Puškāšs, politika un negaidīti pavērsieni: Eiropas futbola lielais “ja nu”

Kurš gan būtu domājis, ka reiz bija laiks, kad Ungārijā pastāvēja viens no spēcīgākajiem futbola klubiem Eiropā. Vismaz teorētiski, jo kari, režīmi un vēl nedzimušie Eiropas turnīri mums nekad nav devuši iespēju to noskaidrot.

Jaunā OlyBetTV rakstu sērijā mēs iepazīstinām Tevi ar bijušajiem grandiem, kuri tagad atrodami futbola vēstures mēslainē vai vienkārši kļuvuši mirstīgi. Šis ir stāsts par Budapeštas Honvéd FC, kas sākotnēji bija pazīstams kā Kispest AC.

Klubu 1908. gada 10. augustā Kispestā (toreizējā ciematā Budapeštas nomalē) dibināja vietējais skolotājs Dr. Bālints Varga. Tomēr agrīnās organizatoriskās likstas aizkavēja oficiālu vienošanos par kluba konstitūciju līdz 1909. gada 3. augustam, tāpēc tieši šis vēlākais datums ir atzīts par kluba oficiālo dibināšanas dienu.

Pirmajās desmitgadēs klubs bija tikai vēl viena mazpilsētas komanda, un tikai 1926. gadā Kispest izcīnīja savu pirmo nozīmīgo godu – Ungārijas kausu. Citādi viņi bija aizkavējušies relatīvā neskaidrībā. Tomēr 1940. gadi visu mainīja.

No ciema kluba līdz starptautiskam biedam

Šajā desmitgadē uzplauka divi futbola giganti, kas definēja gan Kispest, gan Ungāriju: Ferencs Puškāšs un Jozefs Božiks. Abi debitēja klubā 1943. gadā, lai gan patiesā revolūcija vēl bija tikai priekšā. 1949. gadā klubs nonāca Ungārijas futbola pārvērtību epicentrā, kad to pārņēma Ungārijas Aizsardzības ministrija.

Šo militāro pārņemšanu plānoja Guštavs Sebess, ietekmīgais izlases treneris. Sebesam bija grandiozi dizaini Ungārijas futbolam, iedvesmojoties no Austrijas “Wunderteam” un Itālijas komandām, kas izcīnīja Pasaules kausu 1930. gados.

Abas valstis bija veiksmīgi centralizējušas savus nacionālos talantus vienā vai divos klubos, un Sebess to pašu paredzēja Ungārijai. Lielā iespēja radās 1949. gadā, kad Ungārija kļuva par komunistisku valsti, kas noveda pie futbola klubu nacionalizācijas.

Armijas loma Honvéd uzplaukumā

Tolaik Ungārijas lielākās komandas bija Ferencváros un MTK. Tomēr Ferencváros, kas pazīstama ar labējo un nacionālistu piederību, tika uzskatīta par nepiemērotu, savukārt MTK pārņēma slepenpolicija.

Tas atstāja Kispest AC, mazāku klubu bez šādas politiskās bagāžas, nobriedušu Sebesa redzējumam. Tā kā arī Kispest līdz tam laikam bija kļuvusi par Budapeštas daļu, klubs tika pārdēvēts par Budapeštas Honvéd, kas nozīmē “dzimtenes aizstāvis”, norādot uz kluba jauno piederību Ungārijas armijai.

Ar valsts atbalstu Honvéd ātri kļuva par Ungārijas futbola epicentru. Puškāšam un Božikam pievienojās zelta talantu paaudze, tostarp Sandors Kocsis, Zoltans Žibors, Lāzlo Budajs, Gjula Lorāns un Gjula Grosics.

Sebess izmantoja Honvéd kā savas valstsvienības treniņu laukumu, izveidojot simbiotiskas attiecības starp klubu un valsti, kas novestu pie bezprecedenta dominēšanas abās sfērās.

Zelta paaudze: Puškāšs, Božiks un citi

1950. gadi bija Ungārijas futbola zelta laikmets. Nacionālā komanda, kas pazīstama kā Mighty Magyars, devās gandrīz neuzvaramā skrējienā, zaudējot tikai vienu (!) maču no 50 laika posmā no 1950. līdz 1956. gadam. Tomēr šī vienīgā sakāve notika vissliktākajā iespējamajā brīdī: 1954. gada Pasaules kausa finālā, kur viņus sarūgtināja Rietumvācija.

