Parīze 2024, 3. nedēļa: Pagātnes vēsmas

Laipni lūdzam Parīzē! 2024. gada Olimpiskās spēles oficiāli sākās 26. jūlijā. Tikai 19 dienu laikā tiks izdalīti 329 medaļu komplekti, nodrošinot nepārtrauktu azartu ikvienam sporta entuziastam. Izsekot līdzi it visam varētu būt nedaudz apgrūtinoši, tāpēc OlyBetTV komanda izvēlējusies un ieskatījusies katras nedēļas galvenajos notikumos.

Saspiest to visu vienā nedēļas nogalē un tikai divās pilnās nedēļās izklausās neiedomājami, vai ne? Tas, protams, prasa daudz plānošanas. Reizēm šķita, ka ir nepieciešami vismaz četri ekrāni, lai spētu visam izsekot, un tas apgrūtināja pilnīgas pieredzes iegūšanu. Vai olimpiskajām spēlēm vajadzētu būt ilgākām? Pasaulē, kurā visam jānotiek ātri, tam noteikti ir savi plusi un mīnusi.

Lai gan esam jau dziļi 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs, runājot par medaļām, esam tikai pusceļā (164/329); priekšā ir vēl diezgan daudz darāmā. Pietiek ar grupu turnīru spēlēm un priekšsacīkšu posmiem, laiks sacensībām par godalgām!

Pagātnes vēsmas

“Šis cilvēks, iespējams, ir diženākais distanču skrējējs, kādu mēs jebkad redzēsim.”

Parīze, 2003. gads. Kur Tu biji pirms 21 gada, kad Kenenisa Bekele piedzīvoja savu grandiozo ierašanos vieglatlētikas apritē? Etiopijas garo distanču skrējējs vispirms triumfēja 10 000 metru skrējienā, uzvarot vareno Hailu Gebrselasiju, bet pēc tam samierinājās ar bronzu 5000 metru distancē. Taču 2003. gada pasaules čempionāts Parīzē bija arī pirmā reize, kad Bekele trasē satika Eliudu Kipčogi.

Kenijietim tobrīd bija tikai 18 gadu, taču viņš pārsteidza ikvienu, vispirms neatpaliekot no ievērojamākiem skrējējiem, bet pēc tam veicot pēdējo grūdienu, lai tikai par 0,04 sekundēm pārspētu Hišamu El Gerūžu un izcīnītu zeltu 5000 metru distancē. Kamēr El Gurūžs – vēl šodien pasaules rekordists 1500 metros – tuvojās karjeras beigām pēc olimpiskā divnieka 2004. gadā Atēnās, Bekele un Kipčoge pārstāvēja jauno paaudzi.

Dažu nākamo gadu laikā Bekele uzstādīja jaunu etalonu un kļuva par ikonu. Viņa pasaules rekordi pastāvēja 16 (5000 m) un 15 (10 000 m) gadus, kamēr etiopietis uzvarēja visās lielākajās sacensībās no 2003. līdz 2009. gadam. Taču pēc vēl viena triumfa 5000 un 10 000 metros 2009. gadā Berlīnē, pēc kura IAAF diktors slavēja Bekeli ar augstāk redzamo citātu, traumas sagrāva viņa karjeru. Pēc Berlīnes viņš nespēja uzrādīt labāku rezultātu kā ceturtā vieta Londonā 2012. gadā.

Tikmēr Kipčoge pēc Parīzes vairs nekad neplūca uzvaras laurus – trešais Atēnās 2004. gadā, otrais Osakā 2007. un Pekinā 2008. gadā… Pēc tam, kad viņam 2012. gadā neizdevās sasniegt Londonas spēles, viņš koncentrējās uz maratona skriešanu, ko viņam galu galā nenācās nožēlot: Kipčoge izcīnīja olimpisko titulu gan 2016. gada Riodežaneiro, gan 2020. gada spēlēs Tokijā. Viņam piederēja pasaules rekords no 2018. gada līdz 2023. gadam un viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš noskrējis maratonu zem divām stundām (lai gan tas nav ratificēts kā pasaules rekords vairāku faktoru dēļ).

