Pārsteidzošs stāsts: Eirolīgas zvaigzne Valters Tavaress tika atklāts savas vecmāmiņas veikalā

2009. gada martā Spānijas basketbola kluba Gran Canaria jaunatnes akadēmijas vadītāja Raula Rodrigesa kabinetā ienāca divi vīrieši: viņa kolēģis un Hoakins, kurš Kanāriju salās pārdeva automašīnas un bieži vien atpūtās Kaboverdē. Pastāv ievērojama iespēja, ka bez viņa mēs neko nezinātu par Eirolīgas leģendu Valteru Tavaresu.

Sanāksmē Hoakins padalījās, ka Kaboverdes salās redzējis ārkārtīgi garu jaunekli, kurš, pēc viņa vārdiem, bijis garāks par 208 cm. Rodrigess viņu sadzirdēja, taču pirms apmeklējuma viņam bija nepieciešami pierādījumi, ka minētais puisis patiešām eksistē.

Tāpēc Hoakins atgriezās Maio, nelielā salā ar 8000 iedzīvotāju, kurā bija tikai viens basketbola laukums. Tomēr stīpas tur bija salūzušas, tāpēc spēlēt nebija īpaši jautri. Nav brīnums, ka 17 gadus vecais Tavaress toreiz neko daudz nezināja par basketbolu.

Pirmo reizi Hoakins satika Tavaresu jaunekļa vecmāmiņas veikalā, kur viņš strādāja par kasieri. Spānis mēģināja viņam pārdot ideju izmēģināt basketbolu, skaidrojot, ka ar to viņš varēs palīdzēt savai ģimenei dzīvot labāk.

Neskatoties uz saldo runu, jauneklis bija apmulsis. “Vai vēlaties, lai es spēlēju basketbolu, nevis futbolu?”,

Basketbols bija vienīgais sporta veids, kas norisinājās Maio. Hoakins skaidroja atkal un atkal, bet Tavaress joprojām vilcinājās, jo nespēja uztvert automašīnu pārdevēju nopietni.

Saruna uzņēma vēl dīvainākus apgriezienus, kad Hoakins Tavaresam lūdza fotogrāfiju, kurā viņam blakus stāvētu normāla auguma cilvēks, kā arī skaitlisku informāciju par viņa precīzu augumu. Viņš apsolīja to nosūtīt īstajiem cilvēkiem.

Galu galā tas patiešām tika izdarīts. Izrādījās, ka 17 gadus vecais Tavaress ir 216 cm garš, ko papildināja Hoakina uzņemta fotogrāfija, kurā jaunietis stāv blakus parasta izmēra cilvēkam.

Plāns A neizdevās, jo Tavaress… gulēja

Hoakins turēja savu vārdu. Redzot fotogrāfiju, Rodrigess nolēma, ka vēlas redzēt Tavaresu savām acīm un paņēma līdzi Grankanārijas galvenās komandas trenera asistentu Karlosu Freidu, kā arī vienu no jaunatnes programmas vadošajiem vīriem Aleho Melero.

Puses tikās Kaboverdes salu galvaspilsētā Prajā. Vīri, kuri bija atlidojuši no Kanāriju salām ar Tavaresu vienojās satikties kafejnīcā. Spāņi ieradās, ieņēma vietas un gaidīja. Un gaidīja. Un joprojām gaidīja.

Galu galā Tavaress neieradās, jo bija nejauši aizmidzis.

Pēcpusdienā gan Tavaress viņus sazvanīja un sarunāja jaunu tikšanās laiku un vietu. Viņi vienojās par basketbola zāli, kas atradās daudz tuvāk vietai, kur jaunietis apmetās, nekā tūristu vidū ļoti iecienītā Café de Paris.

Taču drīz vien spāņiem šķita, ka arī plāns B izgāzīsies, jo Tavaress jau atkal nebija tur, kur bija sarunāts norunātajā laikā.

Vai tomēr?