Tajā pašā laikā Honvéd dominēja Ungārijā, izcīnot līgas titulu 1949./50., 1950., 1952., 1954. un 1955. gadā.

Līdz 1954. gadam Honvéd reputācija bija izplatījusies tālu aiz Ungārijas robežām, un 13. decembrī klubs tikās ar Anglijas čempioniem Wolverhampton Wanderers ļoti gaidītā draudzības spēlē. Līdz puslaikam Honvéd izvirzījās vadībā ar 2:0, tomēr Wolves spēja atspēlēties un galu galā uzvarēja ar 3:2.

Honvéd Eiropas kausa drāma

1955. gadā tika uzrakstīta jauna Eiropas futbola nodaļa, izveidojot Eiropas kausu, kas ir mūsdienu UEFA Čempionu līgas priekštecis. Lai gan Honvéd sākotnēji atteicās piedalīties, viņi tomēr piedalījās sacensībās 1956.–1957. gada sezonā.

Tomēr liktenis iejaucās spēles laikā pret Bilbao Athletic. Pēc zaudējuma izbraukumā ar 2:3 un gaidāmās atbildes spēles Ungārijā izcēlās revolūcija. Padomju tankiem iebraucot Budapeštā, Honvéd spēlētāji palika iesprostoti Rietumeiropā. Tā vietā, lai atgrieztos kara plosītajā Ungārijā, klubs organizēja atbildes spēli Briselē.

Bet tur Honvéd piemeklēja traģēdija, jo viņu vārtsargs jau agri tika savainots. Klubam nebija rezerves vārtsarga, tāpēc starp vārtu stabiem stājās malējais uzbrucējs Zoltans Čibora. Neskatoties uz viņu drosmīgajiem centieniem, mačs noslēdzās neizšķirti ar 3:3, kas nozīmēja, ka Honvéd tika izslēgti ar 6:5 divu spēļu kopsummā.

Iesprūduši ārzemēs: Honvéd pasaules turneja

Honvéd izkrišana no Eiropas kausa atstāja komandu neskaidrībā. Nevēloties atgriezties padomju okupētajā Ungārijā, klubs organizēja līdzekļu vākšanas tūri pa Itāliju, Spāniju un Portugāli. Lai gan tā bija draudzības spēļu tūre, tā apžilbināja skatītājus, piemēram, klubam nospēlējot neizšķirti 5:5 ar Madrid XI un pieveicot FC Barcelona ar 4:3.

Tūres laikā Honvéd saņēma negaidītu piedāvājumu no Meksikas. Viņiem tika piedāvāts politiskais patvērums un viņi saņēma oficiālu uzaicinājumu pievienoties Meksikas nacionālajai līgai pilnībā. Tomēr spēlētāji noraidīja šo piedāvājumu un tā vietā devās turnejā pa Brazīliju, saskaroties ar tādiem milžiem kā CR Flamengo un Botafogo.

Ungārijas labākās vienības sadalīšana

Līdz brīdim, kad viņi atgriezās Eiropā, komanda bija sākusi izjukt. Daži spēlētāji, tostarp Božiks, Budajs, Lorāns un Grosics, izvēlējās atgriezties Ungārijā. Citi, piemēram, Kocsis un Čibors, atrada jaunas mājas Rietumeiropā, abiem parakstot līgumu ar FC Barcelona. Komandas lielākā zvaigzne Ferencs Puškāšs kļuva par Real Madrid leģendu.

Honvéd, kas nu bija bez savām spožākajām zvaigznēm, streikoja gados pēc Ungārijas revolūcijas. 1957. gadā viņi par mata tiesu izvairījās no izkrišanas no līgas, ko izglāba tikai pirmās divīzijas paplašināšanās. Nākamajos gados kluba labklājība nedaudz uzlabojās. Triumfi Mitropa kausa (Centrāleiropas kauss) 1959. gadā un Ungārijas kausā 1964. gadā piedāvāja īsus slavas mirkļus izaicinājumu pilnajā laikmetā.

Un, lai gan 80. gados klubam izdevās iegūt otro vietu līgā, tas nekad vairs nebija tik liels kā Ungārijas zelta paaudzes laikos, kuras patiesais spēks tā arī nekad īsti netika atklāts.