Prāta spēks un nauda: Japāna paātrina savu basketbola uzplaukumu

2015. gada 1. aprīļa dienā kāds nozīmīgs notikums izraisīja smaidu, taču tas ne tuvu nebija joks. Tā radās B.League, basketbola līga, kas gadu gaitā ir nepārtraukti augusi varenībā. Tā sola aizraujošu nākotni šim sporta veidam Japānā, un tās mērķis ir kļūt par otro spēcīgāko līgu pasaulē aiz NBA.

B.League šajā starpsezonā ir izpelnījusies lielu interesi, pateicoties tās daudzajām aktivitātēm. Viens no Eiropas cienījamākajiem jaunajiem galvenajiem treneriem Lassi Tuovi parakstīja līgumu ar Jokohamas B-Corsairs.
Viņš sadarbosies ar Igaunijas izlases centru Maiku-Kalevu Kotsaru, kura rezumē ir divas Eirolīgas sezonas ar Baskonia.

Lai gan Kotsara lēmums pārcelties uz Japānu bija nedaudz pārsteidzošs, tas nebija šoks. To pašu gan nevar teikt par Johannesu Tīmanu.

30 gadus vecais vācietis aizvadīja savas karjeras labāko sezonu Eirolīgā, Berlīnes ALBA rindās vidēji spēlē gūstot 12,7 punktus un izcīnot 5,2 atlēkušās bumbas.

Tradicionālā basketbola tirgū Tīmanam vajadzēja nopelnīt jauku Eirolīgas līgumu ar labākā līmeņa klubu. Viņa komandas biedrs Lūks Sikma pirms sezonas lieliski spēlēja ALBA un nopelnīja pāreju uz Eirolīgas grandu Olympiacos. Nu, 2023. gada pasaules čempions pārcelsies uz Gunma Crane Thunders Japānā.

Tomēr Japāna nepiesaista tikai eiropiešus vai daudzos amerikāņus. Juta Vatanabe, kurš gadiem spēlēja NBA, uz jauno sezonu atgriezās mājās un Chiba Jets komandā nopelnīs vismaz 4,5 miljonus eiro sezonā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka Japāna nav pensionāru līga, kur spēlētāji dodas, lai beigtu savu karjeru. Labs piemērs ir Ondrejs Balvins, kurš 2021./22.gada sezonā spēlēja Gunma rindās, pēc tam atgriezās Eiropā kopā ar Prometeus un divas sezonas bija viens no labākajiem centriem Eirokausā pirms atgriešanās Japānā.

Lieli plāni

Lielākais ierocis japāņiem spēlētāju un treneru piesaistē ir nauda gan atalgojuma, gan citu nosacījumu nodrošināšanā. Piemēram, Tokijas Alvark komandā spēlējošais lietuviešu centrs Arturs Gudaitis paziņojis, ka pret basketbolistiem, īpaši ārzemniekiem, Japānā izturas kā pret karaliskām būtnēm. Tāpat klubi iegulda ievērojamas summas arī komandu infrastruktūrā.

Lai gan Japānas līga vienmēr ir piesaistījusi pienācīga līmeņa ārzemju spēlētājus, nesenais labu spēlētāju un treneru pieplūdums liecina par līgas augošo konkurētspēju. Vietējās basketbola federācijas centieni ieguldīt naudu un prāta spēku līgas popularizēšanā nav palikuši nepamanīti, solot spožu nākotni starptautiskajam basketbolam Japānā un noturēt līdzjutējus savās vietās.

Pērn augustā tika publicēta vīzija par to, kādai B.League vajadzētu izskatīties pēc dažiem gadiem. Starp daudzām aizraujošām izmaiņām ir:

• Atkarībā no rezultātiem komandas var tikt paaugstinātas vai pazeminātas starp dažādām līgas divīzijām. Taču tas tiks atcelts, sākot ar 2026./27. gada sezonu. Augstākajā līgā spēlēs komandas, kuras vidēji pulcē vismaz 4000 skatītāju un kuru minimālie ieņēmumi ir septiņi miljoni eiro. Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt klubiem, ka ilgtermiņa projekts nesabruks viena vai divu gadu laikā slikta snieguma dēļ laukumā.

• B.League augstākajā divīzijā šobrīd ir 24 komandas, kas sadalītas trīs konferencēs. No 2026./27. gada sezonas šis skaits tiks samazināts līdz 18. Tomēr nākamajā sezonā elitē tiks uzņemti visi izvirzītajiem kritērijiem atbilstošie klubi, pat ja tādi būs 50.

• Gan pirmajā, gan otrajā divīzijā tiks ieviesti algu griesti. Piemēram, augstākās līgas komandas sezonā algām var tērēt līdz 4,7 miljoniem eiro, bet ne mazāk kā 2,9 miljonus eiro. Turklāt, līdzīgi kā Major League Soccer (MLS) Ziemeļamerikā, katra komanda var nolīgt vienu spēlētāju, kura alga netiek ieskaitīta kopējā maksimālajā apmērā. Šis spēlētājs var būt vai nu japānis, vai ārzemnieks, bez algas ierobežojuma.

• Šobrīd katra komanda var izīrēt trīs ārzemniekus, taču laukumā vienlaicīgi drīkst būt tikai divi. Tomēr viņi varēs brīvi spēlēt kopā jau pēc pāris sezonām, uzsverot līgas apņemšanos piesaistīt un izmantot starptautiskus talantus.

• B.League īstenos japāņiem un ārzemniekiem, arī tiem, kas tikko mācījušies vidusskolā, atvērtu draftu.
  Raugoties uz finanšu rādītājiem, ir skaidrs, ka neviens Japānas klubs drīzumā nesastādīs zvaigžņu sastāvu. Tomēr Japānā Kotsara līmeņa spēlētāji algu ziņā ir daudz labāk novērtēti salīdzinājumā ar Eiropu.

Turklāt Japānas līga nemēģina sasniegt jaunu līmeni starptautiskajā basketbolā tikai ar naudu, bet arī ar pārdomātu rīcību. Labvēlība klubiem ar ilgtermiņa plāniem, drafta ieviešana un ārzemju spēlētāju noteikumu mīkstināšana B.League ievirza uz pareizā ceļa.

Visbeidzot, ir saprotams, ka tikmēr, kamēr līga darbosies ar trīs ārzemju spēlētāju ierobežojumu, tā, visticamāk, nekad nesasniegs Eirolīgas līmeni spēles ziņā. Neraugoties uz Japānas slavējamo sniegumu pagājušā gada Pasaules kausa izcīņā, būs nepieciešams vairāk nekā tikai viņu spēlētāju skaits un kvalitāte, lai tā varētu patstāvīgi pacelties uz pasaules otrās spēcīgākās līgas statusu.

Tomēr Eirolīgai būtu rūpīgi jāuzrauga japāņi attiecībā uz spēlētāju aprūpi, atalgojumu un spēlētāju piesaisti, lai izvairītos no atpalikšanas no līknes.