Portugāles ralliju gaidot: Ja vien Seat būtu Peugeot inženieri…

Pasaules rallija čempionāta sezona šonedēļ turpināsies Portugālē, tādējādi aizsākot grants rallija sezonu. Bez Portugāles karogiem var redzēt arī Spānijas karogus, jo trasē būs vērojams arī vecčempions Dani Sordo. Tomēr, kad mēs pieminējām tādus vārdus kā “vecs” un “Spānija”, tā vietā prātā iešāvās Seat.

Spānijas autoražotāja piedzīvojums WRC neizvērtās pārlieku veiksmīgs, taču, pateicoties ikoniskajai datorspēlei Colin McRae Rally 2, visu rallija fanu acu priekšā parādās dzeltenais Seat Cordoba. Tomēr kāpēc tas nekļuva par hitu?

Seat rallija vēsture aizsākās 1971. gadā, kad viņi izveidoja atsevišķu autosporta nodaļu, lai startētu vietējos čempionātos. Viņu pirmais mazulis bija 1,6 litru Seat 124. Spānijas čempionātā spēkrats sevi pierādīja salīdzinoši ātri, un 1975. gadā tika nolemts to izmēģināt arī Pasaules sērijā.

Sākotnēji tas nesasniedza pārāk iespaidīgus rezultātus, taču 1977. gads tika atklāts ar īstu pārsteigumu: Antonio Zanini un Salvadors Kanellas ierindojās attiecīgi trešajā un ceturtajā vietā Montekarlo rallijā. Tiesa, savu lomu tajā spēlēja arī 153 (!) pensionāri.

Lai arī turpmākajos gados Seat guva arī pirmās starptautiskās uzvaras – Eiropas čempionātā –, tās nebija pārāk veiksmīgas. 1980. gadā viņu rallija plāni pilnībā izjuka ekonomiskās krīzes dēļ: viņu iepriekšējais dzinēju partneris FIAT nolēma pārtraukt sadarbību, lai ietaupītu izmaksas.

Uzplaukums Volkswagen paspārnē

Tomēr piecus gadus vēlāk atbilstošā nodaļa atdzima, šoreiz ar nosaukumu Seat Sport. Lai gan oficiāli viss notika dažas dienas iepriekš, patiesībā aiz fēniksam līdzīgās atdzimšanas no pelniem slēpjas fakts, ka Volkswagen grupa iegādājās Seat (un arī Seat Sport).

Seat rallija nodaļa atkal atdzīvojās 90. gados, kad pēc mātesuzņēmuma mudinājuma viņi sāka izstrādāt Seat Ibiza. Tas viņiem deva pirmos panākumus Portugālē 1995. gadā, kad Ervins Vēbers ieņēma trešo vietu ar 1,8 litru spēkratu. Dažus mēnešus vēlāk Akropolē Seat jau nopelnīja dubultuzvaru A grupā (līdzvērtīgi pašreizējam Rally2).

1996. gadā Seat jau iznāca ar oficiālo Ibiza automašīnu, tādējādi piedaloties Pasaules kausa sērijā mašīnām līdz diviem litriem (FIA 2 Liter World Cup For Manufacturers). Rezultāts? Visa sezona bija līdzvērtīga ar Renault un Škoda, taču sezonas pēdējā rallijā Lielbritānijā sāncenši tika nolikti pie vietas un tituls izcīnīts.

Nākamajā gadā, aizstāvot titulu, Seat panākumi Škoda priekšā jau bija kalnu augstumā, un tajā brīdī viņi sāka slepeni sapņot par savu WRC automašīnu. Sākotnēji Volkswagen koncerns nevēlējās piekrist šai idejai, taču veiksmes apžilbinātajiem spāņiem tomēr izdevās pārliecināt mātes uzņēmumu, kas pieņēma finanšu lēmumus.

Negaidīts šķērslis ceļā

Un tā Seat sāka izstrādāt savu WRC mašīnu bijušā Citroen inženiera Benuā Bagura vadībā. Sākotnēji par pamatu gribēja izmantot to pašu Ibiza, kas baudīja panākumus starp 2 litriem, taču atklājās viens trūkums. Proti, Ibiza bija par īsu pilnpiedziņas rallija mašīnai!

Tā kā tobrīd Seat autoparkā nebija neviena cita piemērota mašīna – toreiz tirgoja tikai priekšējo/aizmugurējo riteņu piedziņas mašīnas –, komandas inženieri nolēma par pamatu izmantot Seat Cordoba, t.i., Ibiza izstrādāto sedanu.

Kad spāņi jau kādu laiku bija strādājuši pie Cordoba, viņi uzzināja, ka konkurenti Peugeot, saskaroties ar tādu pašu problēmu, ir atraduši gudru veidu, kā to apiet. Proti, francūži mākslīgi pagarināja 206e virsbūvi, padarot to piemērotu pilnpiedziņai un WRC sērijai.

Saprotams, ka Seat rūpnīcā atraisījās niknums, taču, tā kā izstrādes darbi jau noritēja, tika nolemts tos turpināt.

