Parīze 2024, 2. nedēļa: Useina Bolta 13. izmēra apavi
Laipni lūdzam Parīzē! 2024. gada Olimpiskās spēles oficiāli sākās 26. jūlijā. Tikai 19 dienu laikā tiks izdalīti 329 medaļu komplekti, nodrošinot nepārtrauktu azartu ikvienam sporta entuziastam. Izsekot līdzi it visam varētu būt nedaudz apgrūtinoši, tāpēc OlyBetTV komanda izvēlējusies un ieskatījusies katras nedēļas galvenajos notikumos.
Saspiest to visu vienā nedēļas nogalē un tikai divās pilnās nedēļās izklausās neiedomājami, vai ne? Tas, protams, prasa daudz plānošanas. Daudziem visā pasaulē peldēšana un vieglatlētika ir divi olimpisko spēļu enkura sporta veidi; tradicionāli peldēšanas sacensības notiek pirmajā nedēļā, kamēr vieglatlētikai pacietīgi jāgaida sava kārta (interesants fakts: Losandželosā 2028. gadā tas tiks mainīts).
Parīzē mēs jau esam pieredzējuši gan panākumus, gan sirds sāpes, kas arī nozīmē to, ka peldēšana jau rit pilnā sparā. Taču ir daži notikumi, kas spēj konkurēt ar vieglatlētikas uzmanības līmeni. Daudzi nekad nav airējuši vai dejojuši breiku, bet mēs noteikti esam skrējuši uz pilnu ātrumu vai metuši akmeni pēc iespējas tālāk. Vienalga. Šie notikumi ir vienkārši saprotami ikvienam.
Ātrākais cilvēks pasaulē
“Neviens nejūt līdzi Goliātam.”
Vilts Čemberlens savulaik dominēja basketbolā tādā mērā, ka organizācijām nācās pielāgot noteikumus. Daudzi no viņa neticamajiem rekordiem ir joprojām spēkā pat pusgadsimtu vēlāk. Piemēram, viņš vienā spēlē guva 101 punktu pirms vairāk nekā 62 gadiem, un neviens joprojām nav spējis to pārspēt, lai gan mūsdienās gūt 50 vai pat 60 punktu nav nekas pārāk īpašs. Unikāls sportists? Varbūt nē, bet noteikti krietni apsteidzis savu laiku.
Augstāk minētais Čemberlena citāts apkopo to, kā lielais vīrs jutās pats. Fakts, ka esi pārāk labs kādā jomā, liek daudziem cilvēkiem iebilst pret Tevi vai vienkārši būt greizsirdīgiem. Var paiet gadi, dažreiz gadu desmiti, lai patiesi novērtētu šādu diženumu. Padomā, piemēram, par Lionelu Mesi pret Krištianu Ronaldu – kādreiz abi tika vai nu mīlēti vai nīsti (no otras puses, jo katram bija jāizvēlas sava puse), tagad viņi tiek cienīti gandrīz vienbalsīgi.
Tomēr daži īpaši sportisti ir vispārēji mīlēti jau no paša sākuma. Piemēram, Veins Greckis vai Maikls Džordans. Vai Useins Bolts. Laikā no 2008. līdz 2016. gadam spēcīgais jamaikietis bija tik tuvu neuzveicamā statusam, cik iespējams. Pie tam, viņš to visu darīja, šķietami pat nesvīstot. Vienmēr smaidīgs, vienmēr rotaļīgs. Daži apgalvo, ka viņš izglāba vieglatlētiku. Viņu pazina visi. Ikviens.
Bolts ar perfektiem deviņiem no deviņiem sniegumiem olimpiskajās spēlēs viņš bez šaubām bija ātrākais cilvēks vēsturē. Un, lai gan viņa rekordi – pasaules rekords 9,58 sekundes 2009. gadā Berlīnē un olimpiskais rekords 9,63 sekundes 2012. gadā Londonā – joprojām ir nepārspēti, kamēr pats sportists jau vairāk nekā pusdesmit gadus bauda pensiju. Useins Bolts joprojām ir katra sprintera etalons.
