Robertu Karluša laiks ar Anži beidzās ar lielu blīkšķi. Avots: Imago Images
Robertu Karluša laiks ar Anži beidzās ar lielu blīkšķi. Avots: Imago Images

No Real Madrid uz Krieviju: Robertu Karluša trakais ceļojums

Futbols OlyBet 27.09.2024

Robertu Karlušs. Vārds, ar kuru nav jāiepazīstina neviens patiess futbola fans. Bet, lai gan viņa karjera ir bijusi piepildīta ar neaizmirstamiem mirkļiem, tajā ir dažas nodaļas, par kurām lielākā daļa cilvēku nemaz nezina. Un šeit pie apvāršņa parādās OlyBetTV jaunā rakstu sērija!

Pazīstams kā viens no vēsturē leģendārākajiem kreisās malas aizsargiem, Karlušs savu divu desmitu gadu karjerā spēlēja deviņos klubos. Kamēr viņš savus izcilākos gadus pavadīja, izcīnot četrus La Liga titulus un trīs Čempionu līgas trofejas ar Real Madrid, kas ir bijusi viņa karjeras dīvainākā sadaļa? Tas notika Krievijā ar Anzhi Makhachkala.

Krievijas klubs Anzhi, kas šobrīd atrodas futbola vēstures mēslainē, tika dibināts 1991. gadā Mahačkalā, Dagestānas galvaspilsētā, republikā, kas atrodas starp Čečeniju un Kaspijas jūru.

Pirmo reizi klubs pakāpās uz Krievijas augstāko divīziju 2000. gadā, taču tur nenoturējās pārāk ilgi, trīs sezonas vēlāk atkāpjoties uz otro līgu. Otrā iespēja augstākajā līgā radās 2010. gadā, taču pat tad viņi tik tikko izdzīvoja, izdzīvojot tikai ar trīs punktu starpību.

Taču viss mainījās 2011. gada janvārī, kad klubu “nopirka” miljardieris Suleimans Kerimovs, viens no 150 pasaules bagātākajiem cilvēkiem tajā laikā, kā liecināja Forbes. Ak jā, ar “nopirka” mēs domājām tika uzdāvināts – Dagestānas prezidents pasniedza Kerimovam klubu apmaiņā pret solījumu pacelt Anzhi jaunos augstumos.

Mēneša laikā Kerimovs parādīja savus finansiālos muskuļus, un Anzhi devās mežonīgā iepirkšanās skrējienā, savācot brazīliešu aizsargu Žuau Karlušu (Genk), pussargu Žucilei (Corinthians), uzbrucēju Djego Tardelli (Atletico Madrid), marokāņu malējo uzbrucēju Mbarku Bousufu (Anderlecht), un, lai noslēgtu sarakstu, arī šī stāsta varoni Robertu Karlušu.

Anzhi bija “pievilcīgs”

Lai gan Karlušam tolaik bija jau 37 gadi, viņš tika uzskatīts par stūrakmens spēlētāju, ap kuru Anzhi varēja būvēt savu komandu. “Man bija piedāvājumi no daudziem klubiem visā pasaulē, bet Anzhi piedāvājums bija vispievilcīgākais. Saruna ar kluba prezidentu arī mani pārliecināja, un lēmumu pieņēmu ļoti ātri. Uzreiz varēju pateikt, ka man ir darīšana ar nopietniem cilvēkiem. Man patika viņu projekts”, sacīja Karlušs, sajūsmā par pārcelšanos.

Un kāpēc gan lai viņš nebūtu sajūsmā? Neskatoties uz to, ka viņš nerunāja krieviski (lai gan viņš brīvi runā portugāļu, spāņu, angļu un itāļu valodā), nekad nebija dzirdējis par Mahačkalu vai runājis ar galveno treneri Gadži Gadžijevu, Karlušam bija 10 miljoni iemeslu (eiro) pievienoties Anži klubam — viņam apsolītā alga par līgumu uz 2,5 gadiem!

