Saūda Arābijas Pro līga: Kas, kāpēc un kurš?
Iespējams, visu laiku absurdākais futbola vasaras transfēru logs nu ir aizvērts. Smagsvariem gan tas tika aizvadīts ne gluži kā ierasts, jo pie apvāršņa parādījās jauns turīgs konkurents. Cīņa ir sākusies.
Atceries Eiropas Superlīgu? 2021. gada 18. aprīlī divpadsmit labākie klubi, kas pazīstami kā “dibinātāji”, ierosināja jaunu līgas sistēmu, kas it kā uzlabos futbolu. “Labākie klubi. Labākie spēlētāji. Katru nedēļu,” minēja viņu devīze. Taču tikai 24 stundas vēlāk deviņi no divpadsmit biedriem izstājās masveida protestu dēļ. ESL tika atcelta, pirms tā vispār sāka darboties.
To tiešām vajadzēja varēt paredzēt. Lai gan daudzi no labākajiem klubiem pašlaik ir tālu, tālu prom no saviem ziedu laikiem, jo lielākā daļa tribīņu ir piepildīta ar tenisa mača cienīgu pūli un liela daļa ienākumu plūst no ārzemēm, daži joprojām saglabā savu kaisli pret futbolu. “Barselona ir mūsu dzīve, nevis jūsu rotaļlieta,” vēstīja reklāmkarogs, kas karājās virs Camp Nou stadiona.
Būtībā līdzjutēji neļāva savām komandām izveidot līgu, kas būtu piesaistījusi labākos spēlētājus, labākos trenerus utt. Bet ja nu tos pašus spēlētājus un trenerus nolīgtu klubi bez tik pat kaislīgiem līdzjutējiem un vēsturiskām vērtībām? Piemēram, klubi no Saūda Arābijas?
Šī vasara varētu ieiet vēsturē kā vasara, kad futbols mainījās uz visiem laikiem. Tradicionālie klubi joprojām ir saistīti ar sistēmu, bet jaunpienācēji gan ne.
Kas?
Vai ģeogrāfijas stundās pievērsi uzmanību? Kad tiek minēti vārdu salikumi “Tuvie Austrumi” un “bagāta valsts”, varētu domāt, ka runa ir par Bahreinu, Kataru vai Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Labi zināmie ceļojumu galamērķi – Abū Dabī, Dubaija un Doha – patiešām atrodas šajās valstīs. Manchester City īpašnieki? Abū Dabī. PSG īpašnieki? Katara.
Tikmēr Saūda Arābija ir piektā lielākā valsts Āzijā, lielākā Tuvajos Austrumos, un tajā dzīvo vairāk nekā 30 miljoni cilvēku, taču šķiet, ka viņi ir pamanījušies palikt ārpus radara. Pazīstama ar svētajām islāma pilsētām, Meku un Medīnu, kā arī, būdama otra lielākā naftas ražotāja pasaulē, daudziem futbola faniem tās bija tikai kārtējā viduvējā Āzijas pārstāve Pasaules kausa izcīņā.
Vietējai futbola līgai noteikti pietrūka zvaigžņu, lai tā būtu ievērības cienīga. Katra komanda varēja piesaistīt līdz astoņiem ārzemniekiem, tomēr slavenākie spēlētāji, kuri uzsāka 2022./23. gada sezonu bija Felipe Kaisedo, Luiss Gustavo un Evers Banega. Kādreiz stabili spēlētāji Eiropas augstākajos klubos, bet noteikti ne pasaules līmeņa zvaigznes. Vismaz vairāk ne.
Saūda Arābija pirmo reizi pievērsa cilvēku uzmanību, kad PIF, Saūda Arābijas valsts investīciju fonds, kļuva par Newcastle United īpašniekiem 2021. gada oktobrī. Ņūkāslā bāzētajam klubam piepeši bija līdzekļi, ar kuriem neviens cits klubs vēsturē nevarēja sacensties. Tomēr viņi ar to rīkojas gudri, spēlējot pēc iedibinātās elites noteikumiem. Klubs nav tērējis neparastas naudas summas, lai piesaistītu pasaules līmeņa talantus. Šim mērķim Saūda Arābijai prātā bija cits projekts.
Kāpēc?
Kad 2022. gada decembrī Krištianu Ronaldu pievienojās Al Nassr, tas tika uzskatīts par vienreizēju notikumu. Ienesīgs darījums pirmspensijas vecuma spēlētājam, kurš savā karjerā pārspējis neiedomājamus rekordus un pacēlis latiņu tādos augstumos, ka tai pielīdzināties spēj tikai retais. Taču patinot laiku uz priekšu par deviņiem mēnešiem un padomājot vēlreiz: vai pēc desmit gadiem Ronaldu pāreja tiks uzskatīta kā pavērsiena punkts, kas mainīja futbolu?
