Pablo Laso – Eirolīgas treneris, ACB leģenda kā spēlētājs
Basketbola līdzjutēji Pablo Laso galvenokārt pazīst kā galveno treneri, kura vadībā Madrides “Real” atkal kļuva par Eirolīgas grandu, kā arī vīru, kurš tika izmests no Spānijas karaliskā kluba tā, ka tika saniknoti vairāki tā spēlētāji. Daudz mazāk zināms ir tas, ka izcilais treneris no Vitorijas-Gasteisas, Basku zemē, baudīja arī ilgu un brīžiem spožu spēlētāja karjeru.
Dēļ tā, ka augstākie spēki, dalot personiskās iezīmes, nolēma koncentrēties uz viņa intelektuālo pusi, nav brīnums, ka spānis ar nieka 178 cm augumu laukumā darbojās kā uzbrukuma maestro.
Tāpat nav šokējoši, ka viņs lauvas tiesu no savas spēlētāja karjeras pavadīja savas dzimtās pilsētas klubā “Baskonia”, kur viņš 11 gadu laikā izcīnīja tikai vienu titulu, taču tas bija ļoti nozīmīgi. Proti, līdz 1995. gada Spānijas kausam klubs nebija izcīnījis nevienu svarīgu trofeju.
Laso loma bija ļoti nozīmīga. Lai gan finālā ar 20 punktiem un 20 atlēkušajām bumbām spīdēja amerikāņu spēlētājs Kenijs Grīns, par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts tieši Laso, kurš nu ir atgriezies “Baskonia” rindās un uzsācis jauno Eirolīgas sezonu kā komandas galvenais treneris.
Laso neveiksme Itālijā
Ja šobrīd Eiropas spēcīgākā līga ir Spānijā, tad 20. gadsimta beigās tā bija Itālija. Iemesls bija apstākļos, ka tur notiekošā čempionāta sērija bija bagātākā un līmeņa ziņā labākā Vecajā Eiropā.
Pēc “Baskonia” laikiem Laso, kurš divas sezonas spēlēja Madrides “Real” rindās un uzvarēja vienā Eirosērijā, pieņēma šķietami pārsteidzošu izaicinājumu: menedžeris pievienojās Triesti klubam, kas bija izkritis no Itālijas augstākās līgas.
Klubam bija tikai viens mērķis: atgriezties spēcīgāko komandu sabiedrībā. Regulārās sezonas izskaņā viņi pārliecinoši bija priekšā Montekatīni, kas nodrošināja tiešu piekļuvi A1 sērijai, savukārt piecu spēļu sērijā izslēgšanas spēļu finālā tika pieveikta spēcīgā Livorno .
Diemžēl Laso gan pats nevarēja svinēt lielā panākuma sasniegšanu ar saviem komandas biedriem. Pēc galvenā trenera Čezāres Pankoto lēmuma viņš sezonas vidū tika izmests no kluba, jo spānis spēlēja ļoti slikti.
Laso podkāstā ir teicis, ka viņam nav pretenziju pret instruktoru, jo viņš patiešām bija slikts spēlētājs. “Ja es būtu bijis Čezāres vietā, es būtu atlaidis sevi daudz agrāk”, sacīja spānis. “Viņš bija ļoti pacietīgs pret mani, jo es nevarēju spēlēt tā, kā to darīju mājās. Galu galā tas bija grūts gads, bet es guvu arī vērtīgu pieredzi. Turklāt tieši Triestē piedzima mans pirmais bērns!”.
Starp citu, šķiet, ka saikne starp Laso un Triesti nav pārrauta šo 25 gadu laikā. Vienā no pirmssezonas pārbaudes spēlēm “Baskonia” savā laukumā uzņēma šīs sezonas Itālijas čempionāta sērijā atgriezušos “Trieste” vienību, kuru viņi Markusa Hovarda vadībā pieveica ar 93:76.
Rekordists Laso
Pēc atgriešanās no Itālijas Laso nebija ilgi jāmeklē jauns klubs. Līgumu viņam piedāvāja Malagas “Unicaja”, kuras uzbrukumus Laso izdevās vadīt tikai deviņās spēlēs, jo Spānijas dienvidu komanda tā arī netika līdz kvalifikācijas spēlēm. Laso spēlēja daudz, taču viņa statistika palika pieticīga un Malagas klubs uzvarēja tikai četrās no deviņām spēlēm.
Laso nesāka izgudrot riteni no jauna savā karjerā, kas ilga līdz 2003. gadam un palika sev pazīstamā teritorijā, proti, viņš darbojās tikai Spānijā. Viņš nepārstāvēja nevienu slavenu vai izteikti cienījamu klubu.
Individuāli Laso labākā sezona bija 1993./94. gada sezona, kad viņš Spānijas čempionātā (ACB) “Baskonia” kreklā vidēji guva desmit punktus, atdeva 9,3 rezultatīvas piespēles un izcīnīja 3,7 atlēkušās bumbas. Pie tam šādus rādītājus viņš reģistrēja, vienlaikus realizējot tikai 38,6% izpildīto metienu.
Skatoties uz Laso statistiku, ir interesanti atzīmēt, ka, lai gan viņš bija stabils piespēlētājs, viņš daudz arī zaudēja bumbu. Piemēram, tajā pašā 93./94. gada sezonā viņš ar to grēkoja 4,1 reizi spēlē. Nav šaubu, ka Laso kā treneris pats būtu par to būtu aizrādījis Laso kā spēlētājam.
Tāpat nevar ignorēt to, ka, lai gan īsie spēlētāji parasti ir (ļoti) labi sodu metēji, Laso procentuālais rādītājs vairāk atgādināja kādu, kurš spēlē centra lomu. Labākajā gadījumā viņš Spānijas līgā trāpīja 81,6% vienpunktnieku, bet lielāko daļu laika šis rādītājs bija ap 70%.
Papildus daudzajām rezultatīvajām piespēlēm Laso bija arī ļoti labi instinkti uz bumbu pārtveršanu. Savas 19 gadus ilgās karjeras laikā Spānijas līgā viņš desmit sezonu laikā pārtvēra bumbu vismaz divas reizes spēlē un bija tam ļoti tuvu vēl četrās sezonās.
Laso ir arī viens rekords Spānijas čempionāta sērijā: joprojām nevienam nav izdevies pārspēt viņa 1219 pārtvertās bumbas. Acīmredzot šis rekords paliks nepārspēts vēl ilgi, jo šobrīd attiecīgā ranga pirmajā desmitniekā nav neviena aktīvā spēlētāja.
Tikmēr Laso vēl pagājušajā sezonā zaudēja vienu rekordu. Proti, viņa 2896 rezultatīvās piespēles bija Spānijas līgas augstākā atzīme tikai nedaudz vairāk kā 20 gadus līdz šī gada martā to laboja 41 gadu vecais brazīlietis Marselo Huertass.
Visbeidzot, jāatzīmē, ka Laso savas karjeras laikā paguva pārstāvēt arī Spānijas valstsvienību. Kopā 61 spēlē ar izlasi viņam izdevās uzspēlēt arī Eiropas čempionātā un pasaules čempionātā. Savukārt 1995. gada pasaules čempionātā mūsu šī stāsta varonis bija pārliecinoši labākais piespēlētājs Spānijas izlasē, kas galu galā finišēja sestajā vietā.