Tu neesi vēlams, taču prom palaists arī netiksi – Grigoņa un Kalatesa veiksmes stāsts

Lai gan vasarā šķita, ka viņu ceļi ar pašreizējiem darba devējiem tuvojās beigām, Niks Kalatess un Mariuss Grigonis Eirolīga vidēji spēlē aizvada vairāk nekā 20 minūtes. Taču amerikānis (tiesa, Kalatess pārstāv Grieķiju, bet dzimis ASV un grieķu valodā nerunā ne vārda) un lietuvietis nepadevās, bet tā vietā cīnījās par savu vietu uz laukuma. Atskatoties atpakaļ, varam droši apgalvot, ka abi vīri pieņēma pareizo lēmumu!

Kalatess, kurš Stambulas Fenerbahçe pievienojās pirms diviem gadiem, karjeras ziņā aizvadīja diezgan ikdienišķu sezonu, taču sastāva ziņā turku milzis bija zem latiņas. Tas neiekļuva ne Eirolīgas finālā, ne pašmāju čempionātu finālos.

Viens no neveiksmes iemesliem bija saspēles vadītāja pozīcija. Neviens nešaubās, ka Kalatess ir viens no labākajiem Eirolīgas piespēlētājiem, taču viņš ir ļoti klasisks uzbrukumu diriģents, kurš pats lielus draudus pretinieku grozam nerada. Ja metieni no izrāvieniem joprojām gūst labus procentus, 34 gadus vecais spēlētājs nekad nav spējis izcelties aiz trīspunktu līnijas.

Kalatesa labākās piespēles:

Tika uzskatīts, ka Fenerbahçe nepieciešams dinamiskāks saspēles vadītājs. Kāds, kurš varētu savus komandas biedrus padarīt labākus, būtu stabilāks aiz trīspunktu līnijas un daudzpusīgāks izrāvienos.

Viņiem neļāva pat spēlēt

Tāpēc nemaz nebija tik pārsteidzoši, kad vasarā Fenerbahçe vadība paziņoja, ka nevēlas turpināt sadarbību ar Kalatesu. Taču, tā kā 2009. gada NBA drafta 45. izvēlei bija spēkā esošs līgums ar klubu, viņu vienpusēji izmest pa durvīm nebija iespējams.

Nav skaidrs, vai Kalatess nopietni meklēja jaunu klubu vai nē, taču augusta beigās Fenerbahçe paziņoja, ka spēlētājs tomēr turpinās karjeru viņu rindās. Tajā pašā laikā bija skaidrs, ka viņa loma galvenā trenera Dimitriosa Itudisa vadībā nebūs liela, jo… kāpēc gan citādi Fenerbahçe vēlētos, lai viņš aiziet? Turklāt par jauno pamatsastāva aizsargu tika iecelts no NBA izīrētais brazīlietis Rauls Neto. Taču īsi pirms klubu sezonas sākuma kļuva skaidrs, ka Neto nāksies izlaist veselu gadu dēļ smaga ceļgala savainojuma, kas tika gūts Pasaules kausa izcīņā.

Eirolīgas sezonas pirmajās divās spēlēs Kalatess laukumā pavadīja attiecīgi septiņas un četras minūtes. Pēc tam minūšu skaits pieauga, taču bija arī kārtas, kurās viņam vispār netika atļauts spēlēt.

Taču 14. decembrī Kalatesa karjerā Fenerbahçe labā tika pāršķirta jauna lapa, kad Itudisa vietā tika nolīgts jauns galvenais treneris Šarunas Jasikevičs. Lietuvietis ar Kalatesu strādāja jau Barselonā, bet pēc aiziešanas no kluba spēlētājs bija ļoti kritisks pret galveno treneri.

Šķiet, ka vīri tomēr spēja atrisināt savas nesaskaņas, jo kopš Jasikeviča ierašanās Kalatess ir piedalījies visās astoņās spēlēs un sliktākajā gadījumā bijis laukumā 16 minūtes, taču te jāatzīmē, ka tā bija uzvara ar 35 punktu pārsvaru pret Telavivas Maccabi, kurā neviens nespēlēja pārāk daudz minūšu.

