Spēlētājs no Kongo, kurš “pabeidza” futbolu

Daudzi no mums ir pazīstami ar patiesas svētlaimes sajūtu pēc sarežģītas konsoles vai datorspēles pabeigšanas. Kongo izlases spēlētājs Pellijs Rudoks Mpanzu, iespējams, piedzīvoja tieši tādu pašu sajūtu, bet reālajā dzīvē.

Mpanzu savu “spēli” uzsāka 2013. gadā, taču konteksta labad mēs sāksim ar nedaudz agrākiem notikumiem. Lai gan tagad Mpanzu spēlē Kongo izlasē, viņš ir dzimis Hendonā, kas ir maza Apvienotās Karalistes pilsētiņa tikai 11 km attālumā no Londonas.

Būdams īstens brits, mazais Mpanzu ātri vien iemīlēja futbolu, pievienojoties Boreham Wood akadēmijai jau pamatskolā. Kāpjot pa futbola karjeras kāpnēm, Mpanzu sasniedza Boreham galveno komandu 2011. gadā vien 17 gadu vecumā. Pirmo 6 mēnešu laikā viņš klubā aizvadīja 13 spēles.

Tiesa, tā bija Conference South līga, kas ir Anglijas futbola sestā līmeņa līga pēc Premjerlīgas, Čempionāta, Pirmās līgas, Otrās līgas un Konfereču līgas. Tomēr tas bija tikai sākums, un nākotne izskatījās daudzsološa.

Zvans no West Ham

Decembrī Mpanzu saņēma zvanu no West Ham, kuri tajā laikā spēlēja Anglijas futbola čempionāta. Pussargs pieņēma izaicinājumu un bija ceļā uz savu jauno klubu.

Mpanzu daudzkārt spēlēja U21 izlasē, taču aizvadīja tikai vienu spēli pirmajā komandā. Tā nu pēc diviem West Ham pavadītiem gadiem bija pienācis laiks kravāt somas un doties īrē uz Luton Town (Konferenču līga). Diena, kad sākās Mpanzu pasaka.

Apstākļu dēļ Mpanzu spēlēja kā centra aizsargs savā Luton debijā, bet vēlāk pārcelās uz savu tradicionālo pozīciju vidējā līnijā. Galvenais treneris Džons Stills bija pārsteigts par viņa sniegumu un izvirzīja mērķi noslēgt pastāvīgu līgumu ar Mpanzu.

Viens solis atpakaļ, divi uz priekšu

Stilla iecere vainagojās ar panākumiem. Mpanzu noslēdza līgumu ar Luton uz 2,5 gadiem un savas pirmās sezonas beigās (2013./14. gada sezona) uzvarēja Konferenču līgā, palīdzot komandai pakāpties uz Otro līgu.

Interesanti, ka jau tajā laikā Mpanzu bija pārliecināts, ka izdarījis pareizo izvēli, parakstot līgumu ar Luton, jo pretējā gadījumā viņš nebūtu nopelnījis zelta medaļu.

Tātad ceļojums turpinājās Otrajā līgā. Klubam bija vajadzīgi pāris mēģinājumi, lai gūtu panākumus. Vispirms tas ieņemā 8. vietu savā debijas sezonā, pēc tam finišēja 11. un 4. vietā, līdz beidzot 2017./2018. gadā nodrošināja 2. vietu un tika paaugstināts uz Anglijas pirmo līgu.

Luton Town turpināja savu izrāvienu. Ar pirmo mēģinājumu, ieņemot pirmo vietu līgā, sapnis spēlēt Anglijas čempionātā kļuva par realitāti 2019./20. gada sezonā. Tomēr labi zināms, ka Anglijas 2. līmeņa līga ir diezgan brutāla, ar saspringtiem mačiem un vienmērīgu komandu konkurētspēju. Luton debijas sezona bija smaga, klubam ieņemot 19. vietu 24 komandu konkurencē. Gadu vēlāk viņi pakāpās uz 12. un pēc tam jau uz 6. vietu, nodrošinot vietu Premjerlīgas izslēgšanas spēlēs.

Pēdējais šķērslis

Tāpat kā ar jebkuru izaicinošu datorspēli, pēdējos posmos var būt nepieciešami vairāki mēģinājumi, lai beidzot svinētu uzvaru. Tas pats attiecās arī uz Luton un Mpanzu. 2021./22. gada izslēgšanas spēlēs kluba sapņus sagrāva Huddersfield Town, kuri tā gada līgas tabulā ieņēma 3. vietu.

Un tas mūs noved pie 2022./23. gada sezonas. Luton demonstrēja spēcīgu sniegumu visas sezonas garumā, izcīnīja 3. vietu, īpaši izceļoties savu līdzjutēju priekšā, un nokļuva līdz pat Premjerlīgai!

Ievērojams sasniegums, kas ierakstīja Pellija Rudoka Mpanzu vārdu vēstures grāmatās. Viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš viena un tā paša kluba rindās pakāpies no 5. uz 1. divīziju.

“Es jūtu, ka esmu pabeidzis futbolu,” jokoja pussargs, kurš pēdējo desmit gadu laikā Luton komandas labā ir aizvadījis 367 spēles. “Tagad es varu mierīgi doties pensijā. Tas ir bijis garš ceļojums ar daudziem kāpumiem un kritumiem, bet galu galā Tev vienkārši ir jātic saviem spēkiem.

No otras puses, mēs ceram, ka 29 gadus vecais futbolists ir tālu no pensijas un varēsim izbaudīt viņa uzstāšanos Premjerlīgā, turpinot savu pasaku un apliecinot, ka sapņi piepildās.

Starp citu, attiecībā uz Mpanzu pilsonību viņš saņēma Kongo pasi ar vecvecvecvecāku starpniecību un debitēja izlases rindās pavisam nesen – 2021. gadā.