Septiņas lietas, kas noveda pie lielākā zaudējuma futbola vēsturē

2001. gada 11. aprīlis ir datums, kas – vismaz pagaidām – ir stingri iegravēts futbola vēsturē. Toreiz futbola laukumā aci pret aci tikās Austrālija un Amerikāņu Samoa, un jau 90 minūtes vēlāk rezultātu tablo vēstīja 31:0.

Šajā rakstā mēs sīkāk paskaidrosim, kam bija jānotiek un jāsakrīt, lai notiktu šāda veida bezprecedenta notikums.

Pirmo nepieciešamo puzles gabalu šim satriecošajam futbola rezultātam ievietoja Okeānijas Futbola asociācija (OFC), kas nolēma mainīt 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēļu noteikumus.

Ja iepriekš lielais reģiona četrinieks – Austrālija, Jaunzēlande, Fidži un Taiti – bija atbrīvoti no atklāšanas kārtas un tas bija vājāko valstu kaujas lauks – 1998. gada Pasaules kausa izcīņas gadījumā Papua-Jaungvineja, Zālamana salas, Vanuatu, Tonga, (Rietumu) Samoa un Kuka salas — tad līdz 2002. gadam OFC nolēma, ka visas komandas startēs vienā līmenī.

Pirmā, kas tika pazemota, bija Tonga

Tādējādi tika izveidotas divas piecu valstsvienību grupas, kurās mazās salu valstis neizbēgami saskārās ar milžiem. Īpaši tie, kas tika iedalīti grupā kopā ar Austrāliju.

Kad kvalifikācijas sērijas pirmajā mačā laukumā devās ilggadējie Okeānijas valdnieki, Austrālijas futbolisti, viņi uzreiz parādīja, ka nejoko. Tonga tika sagrauta ar 22:0 un tādējādi labots iepriekšējais valstsvienību futbola pasaules rekordu, kas tika sasniegts 2000. gadā, kad Kuveita ar 20:0 uzvarēja Butānu.

Divas dienas vēlāk austrāliešiem pretī stājās Amerikāņu Samoa, kurai – un šis ir otrs svarīgais puzles gabals – tā bija pirmā Pasaules kausa kvalifikācijas sērija vēsturē. Lai gan pirmo futbola cīņu savā vēsturē viņi aizvadīja jau 1983. gadā – draudzības spēli ar (Rietumu) Samoa, kurā tika zaudēts ar 1:3 –, starptautisku atzinību no FIFA viņi saņēma tikai 1998. gadā.

Pases un skolas eksāmeni

Trešā ļoti svarīgā detaļa bija fakts, ka pasu problēmu dēļ no sākotnējā 20 spēlētāju sastāva vietā uz maču Austrālijā varēja ierasties tikai vārtsargs Nikijs Salapu.

Ceturtais ļoti svarīgais mīklas gabals bija tas, ka Amerikas Samoa U20 komanda tajā pašā laikā bija aizņemta ar vidusskolas noslēguma eksāmeniem, tāpēc galvenais treneris Tonijs Lengkilde nevarēja viņus izsaukt palīgā.

Rezultātā 11. aprīlī laukumā izskrēja vēl jaunāki futbolisti, vidēji 18 gadus veci, no kuriem trīs bija tikai 15 gadus veci. Šī bija piektā svarīgā puzles detaļa…

Profesionāļi pret skolēniem

Ja meklē virsrakstā solīto sesto un septīto niansi: lai gan Austrālijas sastāvā varēja atrast daudz futbolistu, kas tolaik spēlēja savā dzimtenē, bija arī tādi spēlētāji, kas spēlēja Skotijas, Beļģijas, Vācijas un pat Anglijas Premjerlīgās.

Vairāki Amerikāņu Samoa jaunieši, pēc galvenā trenera Langkildes teiktā, iepriekš pat nebija piedzīvojuši 90 minūšu futbola maču.

Galu galā šo septiņu faktoru rezultāts bija lielākā uzvara/sakāve futbola vēsturē, t.i., 31:0.

Tomēr var ko atzinīgu teikt arī par samoiešiem, kuri mača sākumā diezgan labi pretojās spiedienam, jo rezultāts tika atklāts tikai 8. minūtē…

Saprotams, ka šis notikums kā tāds izpelnījās plašu uzmanību visā pasaulē. Un kritiku. Arī Austrālijas izlases toreizējais treneris Frenks Farina kritizēja izmantoto sistēmu, un par laimi FIFA to ņēma vērā.

Turpmāk Okeānijā atkal tika izmantota daudzpakāpju sacensību sistēma, kur vājākie vispirms savā starpā izlemj labāko(-os), kuri iegūs tiesības piedalīties galvenajās kvalifikācijās.

Austrālija atvēra durvis citiem

Arī Austrālijas lēmums pārcelties uz Āzijas konfederāciju pēc 2006. gada Pasaules kausa palīdzēja izlīdzināt ārprātīgo līmeņu atšķirību.

Pēc tam Jaunzēlande kļuva par Okeānijas valdnieku un tādējādi spēja kvalificēties 2010. gada Pasaules kausa izcīņai, kurā kā vienīgā komanda nezaudēja nevienu spēli! – bet tomēr nevar runāt par būtisku dominanci viņu gadījumā.

Piemēram, 2012. gada Okeānijas čempionātā Jaunzēlande pusfinālā ar 0:2 piekāpās Jaunkaledonijai, un tur par čempioni tika kronēta Taiti, kurai līdz ar to izdevās uzspēlēt arī 2013. gada Konfederāciju kausā.

Jā, viņi tur zaudēja visās trīs spēlēs – Nigērijai 1:6, Spānijai 0:10 un Urugvajai 0:8 –, taču viņi atkal iekaroja miljoniem futbola fanu sirdis.

Varonis un antivaronis

Atgriežoties pie mūsu stāsta antivaroņa Amerikāņu Samoa izlases, pēc 0:31 incidenta tur situācija ir nedaudz uzlabojusies – pirmā oficiālā uzvara tika gūta 2011. gada novembrī, kad kvalifikācijas sērijā ar 2:1 tika pieveikta Tonga. Vēlāk 2018. gada kvalifikācijas sērijā tika izcīnītas pat divas uzvaras pēc kārtas: pret Tongu (2:1) un Kuka salām (2:0) – taču par lieliem panākumiem runāt nevar.

Un, iespējams, mēs nekad nevarēsim runāt par lieliem panākumiem viņu komandā, jo Klusā okeāna milzīgie attālumi padara jebkura veida uzņēmējdarbību, tostarp biznesa lietas, ārkārtīgi sarežģītu un dārgu. Un, kā mēs esam pieredzējuši arī šeit pat Baltijā, futbola pasaulē tālu nespēsi tikt, darot lietas mazā un vietējā mērogā.

Taču, tā kā viena cilvēka nelaime ir citu veiksme, līdz ar šo uzvaru ar 31:0 vēstures grāmatās iekļuva arī austrālietis Ārčijs Tompsons, kurš šajā mačā guva pasaules rekordu – 13 vārtus.

Lai gan šis ir viņa lepnākais sasniegums, viņš nebija parasts uzbrucējs. Savā labākajā sezonā Beļģijas Premjerlīgā Tompsons 29 spēlēs guva 14 vārtus, kas viņam deva pāreju uz Eindhovenas PSV. Tomēr tur izrāviens netika panākts, un viņš atgriezās dzimtenē, kur trīs reizes palīdzēja Melburnas Victory kļūt par valsts čempioniem.

Lasi arī: Vienīgā no futbola brīvā valsts nu sauc pēc palīdzības caur futbolu