Mašīna vienkārši nebija piemērota

Tomēr darba laikā kļuva skaidrs, ka Cordoba ir pārāk garš, smags un, jāatzīst, ar sliktu svara sadalījumu Seat (veiksmīgajam) rallija uzstādījumam. Vienkārši sakot: tā dzinējs bija pārāk uz priekšu un augsts. Īsumā, Seat vispār nevarēja izmantot no Ibiza iegūtās zināšanas uz Cordoba un nācās visu attīstīt no jauna.

Apvienojot šo faktu ar laika spiedienu – Volkswagen dotā solījuma dēļ Seat tomēr vēlējās nākt klajā ar šo mašīnu 1998. gadā – un lūk – problēma, kāpēc Cordoba nekad nekļuva par īstu rallija zvēru. Seat inženieriem vienkārši nebija dots pietiekami daudz laika. Un, kad bija iznācis tā saucamais daļējais risinājums, bija jāsāk labot tā kļūdas, nevis jāattīsta mašīna tālāk.

Tātad izrādījās, ka, lai gan Cordoba vizuāli varētu būt ļoti pievilcīga, tā nedeva lielus rezultātus. Ikvienam no Harri Rovanperas, Tonija Gardemeistera un Didjē Oriola trijotnes izdevās vienreiz tikt uz goda pjedestāla, taču kopumā vīri atradās labāko desmitnieka lejasdaļā. Ja viņi pat tika līdz finišam…

Redzot, ka rezultāti nenāk, 2000. gadā sāka klīst baumas, ka Seat apsver iespēju paņemt atvaļinājumu un atteikties no Cordoba projekta, lai pēc gada vai diviem nāktu klajā ar jaunu WRC mašīnu uz Seat Leon bāzes.

Tomēr lietas nenonāca tik tālu, jo ceļā bija Volkswagen koncerna frontes pārstāvji, kuri nolēma atcelt Seat Sport rallija programmu. Tieši tā bēdīgi sabruka spāņu autoražotāja WRC sapnis.

Ko piloti runā pirms Portugāles rallija?

Ots Tanaks (Hyundai): “Pēc Horvātijas ir patīkami atkal būt uz nelīdzenāka seguma. Portugāle ir ārkārtīgi patīkams rallijs un notikums, ko vienmēr gaidu ar nepacietību. Tas ir ļoti ātrs un gluds rallijs pirmajā braucienā un ļoti nelīdzens otrajā. Tas ir redzams arī vizuāli, jo otrajā pārbraucienā ceļi kļūst rievoti. Pateicoties [augstajai] temperatūrai, Portugāle ir arī pirmais rallijs kalendārā, kurā automašīnu un riepu apkopei ir lielāka loma nekā parasti.

Tjerī Noivils (“Hyundai”): “Lai gūtu panākumus Portugālē, ir jābūt stabilam, labam mašīnas uzstādījumam un jābūt pārliecībai. Šeit mūsu rezultātam savu lomu spēlē arī ceļa apstākļi un starta pozīcija: kad līst lietus, esam ļoti, ļoti ātri, bet sausos apstākļos mums ir grūtāk.”

Dani Sordo (Hyundai): “Tas ir unikāls izaicinājums automašīnai temperatūras un ātrumposmu profila dēļ, tāpēc pareizi uzstādījumi ir atslēga, lai Portugālē gūtu panākumus. Būs interesanti, jo liela daļa nepilnas slodzes pilotu šajā sezonā ir tik konkurētspējīgi, un tā kā pozīcija uz ceļa ir vēl viens svarīgs faktors, lai labi brauktu uz šāda veida grants, būs milzīgs no aizmugures līnijām”.

Kalle Rovanpera (Toyota): “Portugāles posmiem ir ļoti jauks raksturs, kas man diezgan labi piestāv. Tomēr visi labākie braucēji tos zina, tāpēc ātrums būs ļoti liels un atstarpes ārkārtīgi mazas. Varbūt starta pozīcija runā par labu, bet jāskatās arī laikapstākļi, jo lietus var visu apgriezt kājām gaisā”.

Elfīns Evanss (Toyota): “Portugāle var būt patīkama ar saviem ātrajiem un plūstošajiem posmiem, taču pēdējā laikā tas ir bijis sarežģītāks, un ātrumposmi kļūst pārsteidzoši smagi otrajā apbraucienā. Kā jau grants rallijos ierasts, lielu lomu spēlē starta secība, taču daudz kas ir atkarīgs arī no laikapstākļiem”.

Sebastjēns Ožjē (Toyota): “Tas ir rallijs, kurā parasti mums nevajadzētu būt neizdevīgā situācijā ar savu pozīciju uz ceļa, un varbūt tas mums var pat nākt par labu, taču ir pāragri teikt, jo dažreiz tur mēdz būt arī stiprs lietus”.

Tā kā daudz tika runāts par laikapstākļiem, paskatījāmies arī savā radarā: atbilde bija, ka rallijs tiek prognozēts drīzāk (vai pavisam) sauss.

Piektdienas Portugāles rallija starta kārtība: Tjerī Noivils, Elfīns Evanss, Adriens Furmo, Ots Tanaks, Kalle Rovanpera, Takamoto Katsuta, Sebastjēns Ožjē, Greguārs Munsters, Dani Sordo.