Jūnijā PIF iegādājās konkurējošo Saūda Arābijas klubu kvartetu: Al Nassr, Al Ittihad, Al Ahli un Al Hilal. Tas bija darījums, kas nekad nevarētu notikt ar tradicionālajiem klubiem. Tie ir jaunie futbola mežonīgie rietumi. Šajā vasarā viņi iztērēja kopā gandrīz miljardu. Al Hilal bija pasaules līderis ar neto tēriņiem 351.7 miljonu eiro apmērā, Al Ahli bija ceturtie ar 181.7, bet Al Nassr ierindojās sestajā vietā ar 165.1 miljonu.
Viņi ir efektīvi iztērējuši naudu, kas nekad agrāk nebija pieejama, vienlaikus izveidojot paši savu superlīgu. Vismaz balstoties uz jauniegūto zvaigžņu vārdiem. Daži tomēr atteicās. Piemēram, Lionels Mesi izvēlējās Inter Miami, Mohameds Salāhs palika uzticīgs Liverpool, bet Kiljans Mbapē atteicās no absurdas naudas summas. Tomēr lielākā daļa šādam piemēram nesekoja.
Protams, mēs esam iepriekš bijuši liecinieki tam, ka gados vecāki labākie spēlētāji pārceļas uz attālām līgām, taču nekad agrāk tas nav bijis tik metodiski. Parasti šie veterāni ir devušies prom vienatnē vai retos gadījumos kopā ar draugu. Vai pat diviem, ja Tavs vārds ir Lionels Mesi. Tomēr nekad iepriekš kā tas notika šovasar. Pat ne Ķīnā, kur pirms aptuveni desmit gadiem tika vadīta līdzīga “naudas līga”.
Kurš?
Ja vasaru pavadīji prom no civilizācijas, te būs pārskats par pēdējo mēnešu laikā notikušo. Al Hilal, lielie tērētāji, parakstīja līgumus ar sekojošiem spēlētājiem: Neimārs (PSG, 31), Sergejs Miļinkovičs-Savičs (Lazio, 28), Kalidū Kulibali (Chelsea, 32), Malkoms (Sanktpēterburgas Zenit, 26), Rubens Nevešs (Wolverhampton, 26), Aleksandrus Mitrovičs (Fulham, 28) un Bono (Sevilla, 32).
Sadio Manē (Minhenes “Bayern”, 31), Eimeriks Laporte (Manchester City, 29), Marselo Brozovičs (Inter Milan, 30), Alekss Telešs (Manchester United, 30) un Seko Fofana (Lens, 28) pievienojās Al Nassr, kur tie spēlēs kopā ar Krištianu Ronaldu. Al Ahli jaunpienācēji – Rijāds Mahrezs (Manchester City, 32), Eduards Mendī (Chelsea, 31), Frenks Kesijs (Barcelona, 26), Roberto Firmino (Liverpool, 31), Alans Senmaksimēns (Newcastle United, 26), Rodžers Ibaness (AS Roma, 24) un Gabri Veiga (Celta Vigo, 21).
Lai gan Al Ittihad tērēja ievērojami mazāk, pateicoties gudrajiem bezmaksas transfēriem, viņiem izdevās iegūt tādus talantus kā Karims Benzemā (Real Madrid, 35), Fabinju (Liverpool, 29), N’Golo Kantē (Chelsea, 32), Žota (Celtic, 24) un Luiss Felipe (Real Betis, 26). Pat daži klubi, kas nav PIF paspārnē, veica ievārojamus darījumus: Džordans Hendersons (Liverpool, 33), Džordžinio Vijnaldums (PSG, 32) un Musa Dembele (Lyon, 27) pārcēlās uz Al Ettifaq, savukārt Janiks Karasko (Atletico Madrid, 30) pievienojās Al Shabab. Kā ar jauniem treneriem? Stīvens Džerārds, Horhe Žezuss, Slavens Biličs…
Daudzus no šiem spēlētājiem fani tagad uzskata par izstumtajiem, taču viņiem bija savi iemesli. Tāpat arī klubiem un PIF. Iztēlojies to kā pirmo soli ceļā uz vēl vienu augstākā līmeņa futbola līgu. Ja nu kādu dienu citā Superlīgā būs ne tikai komandas no Eiropas, bet arī no visas pasaules? Nespēlēšana pēc noteikumiem neapšaubāmi var mainīt pasauli.