Aplūkojot statistiku, ir skaidrs, ka Kalatess Jasikeviča vadībā ir atradis jaunu elpu. Itudisa laikā viņš Eirolīgā piedalījās desmit mačos, kuros vidēji spēlē guva 5,3 punktus un atdeva 2,8 rezultatīvas piespēles. Viņš realizēja 44,7% no divpunktu metieniem un 40% no tālmetieniem. Kalatesa uzbrukuma reitings (cik punktu gūti no 100 bumbas kontrolēm, spēlētājam atrodoties laukumā) bija 106,7 un aizsardzības reitings bija 105,1.

Kopš 14. kārtas Kalatess palīdzējis Fenerbahçe ar vidēji 7,1 punktu un 6,6 rezultatīvām piespēlēm spēlēm. Svarīgi atzīmēt, ka šajā laikā viņš zaudējis bumbu tikai 1,4 reizes spēlē. Citiem vārdiem sakot, Kalatess Jasikeviča vadībā zaudējis bumbu vienu reizi pēc vidēji 4,8 rezultatīvām piespēlēm. Maigi izsakoties, tas ir satriecošs rādītājs!

Kamēr Kalatesa tālmetienu realizācijas rādītāji ir nedaudz mazinājušies (36,8%), ir manāms uzlabojums divpunktu metienos, kurus viņš realizējis ar 64,3% efektivitāti. Vienīgais bēdīgais fakts? Lietuvieša vadībā viņš nav izpildījis nevienu soda metienu, savukārt šosezon kopumā pie soda metienu līnijas viņš devies vien piecas reizes, realizējot tikai vienu metienu.

Tomēr statistiski visvairāk Kalatess pārsteidzis savā uzbrukuma reitingā. Jasikeviča vadībā tas uzkāpis līdz fantastiskam 149 rādītājam, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar Itudisa ēru kāpums bijis 42,3 punkti! Nav šaubu, ka Fenerbahçe uzbrukumi ar Kalatesu priekšgalā plūst lieliski, bet tajā pašā laikā uzlabojies arī viņa aizsardzības reitings. Lai gan tikai nedaudz, bet tomēr – 104,9.

Lietuvietis izpelnījās atgriešanos komandā

Atēnu Panathinaikos vasarā būtībā sapulcināja jaunu komandu, piesaistot tādus spēlētājus kā Eirolīgas leģendu Kostu Slūku, potenciālo zvaigzni Luka Vildozu, Eirokausa vērtīgāko spēlētāju Džerienu Grantu un Kailu Gaju, kurš pagājušajā sezonā spīdēja Vecās pasaules spēcīgākajā nacionālajā līgā Spānijā.

Mariusam Grigonim, kurš Grieķijas milzim pievienojās pirms diviem gadiem, tika paziņots, ka viņam vajadzētu sākt meklēt jaunu klubu. Tā vietā, lai nokārtu degunu, lietuvietis ķērās pie darba. Tas gan nav apstiprināts, taču, iespējams, Grigonis Pasaules kausu izlaida tieši tāpēc, ka gribēja sevi pierādīt Panathinaikos.

29 gadus vecais aizsargs, kurš var spēlēt arī mazā uzbrucējā lomā, atstāja tik labu iespaidu uz jauno galveno treneri Erginu Atamanu, ka Grigonis kopš sezonas sākuma ir starp starta spēlētājiem. Viņš nav izlaidis nevienu spēli, tikai vienu reizi sākot no rezervistu soliņa, kā arī aizvadījis vidēji 28 minūtes aizvadītajās 23 spēļu kārtās.

Grigonis ir spēlētājs, kurš labā dienā spēj pamatīgi satricināt pretinieku grozu, un, lai arī individuāli viņš nav tāds aizsardzības enkurs kā Grānts, viņš joprojām ir ļoti gudrs un pietiekami kustīgs, lai aizsardzība viņu īpaši netraucētu.