Pieci ievērības cienīgi fināli kopš 2017. gada ir piedzīvojuši atšķirīgus uzvarētājus – Džastins Getlins, Kristians Kolmans, Lamonts Marsels Džeikobss, Freds Kerlijs un Noa Lailss kādu laiku lepojās ar ātrākā cilvēka statusu. Turklāt: uz goda pjedestāla finišējuši 11 dažādi sportisti (no 15 iespējamajām vietām). Lauks ir plaši atvērts.
Amerikāņu sprinteris Noa Lailss ieradies olimpiskajās spēlēs pēc kļūšanas par pirmo sportistu kopš Bolta, kurš nodrošinājis zeltu trijās sprinta distancēs (pirms gada Budapeštā notikušajā pasaules čempionātā), bet viņa sezonas labākais rādītājs 9,81 sekundes atstāj Lailsu trešajā vietā aiz jaunās jamaikiešu sensācijas Kišeina Tompsona (9,77) un afrikāņu rekordista Ferdinanda Omanjalas (9,79). Kamēr pēdējais šķiet vienreizējs gadījums (Omanjalas otrais labākais rezultāts ir 9,98), Tompsons zem 9,85 sekundēm ir noskrējis trīsreiz.
Lails un 23 gadus vecais jamaikietis Obliks Seville nokomplektē sportistu trijotni, kuriem šis panākums ir izdevies. Tomēr vien 2024. gadā 10 sekunžu barjeru kopumā pārvarējuši jau 32 sprinteri, un 11 no viņiem ir noskrējuši 9,90 sekundēs vai ātrāk. Patiešām plaši atvērts lauks.
2. nedēļas spilgtākie pasākumi
- 3. augusts: 100 m priekšsacīkstes vīriešiem (11:35) un 1. kārta (12:45)
- 4. augusts: 100 m vīriešiem pusfināls (21:00) un fināls (22:50)
Sapņa piepildīšanās
“Ir labi, ka arī pieaugušie raud.”
Vai kāds spēj izcīnīt olimpisko zeltu, ja atrodas īstajā vietā un laikā? Latvijas kvartetam Kārlim Lasmanim, Naurim Miezim (citēts), Agnim Čavaram un Edgaram Krūmiņam tas izdevās Tokijā pirms trim vasarām. 3×3 basketbols olimpiādē tika iekļauts pirmo reizi; nebija nekādu cerību, ka tieši mūsējie varētu pārsteigt. Bet viņi to paveica.
Atklāti sakot: ja kāds ir patiešām labs basketbolā, viņš noteikti izcelsies valstī, kurā ir tikai 1,8 miljoni cilvēku. Bet viņi bija vai nu daudzsološi jaunieši (kādreiz), vai vienkārši viduvēji klasiskajā 5 pret 5 formātā; Krūmiņš savas pēdējās divas sezonas nospēlēja bēdīgi vājajā Valgas-Valkas komandā, neizceļoties ne ar ko. Pēc pieciem gadiem viņš bija olimpiskais čempions un valsts varonis.
Latvijas Olimpiskā komiteja 3×3 projektā bija investējusi jau kopš 2017. gada, taču pat viņi nevarēja paredzēt šādu iznākumu. Parīzē jau atkal būs redzams Lasmanis un Miezis, kam pievienojušies Francis Lācis un Zigmārs Raimo – jā, tas pats Raimo, kurš bija igauņu kluba Kalev/Cramo spēlētājs. Ja viņi to var, varbūt ikvienam ir iespēja.
Serbija ir dominējusi Pasaules kausa izcīņā, uzvarot sešos no pirmajiem astoņiem turnīriem, savukārt 2019. gadā triumfēja ASV izlase. Gadu gaitā medaļu sadalē ir iesaistījušās arī Francija, Polija, Lietuva un Nīderlande.
2. nedēļas galvenie pasākumi
- 30 jūlijs: Lietuva – Latvija
- 2. augusts: Serbija – Latvija
Astoņas komandas veido vienu grupu un katra aizvada vienu savstarpējo spēli. Labākās divas izlases iekļūs pusfinālā, bet komandas, kas ierindojās no trešās līdz sestajai vietai, dosies uz ceturtdaļfinālu.
