Olimpiskās ikonas: Maikls Felpss un viņa astoņas zelta medaļas

Nav šaubu, ka Maikls Felpss ir labākais un veiksmīgākais peldētājs pasaules vēsturē. Amerikānis ir 27-kārtējs pasaules čempions un 23-kārtējs olimpiskais čempions, kurš karjeras virsotni sasniedza pirms 16 gadiem Pekinā.

Felpss devās uz spēlēm Ķīnas galvaspilsētā ar skaidru mērķi: pārspēt Marka Špica rekordu. Amerikānietis 1972. gada Minhenes olimpiskajās spēlēs izcīnīja septiņus zeltus, katru reizi uzstādot pasaules rekordu.

Protams, pasaules rekordi interesēja arī Felpsu, taču viņa mērķis bija izcīnīt par vienu zeltu vairāk nekā Špicam. Peldētāja, kuru dēvēja par lidojošo zivi, misija bija šķietami neiespējama. Jā, astoņi zelti būtu bezprecedenta gadījums, taču 2004. gadā Atēnās viņš bija ieguvis jau sešus zeltus un divas bronzas. Cik labi būtu šīs trešās vietas iemainīt pret pirmajām, vai ne?

Felpss nedaudz vairāk kā mēnesi pirms Pekinas savu spēku demonstrēja ASV olimpiskās komandas izmēģinājumos. Viņš laboja divus pasaules rekordus un būtībā bija nepārspējams.

Prāta spēles Felpsu nemulsināja

Olimpiskajās spēlēs Felpsa pirmajos sešos posmos viss noritēja tā, kā vajadzētu. Viņš ieguva vienu zeltu pēc otra, vairākkārt pārspējot savus pretiniekus un labojot vienu pasaules rekordu pēc otra. Līdz 100 metriem tauriņstilā Felpss bija pielīdzinājis savu zelta medaļu skairu no Atēnām.

Septītajās sacensībās viņa lielākais konkurents bija ASV dzimušais serbs Milorads Čavičs. Pirms fināla eiropietis bija bravūras pilns un teica: “Felpsam nāktu par labu, ja viņš zaudētu. Būtu jauki, ja vēsturnieki runātu par viņa septiņiem zeltiem un to, kā viņš astoto zaudēja kādam puikam. Es gribētu būt tas puika”.

Felpss vēsi uztvēra Čaviča vārdus un atbildēja: “Kad cilvēki saka tādas lietas, tas mani aizrauj vairāk par visu”.

Čavičs nebija pirmais, kurš mēģināja salauzt Felpsu ar prāta spēlēm. Pirms 4 x 100 metru brīvā stila stafetes līdzīgi bija runājis arī franču leģenda Alēns Bernārs, bet amerikānis jau atkal atbildēja ar stoisku mieru, sakot, ka tas tikai vairoja viņa motivāciju. Kad fināls bija beidzies, Felpss baudīja zeltu, bet franču enkuram Bernāram nācās samierināties ar sudrabu.

100 metru tauriņstila fināls bija viens no aizraujošākajiem olimpisko spēļu vēsturē. Felpss un Čavičs bija plecu pie pleca. Galu galā amerikānietis uzvarēja tikai ar 0,01 sekundes pārsvaru. Lai arī Čavičs viņu grūda līdz galam, Felpss neuzrādīja pasaules rekordu. Tomēr viņš sasniedza olimpisko rekordu līdz 50,58, kas pastāvēja astoņus gadus, līdz to pārspēja singapūrietis Džozefs Skolings.

Tā kā Čaviča zaudējums bija ļoti sīvs, Serbija iesniedza protestu. Starptautiskā peldēšanas federācija (FINA) izskatīja un rūpīgi pārbaudīja ierakstus no visiem leņķiem, līdz tomēr apstiprināja Felpsa triumfu. Čavičs to pieņēma un vēlāk savā emuārā rakstīja: “Nav nekas nepareizs, ja zaudē labākajam peldētājam, kāds jebkad ir bijis”.

Uzvarot eiropieti, Felpss laboja Špica rekordu. Viņš arī kļuva par trešo sportistu olimpisko spēļu vēsturē, kurš vienās spēlēs izcīnījis piecus zeltus. Amerikānis pievienojās ātrslidotājam Ērikam Heidenam (1980. gadā Leikplesidā) un vingrotājam Vitālijam Šerbo (1992. gadā Barselonā).

Rekordi ir domāti, lai tos pārspētu

Nākamajā dienā Felpss turpināja rakstīt vēsturi. 4 x 100 metru kompleksajā stafetē viņš triumfēja kopā ar Brendanu Hansenu, Āronu Peirsolu un Džeisonu Lezaku. Leģenda peldēja trešo posmu, par pussekundi pavirzot ASV no trešās vietas uz pirmo. Amerikāņi uzstādīja vēl vienu pasaules rekordu, un, kas ir vēl svarīgāk, Felpsam tagad bija astoņi zelti no Pekinas, par vienu vairāk nekā Špicam Minhenē.

Starp citu, Felpsa astoto zeltu no tribīnēm vēroja viņa izcilais elks un bijušais sīvais konkurents Īans Torps, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem brīvā stila peldētājiem un kura trofeju kabinetā ir 13 pasaules čempionu tituli un pieci olimpiskie zelti.

Pirms Pekinas Torps uzskatīja par ļoti maz ticamu, ka Felpss izcīnīs astoņus zeltus. Felpsu tas neatturēja. Viņš uzlīmēja uz sava skapīša austrālieša teiktos vārdus un smēlās no tiem motivāciju.

Pēc stafetes Torps apsveica Felpsa māti un pašu vēstures veidotāju. “Es patiešām lepojos ar viņu”, sacīja bijušais peldētājs. “Ne tikai tāpēc, ka viņš izcīnīja astoņus zeltus. Drīzāk tas ir tas, cik ļoti viņš ir nobriedis par lielisku cilvēku. Nekad savā dzīvē neesmu bijis tik laimīgs, ka man ir pierādīts, ka esmu kļūdījies”.

Tā vietā, lai lepotos ar saviem astoņiem zeltiem, Felpss gudri rezumēja savu varoņdarbu: “Rekordi ir paredzēti, lai tos pārspētu. Ikviens var paveikt jebko, ja viņš tam piekaļ savu prātu”.

Tik iespaidīga olimpiāde izraisīja skeptiķu šaubas. Tika runāts, ka astoņi zelti ir pārāk labi, lai būtu patiesība. Tāpat izskanēja spekulācijas, ka Felpss lietojis dopingu, taču viņš bija tīrs pirms Pekinas, tās laikā un arī pēc tam.

Lai gan Pekinā paveiktais bija iespaidīgs, Felpss, iespējams, ir pelnījis visvairāk uzslavu par tik ilgu noturēšanos topā. Viņa karjerā bija daži pārtraukumi, un pēc 2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm viņš krita depresijā un pat domāja par pašnāvību, taču amerikānis pārvarēja visus viņa ceļā mestos šķēršļus.

Viņa pirmā nozīmīgā medaļa tika izcīnīta 2001. gada pasaules čempionātā, bet pēdējā 15 gadus vēlāk – Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Viņa triumfi un pasaules rekordi iezīmēja gandrīz visas sezonas starp tām.