Grigoņa sezonas labākā spēle:

Lietuvas basketbola galvaspilsētā Kauņā dzimušais Grigonis Panathinaikos ir vēl jo svarīgāks tāpēc, ka Slūkas mocās ar savainojumiem, Vildozam nesen tika veikta operācija un viņš būs spiests sēdēt malā vismaz dažus mēnešus, bet Gajs ar blīkšķi nogāza latiņu un pirms dažām nedēļām pārcēlās uz Tenerifi Spānijā.

Apskatot statistiku, redzams, ka tieši Grigonim ir vislabākā ietekme uz Panathinaikos uzbrukumu. Ja kluba aizsardzības reitings 109,7 un Grigoņa individuālais rādītājs 111,8 ir aptuveni vienādi, atšķirība uzbrukuma reitingā ir ievērojama: lietuvieša 128,0 pret komandas 114,5.

Lielisks punktu guvējs

Un te arī jāuzteic Grigoņa basketbola gudrība, jo viņš nav tāds spēlētājs, kurš nepārtraukti izpilda metienus kā, piemēram, Veids Boldvins vai Lorenco Brauns. Viņam nav nekas pret piespēlēm, un viņš vienmēr cenšas panākt rezultatīvas saspēles. Plašākā mērogā Grigoņa mērķis bijis veiksmīgi, jo, piemēram, viņš realizējis 55,4% divpunktu un 43,4% tālmetienu, kas abi ir ļoti labi rādītāji priekš aizsarga.

Starp citu, paskatoties statistiku, izrādās, ka Atamans īpaši uzticas Grigonim spēles beigās. Piecoās no līdz šim aizvadītās 22 spēlēs viņš pēdējā ceturtdaļā laukumā bijis visas desmit minūtes, un vidēji ar Lietuvu jaunatnes čempionātos vairākas medaļas izcīnījušais spēlētājs ceturtajā certurtdaļā laukumā pavada sešas minūtes un 42 sekundes.

Atamans ne velti uzticas Grigonim, jo sezonas izteiksmē spēlētāja uzbrukuma reitings ceturtajā ceturtdaļā ir iespaidīgs 136,6, bet aizsardzības reitings ir 100,9. Tas kārtējo reizi parāda, ka, lai arī Grigons nav izteikts aizsardzības enkurs, adekvātā komandas sistēmā viņš spēj palīdzēt efektīvi piebremzēt pretiniekus.

Pēdējās ceturtdaļās Grigonis ne tikai demonstrējis savas basketbola prasmes, bet divās spēlēs spējis izcelties kā Panathinaikos lokomotīve. Atklāšanas spēlē viņi pagarinājumā ar 78:88 zaudēja Grieķijas derbijā pret Olympiakos, taču 11 no 15 punktiem Panathinaikos guva pamatlaika pēdējās desmit minūtēs tieši no Grigoņa metieniem vai piespēlēm.

14. kārtā Panathinaikos pieveica Vilerbannas ASVEL. Atamana komanda ceturtajā ceturtdaļā pret Francijas klubu guva 19 punktus, no kuriem 11 guva tieši Grigonis. To starpā viņš realizēja trīs izšķirošus tālmetienus. Sešas dienas vēlāk Grigonis gāza citu Francijas klubu Monaco, realizējot trīspunktnieku tieši pirms spēles beigu signāla.

Grigoņa uzvaras grozs pret Monako:

Kalatess un Grigonis ir lieliski piemēri tam, ka basketbolistiem nekad nevajadzētu padoties pat tad, ja šķiet, ka viņu dziesma kluba labā ir izdziedāta. Ar nelielu veiksmi un neapšaubāmi daudz smaga darba ir iespējams izcīnīt savu vietu pamatsastāvā. Jā, pat tad, ja vēl pirms dažiem mēnešiem Tavs klubs labprātāk redzēja Tevi aizejam, nevis nākam.