Olimpiskās ikonas: Sirsnīgs stāsts par kopīgu zelta medaļu
Vieglatlēti Džanmarko Tamberi un Mutazs Esa Baršims ir tuvi draugi jau gadiem. Tajā pašā laikā viņi ir arī sīvi konkurenti, jo abi ir vieni no pasaules labākajiem augstlēcējiem.
2021. gada Tokijas olimpisko spēļu augstlēkšanas finālā bija liela konkurence. No 13 sportistiem desmit pārvarēja 2,30 metru atzīmi, astoņi pārsniedza 2,33 metrus, bet pieci vīri pārlēca pāri 2,35 metriem. Itālis Tamberi un Kataras Baršims bija vienīgie, kas savā pirmajā mēģinājumā pārvarēja katru augstumu līdz 2,35 metriem un dalīja vadību.
Labākais trijnieks tika noteikts 2,37 metru augstumā. Baršims, Tamberi un baltkrievs Maksims Nedasekau to īstenoja jau pirmajos mēģinājumos. Tajā pašā laikā Brendons Starks un Dienvidkorejas rekordists Vū Sangjeoks to nespēja paveikt.
Starks un Sangjeoks pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma izvēlējās izlaist 2,37 metrus un doties uz 2,39 metriem, lai būtu iespēja izcīnīt medaļu. Abi cieta neveiksmi, tāpat kā Baršims, Tamberi un Nedasekau, Pēdējais tomēr nodrošināja trešo vietu pēc mēģinājumu skaita.
Amatpersonas ieteica rīkot izšķirošo raundu starp Tamberi un Baršimu, jo noteikumi nevarēja izšķirt duetu. Tas nozīmētu, ka katram sportistam būtu jāveic viens mēģinājums pakāpeniski pazemināt augstumu, līdz tikai viens pārlēktu latiņai.
Tomēr 2009. gada noteikumu izmaiņas ļāva sportistiem dalīt medaļu, ja abi tam piekrita. Gan Tamberi, gan Baršims to apstiprināja, abi draugi saskatījās un nolēma dalīt olimpisko zeltu!
Tamberi solījums sev
Abiem stāvēšana uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena bija ļoti nozīmīgi. Baršimam tas bija pirmais olimpiskais zelts līdzās diviem sudrabiem, savukārt Tamberi Tokijā nopelnīja savu pirmo olimpisko medaļu.
Ja liktenis būtu bijis laipnāks, Tamberi, iespējams, būtu nodrošinājis olimpisko medaļu jau agrāk. 2016. gadā Riodežaneiro olimpisko spēļu sezonas laikā viņš bija nepārspējams telpās, taču īsi pirms izlidošanas uz Brazīliju salauza potīti.
Tamberi bija jāvalkā ģipsis, taču viņš to saglabāja arī pēc atveseļošanās. Viņš uz tā uzrakstīja “Ceļš uz Tokiju 2020”, izsvītroja gadu, kad sākās COVID-19 pandēmija, un sarkanā krāsā uzrakstīja “2021”. “Es todien sev teicu: “Es gribu atgriezties Tokijā un vēlos cīnīties par zelta medaļu”, viņš dalījās atmiņās ar ESPN. Un tā arī viņš darīja!
Baršims pēc olimpiskā fināla minēja, ka Tamberi ir viens no viņa labākajiem draugiem ne tikai trasē, bet arī ārpus tās. “Mēs gandrīz vienmēr esam kopā”, viņš teica. “Es novērtēju viņa paveikto; viņš novērtē manis paveikto. Tas ir apbrīnojami”.
Baršims mierināja Tamberi
Viņu draudzība aizsākās 2017. gadā. Savās otrajās sacensībās pēc atgriešanās pēc traumas, Parīzes Dimanta līgā, Tamberi nespēja uzrādīt rezultātu. Sarūgtināts, viņš devās atpalaļ uz savu viesnīcas numuru, izvairoties no sarunām.
Nākamajā dienā pie viņa durvīm parādījās Baršims. “Mutazs sāka klauvēt pie manas istabas durvīm un negrasījās doties prom”, žurnālam Spikes stāstīja Tamberi. “Pirmkārt, viss, ko es gribēju, bija, lai viņš aiziet. Viņš neatlaidīgi kliedza: ‘Gimbo, Gimbo, lūdzu, es gribu ar Tevi parunāt’. Tā nu es padevos un ielaidu viņu.
Mēs runājām. Es raudāju viņa priekšā. Viņš mēģināja mani nomierināt un pastāstīja, kas viņam sakāms. Nemēģini to sasteigt’ viņš man sacīja. ‘Tev bija smags savainojums, bet Tu jau esi atgriezies Dimanta līgā. To neviens negaidīja. Bet tagad Tev ir nepieciešams nesteigties; negaidi no sevis pārāk daudz pāragri. Skaties, kas notiek”.
Tamberi atgādināja, ka trauma viņu skāra vairākas sezonas: divus gadus viņš baidījās vispār lēkt. Fiziski viņš atguva formu, bet garīgi cīnījās, kas ietekmēja viņa lēkšanas tehniku un apgrūtināja atpakaļceļu uz panākumiem.
Ar sava trenera un tēva Marko palīdzību Tamberi izdevās atgriezt prātu uz pareizā ceļa. Viņu iedvesmojis arī Baršims, kurš 2019. gadā Dohā uzvarēja pasaules čempionātā pēc tāda paša savainojuma izārstēšanas. “Es biju tik priecīgs par viņu”, sacīja Tamberi. “Viņa uzvara mani motivēja”.
Kurš uzvarēs Parīzē?
Pirms Tokijas fināla Baršims un Tamberi jokoja, ka dalīt zeltu Japānā būtu lieliski. Tādas pašas domas viņiem varētu rasties pirms Parīzes spēlēm, kur augstlēkšanas kvalifikācijas kārta tiks aizvadīta 7. augustā, bet fināls 10. augustā.
Tamberi un Baršims var ieiet vēsturē Francijā, jo vēl nekad nav bijis vīriešu augstlēcēju ar diviem olimpiskajiem zeltiem. Visvairāk medaļu ieguvušajiem sportistiem — Baršimam un Patrikam Šēbergam — ir trīs. Baršims tiek uzskatīts par veiksmīgāko vīriešu augstlēcēju olimpisko spēļu vēsturē, jo viņam ir zelta medaļa, bet zviedram nav.
Tomēr joprojām ir jāatbild uz jautājumiem par abu sportistu pašreizējo formu. Baršims šogad ir piedalījies tikai četros posmos, maksimāli pārspējot 2,31 metru atzīmi. 20. jūlijā viņš izstājās no Londonas Dimanta līgas turnīra, jo ieskrējiena laukums bija pārāk īss.
Tamberi šogad atkal cīnījās ar traumām, tomēr jūnijā Romā tika kronēts par Eiropas čempionu. Viņa 2,37 metru lēciens ir pasaulē labākais šosezon. Tāpat viņš uzstādīja jaunu Eiropas čempionāta rekordu.
Pirms trim nedēļām Tamberi cieta neveiksmi ar augšstilba savainojumu. Lai gan tas nebija smags, tas lika viņam izlaist vismaz nedēļu no treniņiem.
Tomēr gan Baršims, gan Tamberi ir vairākkārt pierādījuši, ka, lai gan viņus skar izaicinājumi, tie viņus nespēj salauzt. Draugi neapšaubāmi spiedīs viens otru, lai lēktu pēc iespējas augstāk.
Un kas zina, iespējams, viņi kopā stāvēs uz pjedestāla arī Parīzē.