiks palika uzticīgs arī citam lēmumam. Pasaules čempionāta laikā viņš stāstīja par to, kā Čehijai bija jāspēlē kā komandai, un pēc Šveices uzvarēšanas deva mājienus, ka viņš iedvesmojies no pagājušā gada turnīra pārsteigumiem, Vācijas un Latvijas, kurā pirmā pārsteidzoši ieguva sudrabu, bet otrā bronzu. “Kad es viņus vēroju, sapratu, ka viņi guva panākumus tikai tāpēc, ka spēlēja saliedēti”, atzīmēja treneris.

Čehu komandas garu uzsvēra arī aizsargs Radko Gudass: “Turnīra gaitā mums pievienojās pasaules klases spēlētāji, taču viņi pielāgojās sistēmai, un neviens nespēlēja individuāli. Uz ledus vienmēr bija piecu cilvēku vienība, kas darbojās kopā”.

Vislabāk to rezumēja leģendārais Jaromirs Jāgrs. Viņš teica: “Ne visi ticēja mūsu komandai, un tas, iespējams, palīdzēja viņiem saliedēties. Tas, ka Pastrņāks, Zaha un Martins Nečass pievienojās no NHL, būtiski paaugstināja mūsu līmeni. Tomēr, neskatoties uz viņu pievienošanos, komandas cīņasspars un vēlme kaut ko sasniegt palika nemainīga”.

Čehija ir hokeja lielvalsts

Pasaules čempionāts labi beidzās ne tikai mājiniekiem, bet arī turnīra rīkotājiem. Hokeja valstī notikušā turnīra spēles apmeklēja aptuveni 800 000 skatītāju, uzstādot jaunu pasaules čempionāta apmeklētības rekordu, kas kopš 2015. gada pieder pašiem čehiem.

Šis ir lielisks piemērs tam, cik hokejs ir svarīgs čehiem, par ko liecina arī fakts, ka 76% Čehijas televizoru bija ieslēgti sestdienas pusfinālam pret Zviedriju.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidents Liks Tardifs sacīja, ka katru reizi, kad pasaules čempionāts notiek Čehijā, viens ir kristāldzidrs – valsts sirds sitas hokeja ritmā. “Kad mums ir IIHF kongresi, cilvēki ir ļoti pārsteigti un patiesībā ir nedaudz skaudīgi, ka čehu aizraušanās ar hokeju ir tik liela”.

Ar pasaules čempionāta zeltu kabatā čehi tagad pievērš uzmanību uzvarām olimpiskajās spēlēs. Nākamās ziemas spēles notiks Itālijā 2026. gadā, kur tikko kronētie pasaules čempioni cer izbeigt 28 gadus ilgušo sausumu – viņu vienīgais olimpiskais zelts pagaidām nāk no 1998. gada Nagano spēlēm, kurās vēsturē iegāja Jāgrs, Dominiks Hašeks un citi izcilnieki.

Protams, vēl ir krietni pāragri prognozēt, kā čehiem veiksies olimpiskajās spēlēs, jo, piemēram, vēl nav skaidrs, vai NHL realizēs ziemas spēļu pauzi vai nē.

Čehija ir hokeja nācija, un viņiem tik un tā ir ļoti spēcīga komanda, taču ar Pastrņāku priekšgalā daudz labāk būtu mērķēt uz olimpisko zeltu.