39 gadu vecumā Kipčoge atgriežas Parīzē, kur viņš piedzīvoja savu pirmo lielo triumfu pirms 21 gada, un cer kļūt par pirmo vīru, kurš izcīnījis trīs olimpiskās maratona zelta medaļas. Tur viņš satiks pazīstamu seju – 42 gadus veco Kenenisu Bekeli. 12 gadus pēc savas pēdējās olimpiskās uzstāšanās viņš ir atgriezies.

Bija paredzēts, ka Bekele, kuru izvēlējās paši Nike, būs pirmais vīrs, kurš noskrējis maratonu mazāk nekā divās stundās, taču galu galā viņš to nespēja īstenot. Viņam bija jāskrien pret Kipčogu Tokijas olimpiskajās spēlēs, taču stresa lūzums lika viņam izstāties. Pēdējo reizi abi tikās pirms sešiem gadiem Londonas maratonā. Vēl viena tikšanās bija maz ticama. Un tomēr…

Šogad Tokijas maratonā Kipčoge ieņēma 10. vietu ar laiku 2:06:50, bet Bekele Londonā noskrēja 2:04:15. Kas zina, kādu sniegumu abi spēs uzrādīt Parīzē. Iespējams, abiem veterāniem joprojām ir pietiekami daudz dziņas vēl vienām lieliskām sacīkstēm. Viņi jau iepriekš ir izaicinājuši izredzes.

Vīriešu maratons paredzēts 10. augustā, sākums pulksten 11:00.

Došanās nezināmajā

“Paldies Dievam, mājās nekad neesmu samierinājies ar bronzas medaļu.”

Oskars Pino Hinds ir 30 gadus vecs grieķu-romiešu cīkstonis. Pasaules ranga trešais numurs viņš ir arī četru pasaules restlinga čempionāta medaļu īpašnieks, tostarp bronzas no Belgradas pirms nepilna gada. Tomēr viņš joprojām nav debitējis olimpiskajās spēlēs. Arī Parīzē tas nenotiks.

Katra valsts var izvēlēties tikai vienu sportistu katrā svara kategorijā, un par nelaimi Pino viņš ir kubietis, kurš startē 130 kg vīriešu sacensībās. Tajā pašā kategorijā jau gandrīz 20 gadus dominē viņa tautietis Mijains Lopess. Un Lopess gribēja vairāk. Galu galā viņam tiešām nav nevienas bronzas medaļas.

Pēc uzvaras Tokijā, kas bija viņa ceturtais olimpiskais zelts pēc kārtas, Lopess paņēma divu gadu sabatu, pirms nolēma turpināt. Viņš plānoja atgriezties Panamerikas spēlēs 2023. gadā, taču izstājās no tām. Tiesa, kopš Tokijas viņš nav piedalījies sacensībās, taču 41 gadu vecais cīkstonis joprojām tiks uzskatīts par favorītu. Vēsture būs uz līnijas: neviens sportists nekad nav uzvarējis nevienā disciplīnā piecās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.

Grieķu-romiešu cīņa vīriešiem līdz 130 kg paredzēta 5. un 6. augustā.

Mūsu pašu Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova sasniedza astotdaļfinālu pēc uzvarām divās no trim grupu turnīra spēlēm. Tālāk dāmas tiksies ar Vācijas izlasi jau šodien, 5. augustā. Savukārt vīriešu 3×3 basketbola komanda uzvarēja grupā ar perfektu rezultātu 7:0 un kvalificējās pusfinālam, kas arī tiks aizvadīts šodien.

Tikmēr Igaunija cer, ka grieķu-romiešu cīkstonim Heiki Nabi izdosies atkārtot un labot 2012. gada Londonas finālu, kurā viņš zaudēja jau minētajam Mijainam Lopesam.

Tāpat sāksies arī modernā pieccīņa, sporta kāpšana, taekvondo un svarcelšana.

Lai spēles turpinās!