“Man tas ir jauns izaicinājums un jauna pieredze. Cerams, ka varu darīt visu iespējamo un izcīnīt trofejas ar savu jauno klubu”, optimistiski sacīja brazīlietis.

Karlušs bija tikai sākums. Līdz vasarai Anzhi bija pievienojuši vēl vairāk zvaigžņu: kamerūniešu uzbrucēju Samuelu Eto’o (no Inter Milan), krievu zvaigzni Juriju Žirkovu (no Chelsea), Ungārijas kapteini Balāšu Džudžāku (no PSV Eindhoven) un beļģu uzlecošo zvaigzni Mehdi Karselu (no Standard Liège).

Laiks kā spēlētājam-trenerim

Bet, neskatoties uz lielajiem vārdiem, trofejas nenāca. Anzhi izkrita no Krievijas kausa izcīņas jau astotdaļfinālā, un līgas sezonas vidū, komandai ieņemot septīto vietu, bija skaidrs, ka Gadžijevs nebija tas cilvēks, kurš šo zvaigžņoto komandu varētu aizvadīt līdz titulam.

Pēc Gadžijeva atlaišanas Robertu Karlušs pārņēma spēlētāja/trenera pienākumus un izvirzīja komandu uz piekto vietu. Papildus tam viņš paspēja doties laukumā 28 spēlēs un gūt piecus vārtus, līdz tam laikam spēlējot galvenokārt kā aizsardzības pussargs.

Saprotot, ka nepieciešami lielāki tēriņi, Kerimovs vēl vairāk atraisīja savu naudas maku un piesaistīja slaveno treneri Gūsu Hidinku, kura pirmais līgums bija Kongo centra aizsargs Kristofers Samba (no Blackburn Rovers).

Tikmēr Karlušs paziņoja, ka dosies pensijā, tomēr ne uzreiz. Viņš plānoja “pakārt bučus” sezonas beigās, taču tikai tāpēc, lai varētu vēl vairāk veltīt sevi klubam. “Lai gan mans [spēlēšanas] līgums ar Anzhi beidzas, es turpināšu kā prezidenta Suleimana Kerimova palīgs, jo ar viņu man ir līgums uz mūžu. Viņš ir lūdzis mani palīdzēt izveidot kluba struktūru nākamajiem 10 gadiem”, sacīja Karlušs, kurš 2012. gada augustā kļuva par kluba sporta direktoru.

Sāpīga avārija

Karlosa vadībā Anzhi turpināja tērēt lielus līdzekļus, iegādājoties Lasanu Diaru no Real Madrid un Viljanu no Shakhtar Donetsk. Viņi pat atvēra Dagestānas pirmo jaunatnes akadēmiju, kuru vadīja bijušais Igaunijas izlases treneris Jelle Goes.

Taču, neskatoties uz visām pūlēm, trofejas palika nenotveramas. Anzhi 2012./13. gada sezonā Krievijas Premjerlīgā ieņēma trešo vietu un iekļuva Krievijas kausa finālā, tikai pēc soda sitieniem zaudējot Maskavas CSKA. Prezidentam Kerimovam ar to nepietika.

Un tikpat ātri, kā bija atvēris maku, Kerimovs to aizcirta. Viņš par divām trešdaļām samazināja Anzhi 138 miljonu eiro budžetu, izraisot masveida izceļošanu. Tikai trīs nedēļu laikā VISI zvaigžņu spēlētāji, tostarp Robertu Karlušs bija prom, brazīlietim pārceļoties uz Turcijas Sivasspor kā galvenajam trenerim.

Tikmēr Anzhi devās brīvajā kritienā, galu galā izkrītot uz Krievijas trešo divīziju un 2022. gadā pasludinot bankrotu. Patiešām, klubs vairs nepastāv.


OlyBet

This piece of content has been lovingly crafted by the hard-working sports people of OlyBet. Hope you like it!

Dalīties