Spāņi piezvanīja Tavaresam un izrādījās, ka topošā basketbola zvaigzne patiesībā nekavē. Viņš atradās pie vienas no zāles ieejām, kamēr viesi no Eiropas bija pie otras ieejas. Melero devās uz turieni, kamēr Freids un Rodrigess devās iekšā zālē.

Kad Melero ieraudzīja Tavaresu, jaunieša augums viņu pārsteidza. Nākamais šķērslis bija fakts, ka Tavaresiem nebija basketbola apavu. Viņš deva priekšroku basām kājām, un, kad viņam vajadzēja apavus, viņš staigāja sandalēs, kas katrai pēdai nosedza tikai pusi.

Tāpēc Melero piezvanīja savam brālim Havjeram, kurš dzīvoja Prajā, un lūdza palīdzību. Viņš savukārt vērsās Kaboverdes Basketbola asociācijā, un kopīgiem spēkiem sāka medīt kedas, lai līdz šim basketbolu nespēlējušais Tavaress varētu parādīt, ko spēj.

Lai pavadītu laiku, Tavaress un spāņi sāka runāt. Izrādījās, ka jaunais milzis atradās ar divām kājām uz zemes un bija ļoti izglītots.

Atrašanās zem NBA radara

Kad kedas beidzot ieradās, radās nākamā problēma: tās bija par mazu. Kaut kā Tavaresa praktiski laivas izmēra pēdas tomēr iekļāvās kurpēs, un ilgi gaidītais un sākotnēji atliktais pārbaudījums varēja sākties.

Treniņos viņi darīja ļoti elementāras lietas, taču spāņiem patika, ka Tavaress kā sūklis tvēra informāciju un pareizi veica vingrinājumus. Tas, ko Grankanārija viņā redzēja, bija ilgtermiņa projekts, bet arī milzīgs talants.

Viņi paņēma jaunieti savā paspārnē. Kad Tavaress ieradās Spānijā ar studenta vīzu, kluba U-18 izlase jau bija nokomplektēta. Lai afrikānis varētu spēlēt, Gran Canaria izveidoja B komandu.

Tavaresa attīstība bija strauja. Tas arī bija gaidāms, jo jaunietis trenējās pieredzējušu instruktoru vadībā un spēra savus pirmos soļus basketbolā.

Grankanārijas pārstāvniecības komandu centrs sasniedza jau 2012./13.gada sezonā. Nākamajā vasarā par galveno treneri tika nolīgts viens no Eiropā cienījamākajiem treneriem Aito Garsija Renesess, kuram patika strādāt ar jauniešiem un kurš pirms NBA sasniegšanas bija trenējis Pau Gasolu, Rikiju Rubio un Rūdiju Fernandesu. Starp citu, pēdējais no viņiem pirms pārcelšanās uz Ziemeļameriku bija teicis, ka visas viņa basketbola zināšanas nākušas, pateicoties tieši Renesesam.

Kamēr savā debijas sezonā Spānijas čempionātā Tavaress piedalījās 12 spēlēs, kurās viņš vidēji aizvadīja 5,6 minūtes, Renesesa vadībā viņa spēles laiks pieauga līdz 20,7 minūtēm. Viņš katrā spēlē guva sešus punktus un izcīnīja 6,8 atlēkušās bumbas, būdams viens no labākajiem punktu guvējiem Eiropas spēcīgākajā nacionālajā līgā.

Ar minēto sezonu Tavaress nokļuva arī NBA radarā. Atlantas “Hawks” viņu 2014. gada draftā izvēlējās ar 43. numuru, bet pirms pāriešanas uz sapņu līgu viņš vēl vienu sezonu pavadīja Grankanārijā, kur spēlēja vēl lielāku lomu un guva teicamu statistikas progresu.

Tomēr pēc divām NBA pavadītām sezonām Tavaress bija aizvadījis tikai 13 spēles. Viņš vienkārši nebija gatavs šim līmenim un 2017. gada novembrī atgriezās Spānijā, apvienojot spēkus ar Madrides “Real”.

Pārējais, kā saka klasiķi, ir vēsture.